Bībele māca: ja cilvēks ir vienreiz glābts, viņš ir glābts uz visiem laikiem — ja vien paliek glābts.
Kādu vakaru es devos klausīties Nācariešu draudzes mācītāju, kurš teica: “Mēs ticam, ka cilvēks vienmēr ir glābts, ja vien viņš turpina šo glābšanu meklēt.”
Liela daļa kristīgās pasaules tic, ka viss, kas ir nepieciešams, lai cilvēks taptu glābts, ir vienu reizi dzīvē pamāt ar galvu Debesu virzienā, un jūsu mūžīgā glābšana ir nodrošināta. Viņi tic, ka, neskatoties uz jūsu veiktajām izvēlēm vai virzienu, kādā rit jūsu dzīve pēc pirmā lēmuma sekot Kristum, galu galā jūs tiksit ielaists Dieva valstībā.
Bet bibliskā mācība saistībā ar šo tēmu ir ļoti skaidra: “Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12, 13)
Arī Jāņa evaņģēlija 15. nodaļā Jēzus mācīja šo pašu principu. Tur rakstīti pēdējie vārdi, kādus Pestītājs teica saviem mācekļiem ceļā uz Ģetzemanes dārzu. Viņš norādīja uz vīna dārziem, kas bija saskatāmi mēnesgaismā, un atkal mēģināja paskaidrot, kādas attiecības tiem jāuztur ar savu Kungu, lai saņemtu dzīvību. 6. pantā lasām šādus Jēzus vārdus: “Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.” Tātad ir iespējams būt zaram un zaudēt saistību ar vīnogulāju. Un, kad šī atšķirtība turpinās, pienāk brīdis, kad tāds zars tiek nocirsts.
Arī Mateja evaņģēlija 22. nodaļā aprakstītajā līdzībā, kur atainotas kāzu svinības, Jēzus runāja par iespēju sākt ceļojumu, bet neturpināt dzīvot kristīgo dzīvi. Kāds ķēniņš bija sagatavojis mielastu, un kāds cilvēks bija pieņēmis ielūgumu uz to. Viņš bija spēris pirmo soli, bet atteicies uzvilkt kāzu tērpu, un, kad ķēniņš ienāca pārbaudīt viesus, namatēvs atzina, ka šis vīrs ir tērpies neatbilstoši situācijai. Ķēniņš deva pavēli: “Sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (13. pants)
Grēcīgs cilvēks cerības un taisnīgumu var rast tikai Dievā, un neviens cilvēks nav taisnīgs, ja vien viņam nav ticības Dievam un viņš neuztur dzīvu saikni ar Kungu.
Kā jau esam pamanījuši, pārliecība par glābšanu turpinās, kamēr vien turpinās mūsu attiecības ar Dievu, kamēr mēs turpinām pieņemt Viņa nožēlas, piedošanas un žēlastības dāvanas. Nepārtraukta glābšana ir pamatota uz šīm ticības attiecībām ar Viņu, nevis uz mūsu uzvedību vai darbībām. Nevienas attiecības neturpinās ilgāk, kamēr vien tās pastāv.
Pēc savām cilvēciskajām attiecībām mēs zinām, ka, iespējams, pirms zināma laika mēs uzturējām attiecības ar kādu cilvēku, bet šodien mums nekādu attiecību ar viņu vairs nav. Ja vien tās neuztur dzīvas ar nepārtrauktu draudzību un sarunām, tās nenovēršami mirs.
Tas pats sakāms arī par attiecībām ar Dievu. Bībelē minēti tādi piemēri kā Ēnohs, Mozus, Daniēls un Pāvils, kuri turpināja ceļot kopā ar Dievu līdz pat mūža beigām. Savas dzīves noslēgumā Pāvils varēja teikt: “Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu.” (2. Timotejam 4:7, 8) Viņš neteica: “Es pievienojos pareizajai pusei; es sāku doties pareizajā virzienā; man kādreiz bija ticība.” Nē, viņš bija saglabājis savu ticību un izturējis līdz galam.
Un Bībelē ir rakstīts arī par tiem, kuri sāka ceļojumu kopā ar Dievu, bet nokrita ceļmalā un zaudēja glābšanu, ko kādreiz bija piedzīvojuši. Kains sāka, katru rītu un vakaru veikdams upurēšanu kopā ar visu pārējo ģimeni. Bet viņš neizturēja līdz galam. Ķēniņš Sauls sāka kā pārliecināts, pazemīgs Dieva bērns. Bet viņš pārņēma kontroli pār savu dzīvi un tādējādi arī pats pielika tai punktu. Bileāms kādreiz bija Dieva pravietis, bet, neskatoties uz runājošo ēzeli, eņģeli, kurš viņam parādījās, lai brīdinātu, un Dieva balsi sapņos, kas centās viņu pamācīt, šo cilvēku vairāk interesēja paša, nevis Dieva gods, un viņš kļuva par Dieva ļaužu ienaidnieku sabiedroto. Jūda bija viens no Jēzus mācekļiem; viņš klausījās Kristus vārdos un redzēja Kristus darbus. Viņš ieguva misionāra amatu un kopā ar pārējiem mācekļiem dziedināja slimos, izdzina ļaunos garus un uzmodināja mirušos. Bet viņš no tā visa novērsās un nodeva savu Kungu.
Ir svarīgi būt glābtam vienreiz. Tikpat svarīgi ir turpināt pieņemt glābšanu.