Kristiešiem jāzina, ka jau šodien viņiem ir garantēta glābšana.
Ko jūs atbildēsit, ja jums kāds pajautās: “Vai tu esi glābts?” Vai tā kādreiz ar jums ir noticis? Ko jūs teicāt? Vai ir starpība starp to, ka jūs zināt: šodien esmu glābts, un starp to, ka apgalvojat: sākot no šī brīža, esmu glābts bez kādiem noteikumiem?
Mums nekad nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un pārtraukt virzību uz priekšu. Ja tā notiek, zūd motīvi būt uzmanīgam, lūgt un vēlme doties tālāk, lai sasniegtu ko jaunu.
Mēs nekad nevaram droši paļauties uz sevi, un, atrodoties šaipus Debesīm, just, ka esam pilnīgi droši kārdinājumu brīdī. Katram jāmācās lolot sevī cerība un ticība, bet pat tad, kad sevi nododam Kristum un apzināmies, ka Viņš mūs pieņem, mēs neesam pasargāti no kārdinājumiem. Dieva Vārdā ir sacīts: “Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti, un pārbaudīti.” (Daniēla 12:10) Tikai tas, kas izturēs pārbaudījumus, saņems dzīvības kroni.
Tas, ka mēs vienreiz esam glābti, automātiski nenozīmē, ka tiksim glābti laika beigās. Var būt liela atšķirība starp frāzi “esmu glābts šodien” un frāzi “es tikšu glābts, kad nokļūšu Debesīs, lai arī kādas būtu manas izvēles līdz glābšanas brīdim”.
Kāds cilvēks ir izdomājis labu atbildi uz jautājumu “Vai tu esi glābts?” Viņš teica: “Līdz šim esmu.”
Bet parunāsim nedaudz par šī jautājuma aspektu “šodien”. Vai jūs šodien esat glābti? Kā jūs atbildētu? Vai jūs teiktu: “Es ceru”, “Man šķiet” vai “Laikam jau es to uzzināšu, kad pienāks tiesas diena”? Vai varbūt jūs nešauboties varat atbildēt: “Jā, man ir pārliecība, ka šodien esmu glābts”?
Jautājums par glābšanu kristiešu vidū ir ļoti izplatīts. Kad notiek aptaujas par to, kādas tēmas visvairāk nodarbina kristiešus, minētais jautājums vienmēr ir saraksta augšgalā. Tas tiek uzdots gan jauniešu, gan gados vecāku cilvēku sabiedrībā. Ja jūs palūgtu klausītājiem uzrakstīt jautājumu, kuru viņi visvairāk vēlētos uzdot, vairākums vienmēr vēlēsies kaut ko zināt par glābšanu. “Vai es būšu Debesīs?” “Vai es būšu glābts?”
Tās ir diezgan egoistiskas raizes. Patiesībā minētā ir viena no sātana izmantotajām metodēm, ar kuras palīdzību viņš novērš mūsu uzmanību no Jēzus un liek raudzīties pašiem uz sevi. Mums nevajadzētu sevi padarīt par centru un nodoties trauksmei un bailēm par to, vai tapsim glābti. Tas viss dvēseli novērš no mūsu spēka Avota. Nododiet savu dvēseli Dieva ziņā un uzticieties Viņam! Runājiet un domājiet par Jēzu! Ļaujiet, lai Viņš jūs pārņem! Nolieciet pie malas šaubas, atvairiet bailes!
Kristīgā dzīve mums vienmēr ir jādzīvo no dienas dienā. Dievu sadraudzībai un saskarsmei arī meklējiet no dienas dienā! Nāciet pie Viņa, lai lūgtu piedošanu un izteiktu nožēlu katru dienu! Nolieciet visus savus plānus pie Viņa kājām: lai Viņš izlemj, kuriem no tiem jāpiepildās! Arī to dariet katru dienu no jauna. Nāciet pie Viņa pēc Svētā Gara svētībām, spēka pārbaudījumiem, gudrības kalpošanai — katru dienu no jauna. Un, to darīdami, mēs varam pieņemt Viņa doto garantiju par glābšanu katru dienu no jauna. Ja jūsu attiecībās ar Dievu šodien viss ir kārtībā, jūs esat gatavi Kristus atnākšanai kaut šodien.
Ja jūs esat centušies pamatot savu pārliecību par glābšanu uz pagātnē gūto pieredzi ar Dievu (pat ja tā gūta vakar), jūs pieļaujat kļūdu. Ja jūs esat centušies sakrāt pietiekami daudz pārliecības, lai ar to pietiktu visai atlikušajai dzīvei (pat tad, ja jūsu dzīve beigtos rīt), jums ir nepatikšanas. Bet jums var būt pārliecība par glābšanu šodien. Un, ja katru dienu jūs atlicināt laiku, lai pārliecinātos, ka pieņemat to, ka jūs ir pieņēmis Dievs, savas dzīves beigās uz šīs zemes jūs būsit starp tiem, kas tiks glābti uz mūžību.