Pārliecība par glābšanu turpinās ikdienas attiecībās ar Jēzu.
“Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir viņa Dēls. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.” (1. Jāņa 5:11, 12)
Vai jums ir Dieva Dēls? Vai jūs zināt, ko nozīmē, ka jums ir Dieva Dēls? Apustulis Jānis norāda, ka tas, vai mums ir vai nav Dēls, nosaka, vai mums ir mūžīgā dzīvība. Bet ko nozīmē “ir Dieva Dēls”?
Dažreiz vārdi un frāzes, kuras lietojam, lai aprakstītu un definētu kristiešu dzīvi, ir mulsinoši. Kad es biju pusaudzis, man bija ļoti kaitinoši dzirdēt visas šīs kristietības standartfrāzes, nezinot, ko tās nozīmē.
Ko nozīmē “ja jums ir Dēls”? Ko nozīmē “krist uz klints”? Kā var “uzlūkot Jēru”? Kā var “satvert Viņa roku”? Vai nav taisnība, ka mēs izmantojam daudzas šādas frāzes? Tās ir lietotas reliģiskajā literatūrā un Bībelē.
Kad es sāku savu kalpošanu, biju tik ļoti zaudējis cerības, cenzdamies uzvesties, runāt un sludināt kā kristietis (lai gan tāds nebiju), ka gandrīz gatavojos padoties. Bet kādu dienu nolēmu mēģināt vēl vienu reizi. Es izlasīju grāmatu “Ceļš pie Kristus”, pasvītrojot visu, kur bija norādīts, ko man darīt. Galu galā es biju pasvītrojis gandrīz visu grāmatu. Tas vēl nebūtu nekas, bet pārsvarā visu, ko biju pasvītrojis, veidoja šīs nesaprotamās frāzes.
Es jau grasījos iemest šo grāmatu kamīnā, kad kaut kas mani atturēja. Jo, lai gan es biju tālāk no atbildēm nekā jebkad agrāk, kaut kas manī bija noticis, bet es to nespēju izskaidrot, taču nespēju arī noliegt.
Tāpēc nolēmu izdarīt vēl vienu lietu: es sākšu lasīt grāmatu no sākuma un divreiz pasvītrošu tās konkrētās norādes, kurās bija teikts, kas tieši ir jādara, bet par kurām jau zināju, kā minētās lietas veicamas.
Un tā es sāku saprast kristieša dzīves pamatus. Es pasvītroju trīs lietas — lasi savu Bībeli, lūdz un pastāsti citiem, ko esi ieguvis, īstenojot pirmos divus nosacījumus.
Ja Bībelē izlasāt vai kristiešu sarunās izdzirdat kādu no šīm nesaprotamajām frāzēm, ieskatīdamies nedaudz tuvāk, jūs sapratīsit, ka runa ir par vienu no iepriekš minētajām trim lietām, kas savukārt padara visas nesaprotamās frāzes saprotamas.
Paturot to prātā, atkal apskatīsim 1. Jāņa 5:11, 12. “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība.” Mēs taču izmantojam šos vārdus savā ikdienas sarunvalodā.
Mēs sakām: “Man ir draugs.” “Man ir sieva.” “Viņai ir vīrs.” Par ko mēs runājam? Mēs aprakstām kāda cilvēka attiecības.
Ja mums ir Dēls, mums ir attiecības ar Dieva Dēlu. Mēs runājam par to, ka pavadām daudz laika saskarsmē ar Viņu. Mēs ar viņu runājam lūgšanās. Mēs uzklausām, kā Viņš mūs uzrunā Savā Vārdā. Mēs ar Viņu sadarbojamies, kalpojot un palīdzot citiem.
Tātad: ja mūžīgās dzīvības pamatnosacījums ir tas, vai kādam “ir Dēls”, tad minētais pamatnosacījums būtībā ir jautājums par to, vai šis cilvēks uztur attiecības ar Jēzu un zina, ko nozīmē pavadīt laiku sadraudzībā ar Viņu katru dienu.
Mūsu pārliecība par glābšanu nav pamatota uz mūsu piederību kādai draudzei, uz doktrināru skaidrību vai uzvedību. Tā ir pamatota uz pastāvīgām attiecībām ar Viņu.
Tie, kuri turpinās raudzīties uz Kunga Jēzus dzīvi, būs laipni aicināti Viņa garīgajā templī. Nevienu atjaunotu sirdi nevar uzturēt bez ikdienišķas Vārda devas. Dievišķā žēlastība ir jāsaņem ik dienas; pretējā gadījumā cilvēkam neizdosies saglabāt savu atgriezto stāvokli.
Nākot pie Jēzus katru dienu, pieņemot Viņa žēlastību, cenšoties iepazīt Viņu un uzticēties Viņam, jums būs drošība par mūžīgo dzīvību.