Dievs piedod grēciniekiem, bet nepiedod grēkus, taču Bībele to sauc par grēka piedošanu. Jēzus mira, jo grēkus nevarēja piedot.
Varbūt man jau pašā sākumā vajadzētu atzīt, ka šī tēze ir vārdu spēle (grēks — grēki; red. piez.), lai palīdzētu izteikt galveno domu. Dažiem tēze šķiet pieņemama, citiem — biedējoša. Bet ar stāsta palīdzību centīsimies izprast patiesību.
Kādu dienu es braucu pa sānceļiem, krasi pārsniedzot ātrumu, lai kompensētu zaudēto laiku. Es kavēju bēres. Bet nepagāja ilgs laiks, kad kļuva redzams vēl viens putekļu mākonis: mani centās panākt policijas automašīna.
Policists lika man apstāties ceļa malā un, no sākuma būdams ļoti strikts, pieprasīja manu vadītāja apliecību un automašīnas dokumentus. Taču pēc tam, kad likuma sargs bija uzzinājis, kas esmu un kāds ir manas steigas iemesls, viņš nedaudz atmaiga.
Viņš sacīja: “Man šķita, ka cenšos apturēt zagtu automašīnu, bet tagad nezinu, ko lai ar jums daru. Ja es jums izsniegšu soda kvīti, rīt tas tiks nodrukāts pilsētas avīzē un jūs tiksit apkaunots savas draudzes locekļu acīs. Bet jebkurā gadījumā es nedomāju, ka soda kvīts ir labākais risinājums.”
Es atbildēju: “Gluži manas domas!”
Visbeidzot policists noteica: “Turpiniet ceļu! Brauciet!” Un viņš devās savās gaitās, bet es — savējās, taču lēnām.
Policists izdarīja to, ko Dievs nedara, un notikums uzsver atšķirību, kāda pastāv starp piedošanu grēciniekiem un grēku piedošanu. Policists “piedeva manu grēku”, kad es pārsniedzu ātrumu. Bet, to darīdams, viņš nebija godīgs pret valsts likumiem, kuri aizliedz ceļot, pārsniedzot zināmu ātrumu.
Dievs nemaina Savus likums. Viņš nepieļauj izņēmumus. Kad cilvēks pārkāpj likumu, Viņam nav iespējas sacīt: “Viss kārtībā. Aizmirsīsim to. Šoreiz nepievērsīsim tam uzmanību.”
Ja būtu iespējams mainīt vai atcelt likumus, Kristum nebūtu vajadzējis mirt. Bet atcelt likumus nozīmētu uz visiem laikiem saglabāt pārkāpumus un tādējādi pakļaut pasauli sātana kontrolei. Tikai tāpēc, ka likumu nevarēja izmainīt, ka cilvēci varēja glābt tikai paklausība tam, Kristus tika piesists krustā.
Bet Dievs piedod grēciniekiem. Un tā ir liela starpība. Ja policists būtu izturējies pret mani tāpat kā Dievs, viņam nebūtu citas iespējas kā mani sodīt. Es tiktu izsaukts uz tiesu, tiesnesis atzītu mani par vainīgu, un man būtu jāsamaksā zināma soda nauda.
Ja man nebūtu nepieciešamās naudas, es būtu spiests zināmu laiku pavadīt cietumā. Un, ja sods tiktu piespriests, policists spertu soli uz priekšu, izņemtu savu maku un pats to samaksātu manā vietā, lai es varētu kļūt brīvs. Ja šis cilvēks būtu rīkojies tā, viņš būtu bijis paklausīgs likumam un tajā pašā laikā glābis mani no soda, kas man pienāktos izdarītā pārkāpuma dēļ.
Cilvēce pārkāpa Dieva likumus. Tā kā Dievs nevarēja piedot grēkus, Viņš nevarēja Ādamam un Ievai teikt: “Turpiniet vien dzīvot tāpat.” Ja Viņš tā būtu darījis, viss Viņa radītais Visums tiktu apdraudēts.
Mūsu valsts dažreiz ļauj mums izkļūt sveikā. Dažreiz mēs varam pārkāpt likumus tā, ka mūs nepieķer. Ir pierādīts, ka vismaz 80 % noziegumu paliek neatklāti. Pat tad, kad mūs notver, ir iespējams, ka mums nebūs jāizcieš sods.
Bet tā tas nenotiek dievišķajā valstī. Grēks nepaliek nepamanīts, un to nevar atstāt neievērotu. Romiešiem 6:23 teikts: “Un grēka alga ir nāve.”
Savā mīlestībā Dievs atrada risinājumu. Kristus nāve pie krusta ļāva Viņam piedot grēciniekiem. Tādējādi Viņš nodrošina gan taisnīgumu, gan to, ka tiekam atbrīvoti.