Katram skolotājam Sabatskolā vajadzētu būt Kristus sekotājam, un, kas nav iezīmējušies kā Kristus mācekļi, pierādot ar ticības apliecībai atbilstošu dzīvi, ka viņi ir kristieši, tos nevajadzētu aicināt par skolotājiem Sabatskolā, jo viņiem vēl nepieciešams, lai kāds tiem vispirms iemācītu mīlestības un dievbijības galvenos pamatlikumus. Kristus saka: „Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” Un kāda būtu vērtība tāda skolotāja pamācībām, kas pats no personīgiem piedzīvojumiem neko nezina par Kristus Spēku? Ļoti nepareizi būtu uzticēt šādam cilvēkam klases vadīšanu, un vēl sliktāk – pakļaut klasi tāda skolotāja iespaidam, kas pat ar savu apģērbu un izturēšanos aizliedz Pestītāju, kuram sakās kalpojam.
Kas ir pasniedzēji Sabatskolā, to sirdīm jābūt Dieva Patiesības sasildītām un stiprinātām. Tiem jābūt cilvēkiem, kas nav tikai klausītāji, bet arī Vārda darītāji. Viņiem jāsaņem Dzīvības Spēks no Kristus, līdzīgi kā zari saņem dzīvību dodošo spēku no vīnogulāja. Uz viņiem jākrīt debesu žēlastības rasai, lai viņu sirdis kļūtu līdzīgas dārgiem stādiem, kuru pumpuri plaukst, atveras un izplata patīkamu aromātu. Skolotājiem jābūt uzticīgiem Dieva Vārda pētītājiem un vienmēr jāatklājas, ka viņi ik dienas ir mācījušies Kristus skolā un ir spējīgi pasniegt citiem Gaismu, kuru paši saņēmuši no lielā Skolotāja, no tā, kas pats ir pasaules Gaisma.
Skolotājiem jāizjūt sava atbildība un jāizmanto katra izdevība uzlabot savas spējas, lai to kalpošana kļūtu iespējami vispilnīgākā un tās iznākums būtu dvēseļu izglābšana. Kā skolotājiem, tā skolniekiem jāatmostas un neatlaidīgi jāpēta Dieva Vārds. Viņiem daudz laika vajadzētu pavadīt ciešā savienībā ar Dievu, jo tad sīkām kārdināšanām pār tiem nebūs varas, un, turklāt, tie spēs sekmīgi pretoties kūtrumam un vienaldzībai. Kas sevi sauc par kristīgiem strādniekiem, tie nevar atļauties nekādai dīkdienībai vai savu gribu apmierināšanai.
Patiesību vajadzētu izpētīt vienu punktu pēc otra, jo Dieva patiesībai nav robežu. Kā skolotājiem, tā skolniekiem izjust visdziļāko interesi, to pētot, lai izzinātu, ko Dievs ir gribējis sacīt. Jau gadiem ilgi Dieva balss mums saka: „Pamodiniet interesi, pētiet un iztirzājiet, studējiet katru patiesības punktu, lai uzzinātu, kas ir Patiesība un kā to atšķirt no maldiem!” Skolniekam personīgi jāpēta un jāiepazīstas ar Dieva Patiesības dziļumiem, un dariet šo darbu Kristus garā. Šajā ziņā skolniekus nekādā gadījumā neierobežojiet.
Rakstu pētīšanā vajadzīga liela pazemība un satriekta, salauzta sirds, kas dedzīgi vēlas atrast Dievu. Kas Patiesību meklēs pazemīgā garā, tiem viņu pētījumos palīdzēs Debesu eņģeļi.
Kungs pamodinās cilvēkus, kas Patiesības Vēsti nesīs cilvēcei Viņa ļaudīm. Ja tie, kas ieņem atbildīgas vietas, neies uz priekšu kā Dieva aizgādība paver ceļu un nenesīs šim laikam piemērotu Vēsti, tad brīdinājuma vārdi tiks doti citiem, kuri būs uzticīgi šim uzdevumam. Lai izpildītu pavēli: „Sauc pilnā kaklā un netaupi!”- tika izraudzīti pat gados jauni kristieši.