Kungs aicina vīrus un sieva sagatavoties, lai visu dzīves laiku nopietni strādātu Sabatskolas darbā. Piepūle tikai atsevišķos gadījumos nedos daudz labuma un neizveidos jūs par sekmīgiem strādniekiem Dieva darbā. Pacietīgi un nepārtraukti turpinot darīt savu labdarību, varēsit kļūt par Dieva līdzstrādniekiem. Jums jau šodien sevi jāuzskata par Dieva kalpiem. Tādēļ esiet uzticīgi savam pienākumam tieši šodien un sargieties, ka jūsu kājas neietu līkloču ceļus, lai jūsu nepareizā rīcība klibojot nenomaldinātu no godīguma takas.
Kungs vēlas Sabatskolas darbā tādus kalpotājus, kas var kalpot no visas sirds un kas vingrinoties pavairo savas spējas un uzlabo tās, kas jau iegūtas. Kungs Savā draudzē vēlas redzēt darbīgus kristiešu, jo strādniekam ir mazāk kārdinājumu, nekā tam, kuram darba maz. Un, kam ir patiesa ticība Kristū, tie arī kļūs par Dieva līdzstrādniekiem, viņus vadīs Viņa Gars. Tāda mīlestība tiks šķīstīta, kaislības savaldītas, un viņu dzīvē parādīsies vērtīgi augļi Dievam par godu. Tie, kas patiesi tic Kristum, saņemto Gaismu atstaros tālāk. Kas atrodas dzīvā savienībā ar Taisnības sauli, tam Dieva Vārdā atklāsies arvienu jauna Gaisma.
Lai neviens nedomā, ka vairs nav iespējams atklāt jaunas Patiesības atziņas. Uzticīgs un Dievu lūdzošs Patiesības meklētājs atradīs dārgus Gaismas starus, kas no jauna atspīdēs no Dieva Vārda. Vēl ir izkaisīti daudz dārgakmeņu, kuri jāsavāc un kam jākļūst par Dieva atlikušo ļaužu īpašumu. Tomēr Gaisma netiek dota, lai būtu vienīgi draudzes stiprums, bet arī tādēļ, lai to izplatītu pār tumšā esošajiem. Dieva ļaudīm jāpasludina Tā Likumi, kas viņus aicinājis no tumsības Savā brīnišķīgajā Gaismā. Par Saviem ļaudīm Kristus sacīja: „ Jūs esat pasaules Gaisma!” Tātad gaismas uzdevums ir spīdēt un apgaismot tumsu.
Ak, kaut skolotāji un skolnieki būtu tādi, kādus Kungs tos vēlas redzēt, atdodot pat Savu dzīvību, lai viņi varētu kļūt par Dieva dēliem un meitām un iemantotu nemirstīgās Godības vainagu! /„Sabatskolas Darbinieks” 1892.g. februāris, marts/