„Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā, nodot sevi
pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais
dievkalpojums” Romiešiem 12:1.
Cilvēka rakstura mērīšana notiek pastāvīgi. Dieva eņģeļi vērtē jūsu
morālo vērtību, pārliecinās par jūsu vajadzībām un nes jūsu lietu Dieva
priekšā. Cik nopietni un dziļi mums vajadzētu censties saskaņoties ar
Dieva Gara prātu! Ak, cik pateicīgiem mums vajadzētu būt, ka par palīgu
mums nozīmēts Viņš, kurš varens glābt!…
Vai jūs parādiet nepacietību un runājiet pārsteidzīgus vārdus? Vai
jūs augsti vērtējiet paši sevi? Vai jūsu domas un dzīve nav iekāres
pilnas? Vai rīkojieties pilnīgi pretēji Dieva nodomiem? Vai jūs aplaupāt
Debesu Tēvu, atraujot Viņam savus talantus un savu sirdi? Kāpēc
neizbeigt šādu rīcību? Kāpēc nepadoties Dievam pilnīgi? Viņš piešķir
jums Savu gaismu un mieru, un jūs baudīsiet Viņa pestīšanu. Uz priekšu
vairs nepienesiet Dievam klibu, slimu upuri. Jūsu fiziskie un garīgie
spēki novājinājušies jūsu pašu pārkāpumu dēļ, bet tāds upuris Debesīs
nav pieņemams. Kāpēc gan nenākt, neatlabt un dziedināt visas vainas un
tad pienest Dievam dzīvu upuri, kas ir svēts un kam nav nekādas vainas?
Vai esat aplaupījuši Dievu ar desmitiem un ziedojumiem? Lūk, pamācība
jums – Kungs saka: „Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā
klētī tā, lai arī Manā namā būtu barība, un pārbaudiet tad mani šinī
ziņā”, saka Kungs Cebaots, „vai Es neatvēršu Debesu logus un nelikšu
svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums” (Mal. 3:10). Kāpēc neturiet
Kungu pie Viņa vārda? Mums dota priekštiesība baudīt Kristus prieku.
Tos, kas baudījuši Kristus atzīšanas bagātības, grūti būs
pārliecināt, ka Viņš ir kā sakne izkaltušā zemē, kurai nav nekā jauka,
jo Viņš mums var kļūt „pārāks par tūkstošiem” un „ārkārtīgi pievilcīgs”
(Augstā dz. 5:10, 16). Es Viņu mīlu. Es mīlu Viņu! Es redzu Jēzū
nesalīdzināmu skaistumu, es redzu Viņā visu, ko cilvēka bērni var
iekārot. Iesim pie Dieva Jēra, „kas nes pasaules grēkus” (Jāņa 1:29).
Viņa nopelnā un taisnībā kļūsi derīgs Debesīm. „Salauztu un sagrauztu
sirdi Viņš nenicina”. – „Review and Herald”, 1889. g. 2. aprīlī.
[102]