„Pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā bezviltīgs un cienījams,
veselīgos vārdos nevainojams, lai tas, kas stājas pretim, paliek kaunā,
nevarēdams neko ļaunu par mums sacīt” Titus 2:7-8.
Patiesības uzvara ir atkarīga no to cilvēku atstātā iespaida, kas
tai tic. Tā mums jāpaaugstina ar personisku darbu, ar pareizi nokārtotu
dzīvi, ar dievbijību, ticību un saudzīgu līdzjūtību. Mums ir Debesis,
kas jāiegūst. Uzvarētājam apsolīta visaugstākā alga. Tiešām, mūsu
priekšā nolikta mūžīga godība, kā pamudinājums, lai mēs pēc tā tiektos,
ka iegūtu nevīstošu dzīvības kroni.
Kurš nolēmis uzvarēt, tas iesaistās cīņā, no kuras viņš ne mirkli
netiek atbrīvots. Viņam vīrišķīgi jācīnās šajā labajā ticības cīņā.
Saskaņojoties ar likumiem, viņam jāiet uz priekšu, dienu no dienas
dzenoties pēc skaidrības un morālas vērtības. Dievs sagaida, lai cilvēks
varētu pārstāvēt Kristu. Viņam jātic Dieva apsolījumiem un paļāvīgi
jāpaliek Kristū, rādot apkārtējiem ļaudīm, ka viņam pieejams
neizsīkstošs bagātību avots, no kura tas pastāvīgi var smelt jaunas
vērtības. Viņa vārdiem jābūt pareiziem, viņa garam taisnīgam. Viņa rokas
nekad nedrīkst pagurt, darot tam no Dieva uzticēto darbu. Viņš
sastapsies ar pārbaudījumiem, tomēr viņam vienmēr jābūt drosmīgam un
priecīgam. Viņam pret visiem cilvēkiem jāizturas kā pret Kristus
atpirktu īpašumu, bezpartejiski un bez liekulības. Svētais Gars ir viņa
palīgs. Caur Kristu, kurš viņu stiprina, viņš spēj panest visas lietas…
Proporcionāli tam, cik Dievs katram uzticējis talantus, tie viņam
jāatdod Dievam atpakaļ. Dievs cilvēku pieņem „pēc tā, kas viņam ir, ne
pēc tā, kā viņam nav” (2. Kor. 8:12). Viņš negaida no cilvēka, kam ir
viens talants, to, ko Viņš sagaida no tā, kuram ir pieci. Ja bagātie
cilvēki izvēlas apmierināt visas savas savtīgās tieksmes un baudīt šīs
dzīves jaukās lietas, tad viņi arī saņem atbilstošu spriedumu. Viņi
atsakās godāt Kristu ar pazemīgu paklausību, ar Viņa krusta pacelšanu.
Viņi dzīvo, lai izpatiktu paši sev, un ar to apkauno Dievu, taču Dievs
saka: „Kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu” (1. Sam. 2:30)…
Tikai tie, kas uzticīgi izlieto savus talantus, apzinoties uz viņiem
gulstošo svinīgo atbildību, dara lielu darbu, jo viņi nepārtraukti ir
uzticīgi… Dieva acīs lieli ir tikai tie, kas Viņu pagodina ar gudru,
tiem uzticēto talantu izlietošanu, ko viņi panāk, atbalstot Dieva darbu.
– Manuskripts 53. 1899. g. 3. aprīlī, „Pamācības vārdi ar sanatoriju
saistītiem ļaudīm”.
[103]