„Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet
šo laiku! jūsu runa lai ir arvien tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs
zinātu, kā ikvienam atbildēt” Kolosiešiem 4:5-6.
Neizceliet laicīgās rūpes tik augstu, ka laiks pazūd, gādājot par
to, kas nemaz nav tik vajadzīgs! Es nemaz nevaru izteikt, cik ļoti mani
nomāc šī jautājuma nopietnība. Laiks aiziet un, kad man rāda daudzās
draudzes, kas nav sagatavojušās veikt Kunga darbu, kuru nostāja ir
bezrūpīga un kurām Kristus darbs neinteresē, es jūtos ļoti satraukta, ka
jautāju: „Ko lai es saku un ko lai es daru, lai šis stāvoklis
izmainītos?” Es varu tikai teikt: „Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš
iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par
savas dvēseles atpirkšanu?” (Marka 8:36-37).
Man šķiet, ka patreizējā mūsu stāvoklī neviens neaptver, kāds ir
Dieva līdzstrādnieka uzdevums. Daudzi nesaprot, ko nozīmē īsta
atgriešanās un ko tā sevī ietver. Un tagad es griežos pie tevis un tavas
ģimenes, lai jūs pamostos un visā pilnībā izprastu svinīgo pienākumu
censties atmodināt draudzes locekļos apziņu par vislielākās modrības
nepieciešamību un vajadzību darīt visu iespējamo, bez Kristus dzīvojošo
un bojā ejai nolemto dvēseļu glābšanai. Ik dienas brīdiniet kādu, kas
nezin, ka visu lietu gals ir tuvu.
Lai ietu pretī cilvēku nesagatavotajam stāvoklim, Dievs nemainīs ne
mazāko prasību zīmīti vai rakstu galiņu. Svētais Dieva Vārds nekad
netiks grozīts vai atmests. Pasaule ir aizmigusi savos grēkos. Debesis
un zeme zudīs, bet nekad nezudīs Viņa Vārds. Dieva Vārdam jābūt mūsu
vadonim. Mūs gaida liels darbs, un tomēr ļaudis, kas sevi sauc par
kristiešiem to nesaprot: „Ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad
jūs nenāksiet Debesu Valstībā” (Mat. 18:3).
Cik maz ir to, kas saprot, cik ļoti mazās lietas iespaido šo dzīvi!
Kristus atzīs tos, kas izturēs Dieva pārbaudi. Dieva Vārda patiesības un
šo glābjošo patiesību īstenošana, mūs sagatavo atpestīto sabiedrībai.
Kaut Dievs mums palīdzētu augstu vērtēt morālo pilnību! Izsmalcinātas un
svētotas garīgās spējas ir vērtīgākas par Ofīras zeltu. Labas morālās
stājas izkopšanai Dieva priekšā būs vajadzīgs visa dzīves laika darbs.
Māciet to, mans mīļais brāli un māsa, kā ar priekšrakstiem, tā ar
piemēru. – Vēstule 37a. 1903. g. 1. aprīlī, brālim un māsai Berdeniem
(Burden) Austrālijā, Sidnejas sanatorijā.
[101]