„Pārbaudiet visu, kas labs, to paturiet” 1. Tesaloniķiešiem 5:21.
Brāļi, mums dziļi jārokas patiesības raktuvēs. Jūs varat paši sev
jautāt un arī viens otram, ja tikai jūs to dariet pareizā garā; tomēr
pārāk bieži paša „es” ir tik liels, ka, līdz ar pētījumu uzsākšanu,
parādās nekristīgs gars. Tieši par to sātans priecājas. Bet mums pie šī
darba vajadzētu nākt ar pazemīgām sirdīm, zinot, kas ir patiesība.
Tuvojas laiks, kad mēs tiksim izšķirti un izklīdināti, un katram būs
jāstāv vienam pašam bez priekštiesībām satikties ar ļaudīm, kam tāda pat
dārga ticība. Kā jūs pastāvēsiet, ja Dievs nebūs jums līdzās un jūs
nezināsiet kā Viņš jūs vada? Kad vien mēs sākam pētīt Bībeli, ar mums
kopā ir tas Kungs. Kungs ne uz mirkli nepieļaus nezinošam locim vadīt
kuģi. Mēs pavēles varam saņemt no mūsu pestīšanas Vadoņa…
Ja kāds brālis māca maldus, atbildīgās vietās esošajiem cilvēkiem
tas ir jāzina, bet, ja viņš māca patiesību, tiem jānostājas viņa pusē.
Mums visiem jāzina, kas starp mums tiek mācīts, jo, ja tā ir patiesība,
tad mums tā jāzina. Tā jāzina sabatskolas skolotājam, un jāsaprot
ikkatram sabatskolas dalībniekam.
Dievs mums visiem uzlicis pienākumus zināt, ko Viņš mums sūta. Viņš
devis norādījumus, pēc kuriem varam pārbaudīt ikkatru mācību: „Pie
bauslības un liecības, ja tie tā nerunā, tad tas ir tāpēc, ka viņos nav
gaismas” (Jes. 8:20, angļu tulk.). Bet, ja tas iztur pārbaudi, tad
neesat tik aizspriedumaini, ka nespējat atzīt pierādītu lietu tikai
tāpēc, ka tā nesaskan ar jūsu domām.
Nepieķerieties ikkatram iebildumam, pat ne mazam, un neuzpūtiet to
tik lielu, cik vien iespējams, un nesaglabājiet to izlietošanai nākotnē!
Neviens nesaka, ka mēs atradīsim pilnību kāda cilvēka pētījumos, bet to
es zinu, ka mūsu draudze mirst bez mācības par taisnošanu ticībā
Kristum un tai radniecīgām patiesībām.
Neatkarīgi no tā, ar ko gaisma tiek sūtīta, mums Kristus lēnprātībā
jāatver sirdis tās uzņemšanai. – „Review and Herald” 1890. g. 25. martā.
[94]