„Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības… Ja mēs dzīvojam
gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un Viņa
dēla Jēzus asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem” 1. Jāņa 1:5-7.
Kristiešiem ir dotas priekštiesības savienoties ar gaismas Avotu un
caur šo dzīvo savienību kļūt par pasaules gaismu. Patiesie Kristus
sekotāji staigās gaismā, kā Viņš ir gaismā, un viņu gājums nebūs nedrošs
un klupšanu bagāts, it kā tie staigātu tumsā. Lielais Skolotājs Saviem
klausītājiem stāstīja, ka viņi var būt pasaulei par svētību, ainojot to
ar sauli, kas, uzlecot austrumos, izkliedē miglu un tumšās ēnas.
Rītausmu nomaina diena. Saule, kas visu piepilda ar zeltainu, dažādiem
krāsu toņiem bagātu gaismu, un tad ar savu spožumu izrotā debesis,
simbolizē kristieša dzīvi. Kā saules stari sniedz gaismu, dzīvību un
svētības visam dzīvajam, tā kristiešiem ar saviem labajiem darbiem, ar
priecīgu noskaņojumu un drosmi, jābūt par gaismu pasaulē. Kā saules
gaisma aizdzen nakts ēnas un izlej savu krāšņo mirdzu pār kalniem un
lejām, tā kristietis atstaros Taisnības Sauli, kas apspīd viņu.
Patieso Kristus sekotāju godīgā dzīve izgaisinās neziņu, māņticību
un tumsu, kā saule aizdzen nakts biedējošās ēnas. Līdzīgā kārtā Jēzus
mācekļi ieies zemes tumšajos apgabalos, izplatot patiesības gaismu, līdz
tumsā esošo cilvēku ceļu būs padarījusi gaišu patiesības gaisma.
Kādā pretstatā tam ir vārda kristieša dzīve, kas ir kā sāls, kas
zaudējusi savu garšu. Viņam nav dzīvas savienības ar Dievu un „līdzīgi
mazvērtīgai sālij” – par kuru Kristus saka, ka tā neder nekam, kā vien
ārā izmetama, lai to samin ļaužu kājas – viņam nav nekādas glābjošas
vērtības. Tāda ir vārda kristieša dzīve, ja tam nav dzīvas savienības ar
Jēzu Kristu. Šie, bez saules palikušie vārda kristieši, ir tikai tumšas
ēnas…
Jebkura šaubu izteikšana stiprina neticību. Ikkatra cerības, gaismas
un mīlestības doma un vārds stiprina ticību un sagatavo dvēseli cīņai
pret pasaulē valdošo morālo tumsu. Kas runās par ticību, tiem būs
ticība, kas runās par drosmi atņemošām lietām, tiem nebūs ne drosmes, ne
ticības. Uzlūkošana mūs pārveido. – Vēstule 16. 1880. g. 24. martā,
kādai Vispasaules savienības amatpersonai.
[93]