„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas
augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas
domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām” Kolosiešiem 3:1-2.
Dieva prasības mums ir skaidri parādītas, un tagad mums jāatbild uz
jautājumu: „Vai gribam ar tām saskaņoties?” Vai pieņemsi nosacījumus,
kas izklāstīti Viņa Vārdā – atšķiršanos no pasaules? Tas nav viena
mirkļa vai vienas dienas darbs. To nevar panākt, nometoties ceļos pie
ģimenes altāra un kalpojot Dievam ar lūpām, ne arī atklātās pamācībās un
lūgšanās. Tas ir visas dzīves darbs. Mūsu nodošanās Dievam jāparāda
darbīgā principā, kam jāsaaužas ar mūsu dzīvi un mūs jāvada pie sevis
aizliegšanas un uzupurēšanās. Tai jāatrodas visu mūsu domu pamatā un
jābūt visas mūsu rīcības dzinējspēkam. Tā piecels mūs pāri pasaulei un
atšķirs mūs no tās aptraipošā iespaida.
Mūsu reliģiskiem piedzīvojumiem jāietekmē visa mūsu rīcība, un, ja
šie piedzīvojumi balstās uz Dievu, un mēs izprotam dievbijības
noslēpumu, ja mēs ik dienas saņemam nākošās pasaules spēkus un uzturam
savienību ar Dievu, un atrodamies sadraudzībā ar Svēto Garu, ja katru
dienu arvien ciešāk pieķeramies augstākai dzīvei, un arvien ciešāk
piekļaujamies mūsu Glābēja asiņojošiem sāniem, tad mūsos sāks darboties
svēti un augšupceļoši principi. Tad mēs tikpat dabīgi tieksimies pēc
skaidrības, svētuma un atšķiršanās no pasaules, kā godības eņģeļi pilda
tiem nozīmēto uzdevumu, glābjot mirstīgās būtnes no pasaules samaitājošā
iespaida. Ikviens, kas ieies caur Dieva pilsētas pērļotajiem vārtiem,
būs Vārda darītājs, viņš būs dievišķās dabas līdzdalībnieks, izbēdzis no
samaitāšanas, kas ir pasaulē caur iekārošanu. Mums dota priekštiesība
aizsniegt Kristū esošo pilnību, un tikt svētītiem ar visu, ko Viņš ir
nodrošinājis. Bagātīgi ir gādāts, lai mēs tiktu pacelti no zemes ielejas
un mīlestībā pieķertos Dievam un Debesu lietām.
Vai šī atšķiršanās no pasaules, paklausot dievišķai pavēlei, padarīs
mūs nederīgus darbam, ko Kungs mums atstājis? Vai tā kavē mūs darīt
labu ap mums esošajiem ļaudīm? Nē! Jo ciešāk mēs turēsimies pie Debesīm,
jo lielāks būs mūsu spēks lietderīgai dzīvei šinī pasaulē. –
Manuskripts 1. 1869. g. 26. martā, „Uzticība sagatavošanās darbā”.
[95]