„Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga
Jēzus Kristus krustu, ar kuru man pasaule ir krustā sista, un es
pasaulei” Galatiešiem 6:14.
Raugieties uz Golgatas krustu. Tas galvo par mūsu Debesu Tēva
neierobežoto mīlestību un žēlastību. Ak, kaut ikviens nožēlotu savus
grēkus un darītu pirmos darbus! Ja draudze tā rīkosies, tad tā mīlēs
Dievu vairāk par visu un savu tuvāko kā sevi pašu. Ēfraims neapskaudīs
Jūdu, un Jūda nekaitinās Ēfraimu. Tad tiks sadziedēta šķelšanās un
Israēla robežās nekur vairs nedzirdēs skarbas strīdus skaņas. Caur
žēlastību, ko tiem bagātīgi dos Dievs, viņi centīsies atsaukties uz
Kristus lūgšanu, lai Viņa mācekļi būtu viens, kā Viņš ar Tēvu ir viens.
Tad dvēselē pastāvīgi valdīs miers, mīlestība un žēlastība, un labvēlība
uz visiem cilvēkiem. Kristus mīlestība būs ikkatras mēles sarunu
temats, un Uzticīgais Liecinieks vairs neteiks: „Man pret tevi ir tas,
ka tu esi atstājies no savas pirmās mīlestības” (Atkl. 2:4). Dieva
ļaudīm paliekot Kristū, atklāsies Jēzus mīlestība, un visu sirdis
atdzīvinās Viņa Gars, atjaunojot un atdzīvinot Kristus līdzībā visu
sirdis vienādi. Ikviens kā patiesā Vīnkoka dzīvais zars būs savienots ar
Savu dzīvo Vadoni, Kristu. Ikvienā sirdī mājos Kristus, to vadot,
iepriecinot, svētot, lai parādot pasaulei Jēzus sekotāju vienotību,
liecinātu, ka atlikuma draudzei ir piešķirtas Debesu pilnvaras. Kristus
draudzes vienotība pierādīs, ka Dievs sūtījis pasaulē Savu
vienpiedzimušo Dēlu…
Darbi nenopirks mums ieeju Debesīs. Lielais Upuris, kas pienests
Golgatā, ir pietiekošs ikvienam, kas tic. Kristus mīlestība ticīgajos
atmodinās jaunu dzīvību. Kas dzers ūdeni no dzīvības avota, tas tiks
piepildīts ar valstības jauno vīnu. Ticība Kristū būs tas līdzeklis, kas
ticīgajiem liks darboties pareizā garā un pareizu motīvu vadībā, un no
tā, kurš raudzīsies uz Jēzu, ticības iesācēju un pabeidzēju, izplūdīs
laipnība un Debesīm pievērstas domas. Raugies uz Dievu un neraugies uz
cilvēkiem! Dievs ir tavs Debesu Tēvs, kurš pacietīgi panesīs tavas
vājības, tās piedodot un dziedinot. – „Review and Herald”, 1894. g. 20.
martā.
[89]