„Tāpēc, apjozuši savus prātus gurnus un modri būdami, lieciet savu
cerību pilnīgi uz žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus
parādīsies” 1. Pētera 1:13.
Domas jādisciplinē. Apjoz prāta gurnus, lai tas darbotos pareizā
virzienā, saskaņā ar rūpīgi izstrādātiem plāniem; tad katrs solis būs
solis uz priekšu, un darbs un laiks nepazudīs nedrošos pasākumos un uz
labu laimi spraustos plānos. Mums jādomā par mūsu dzīves uzdevumu un
mērķi un pastāvīgi jātiecas pretī kaut kam vērtīgam. Ik dienas domas
vajadzētu radināt turēties pie lietas, kā kompasa adata turas pola
virzienā. Ikkatram vajadzētu būt savam mērķim un nodomam, un tad visas
domas un rīcība jāvirza šo mērķu sasniegšanai un nodomu īstenošanai, lai
tad tos varētu novest līdz galam…
Neviens cits, kā vien tu pats vari valdīt pār savām domām. Cīnoties
aizsniegt augstāko attīstības pakāpi, sekmes vai veiksmes lielā mērā
atkarīgas no domu rakstura un to disciplinētības. Ja domas tiks vadītas,
kā Dievs to vēlas, lai tās katru dienu būtu apjoztas, tad tās kavēsies
pie lietām, kas palīdzēs jums aizsniegt pilnīgāku nodošanos un lielāku
dievbijību. Ja domas būs pareizas, tad rezultātā būs pareizi arī vārdi,
kuriem sekos rīcība, kas ar savu raksturu nomierinās, iepriecinās un
aplaimos dvēseles…
Kas rīkojas visu rūpīgi nepārdomājot, tie rīkojas negudri. Viņu
pūles ir lēkmjveidīgas, viņi uzsāk vienu, otru lietu, dara šo un to, bet
nepanāk neko. Viņi atgādina vīnogulāju, kura nekoptajām stīdziņām ļauj
stiepties visos virzienos un pieķerties pie dažādiem, viņu sniedzamības
robežās esošiem gružiem. Lai šis vīna stāds kaut kam derētu, vispirms
stīgas jāatrauj no lietām, kurām tās pieķērušās, un jāradina vīties ap
lietām, kas visu vīna koku izveidotu skaistu un patīkamu…
Skolnieki, kas pastāvīgi mācīsies, atradīs un satvers jaunu gaismu,
jaunas atziņas un jaunus patiesības dārgakmeņus. Viņu domas un prāts ir
pakļauts domāšanas likumībai. Tieši noslogojums prāta spējas paplašina,
spēcina un atdzīvina. Prātam jādarbojas vai arī tā spējas samazināsies.
Tas panīks, ja tam trūks jaunu pārdomu tematu. Ja prātam neliksim
intensīvi darboties, tas noteikti zaudēs savas domāšanas spējas. –
Vēstule 33. 1886. g. 27. febr., kādam sludinātājam Eiropā.
[67]