„Kā Gans Viņš ganīs Savu ganāmpulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī un sargās avju mātes” Jesajas 40:11.
Redzamajā radībā dievišķā gudrība atklājas procesu bezgalīgajā
dažādībā. Vienveidība nav likums, kuram pakļautos dabas valsts. Arī
žēlastības valstī neturas pie šī likuma. Viena mērķa aizsniegšanai –
dvēseļu glābšanai – Dievs darbojas dažādi. Laipnais Glābējs ar dažādiem
prātiem rīkojas atšķirīgi. Tikpat pilnīgu sirds pārmaiņu var panākt kā
ar vienu, tā ar kādu citu procesu. Kungs ir tas, kurš strādā pie cilvēku
prāta un veido raksturu.
Ne visi vienā un tajā pašā veidā tiek vadīti pie Kunga. Mirstīgās
būtnes ar savu klasifikāciju nedrīkst patvaļīgi aprobežot vai apšaubīt
Dieva darbošanos pie cilvēku prātiem. Dažiem viegli saskatāms garīgs
spēks un izšķiršanas spējas, bet citiem te „dots dzelonis miesā” (2.
Kor. 12:7). Reizēm šķiet, ka cilvēkam jābūt gatavam no augstām virsotnēm
kāpt pāri bezdibenim. Bet, kurš uzdrošināsies teikt, ka Dievs smagi
pārbaudīto cilvēku nemīl kā Savu bērnu, un, ka Viņa roka joprojām nebūtu
izstiepta, lai to glābtu?
Debesu Gans zina, kur atrast no pulka noklīdušus jērus. Viņš nesīs
tos atpakaļ. Viņš aicina sludinātājus un draudzes locekļus pamosties
saviem pienākumiem un šajā darbā apvienoties ar Viņu. Meklēt un glābt
pazudušos ir kristieša īpašais pienākums. Sludinātājam un draudzes
locekļiem jāiedrošina un jāatbalsta ļaudis, kas pakļauti spēcīgām
kārdināšanām un nezina, kur tiem griezties. Mans brāli, Dieva žēlastībā
tu vari kļūt par vienu no tiem, kas spētu atvest ganāmpulka noklīdušās
avis.
Kā Ēlijas dienās Dievam bija septiņi tūkstoši, kas nebija locījuši
savus ceļus Bāala priekšā, tā tagad Viņam ir daudzi pasaulē, kas ir
staigājuši visā saņemtajā gaismā. Viņam rezervēts vesels izredzētu
cilvēku zvaigznājs, kas vēl iemirdzēsies šajā tumsā. Vietās, kur varētu
sagaidīt tikai ērkšķus un dadžus, vēl parādīsies auglīgi taisnības koki.
Tamlīdzīgās vietās atrodas cilvēki, kas atplauks Kungam patīkamā
skaistumā gluži tāpat kā daudzi no tiem, kas atrodas labvēlīgākās
vietās. Uzziedot visneapsološākos apstākļos, tie vienmēr ap sevi
izplatīs Viņa žēlastības aromātu. – Vēstule 39. 1903. g. 28. febr., Dž.
Vesselam (Wessels).
[68]