„Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, Tas ir
atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus
vaigā” 2. Korintiešiem 4:6.
Kristus liek mums spīdēt kā gaismekļiem pasaulē, atstarojot Dieva
gaismu, kā tā redzama Jēzus Kristus vaigā. Kurš no mums to dara? Vai
mūsu dzīve izplata šo brīnišķo gaismu? Dievs sagaida, lai mēs ikviens
pasaulē atstarotu Viņa attēlu. Mēs soli pa solim esam vadīti uz priekšu.
Mēs esam gājuši un ticībā strādājuši, un mums sevi jādisciplinē panest
grūtības kā labiem Jēzus Kristus kareivjiem.
Mums vajadzīgs veselīgs, spēcīgs prāts, kas viegli nekļūst
mazdūšīgs, prāts, kas radināts tikt galā ar grūtībām, ar kurām mums
jāsastopas, kas gatavs risināt un pārvarēt vislielākās problēmas. Mums
jāpaceļ patiesības karogs ap mums esošajos ciemos un pilsētās. Mums
jāsaredz, ko varam darīt, un tas jādara mīlestībā un dievbijībā. Ja
ticībā būsim gājuši tik tālu, cik mums tas iespējams, tad Kungs
darbosies mūsu labā. Dievs ir tas, kurš mūs iedvesmoja uzsākt šo darbu.
Lūdzot, ticot un strādājot mēs esam gājuši soli pa solim uz priekšu.
Dievs ir mūsu ticības iesācējs un, ja mēs katrs darām savu daļu, Viņš šo
darbu izveidos pilnīgu un pagodinās Savu Vārdu ar tā nobeigšanu. Kungs
iedvesmo Viņam nodevušos strādniekus strādāt, vadoties ne no tā, ka viņi
redz, bet no tā, ko Kungs redz.
Mums jāstiprina savas dvēseles ar cerību, kas ir ticības dvīņu māsa.
Dieva strādniekiem jādzīvo pilnīgā padotībā Viņa gribai. Bīstami ir
strādāt pretēji Dieva nodomiem, ja cilvēks vēlas vadīties no saviem
uzskatiem, kurus viņš pieņem par vislabākajiem Dieva nodomu īstenošanai.
Tomēr mēs nedrīkstam palikt pie saviem uzskatiem un savas gribas.
Mūsos, ar mums un caur mums jāstrādā Dievam. Mums jābūt Dieva rokās kā
mālam podnieka rokās, lai Viņš izveidotu mūs pēc dievišķās līdzības.
Mūsu sirdīm jābūt pilnīgi svētītām Dievam. Necentīsimies palikt pie
saviem uzskatiem un sava prāta. Dievs mums ir devis Savu patiesību, lai
tā svētotu, izdaiļotu un paceltu visu cilvēku. „Tāda ir Dieva griba
attiecībā uz jums, lai jūsu dzīve būtu svēta” (1. Tes. 4:3). „Mums jau
Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un
dievbijībai, Tā atzīšanai, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un
brīnuma spēku” (2. Pēt. 1:3). – Manuskripts 70. 1899. g. 26. febr.,
„Dieva līdzstrādnieki”.
[66]