„Jo mēs dzīvojam ticībā, nevis skatīšanā” 2. Korintiešiem 5:7.
Šorīt galva man ir neskaidra. Migla un mākoņi nomāc manu prātu,
tomēr ienaidnieka iečukstējumiem neuzticēties Kungam, es nepievērsīšu
vērību. Tagad pienākusi mana reize cīnīties labajā ticības cīņā. Šis ir
tieši tāds gadījums, kad vajadzīga stipra ticība, kas darbojas mīlestībā
un šķīsta dvēseli. Tagad es vēl dedzīgāk meklēju Kungu.
1. Laiku 28:9 sniegta Dāvida pavēle Salamanam…
Kunga pravietis sniedza vēsti Asam: „Kungs ir ar jums, kamēr jūs
esat ar Viņu, un ja vien jūs Viņu meklēsiet, tad Viņu atradīsiet, bet ja
jūs Viņu atmetīsiet, tad Viņš arī jūs atmetīs” (2. Laiku 15:2,
salīdzini ar Jer. 29:11-13). Mana sirds plūst pāri ticībā. Ticība nav
jūtas, ticība nav skatīšanās. „Ticība ir cerējamo lietu būtība,
pierādījums neredzamām lietām” (Ebr. 11:1, angļu tulk.).
Pulksten trijos pēcpusdienā es runāju Rehabiešu zālē (Rehabite’s
hall) par Filipiešiem 4:4-7 „priecājieties iekš tā Kunga vienmēr, es
vēlreiz saku, priecājieties! Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem
cilvēkiem, Kungs ir tuvu. Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk
zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un
Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un
jūsu domas Kristū Jēzū”. Es ticu, ka šis apsolījums dots man, un es to
pieņemu personīgi sev. Apsolījumam pašam par sevi nav nekādas vērtības,
ja es pilnīgi neticu, ka Viņš, kurš devis šo apsolījumu, pārpārim spēj
to piepildīt, un ka Viņam ir bezgalīgs spēks izdarīt visu, ko Viņš saka.
Vēsts, kuru Kungs man deva, ir ticības vēsts. Mēs ne ar ko nevaram
Dievu vairāk apkaunot, kā neuzticoties Viņa Vārdam. Uz jūtām nemaz nevar
paļauties. Reliģija, ko baro un uztur dzīvu jūtu saviļņojumi, ir
bezvērtīga. Dieva Vārds ir tas pamats, uz kura droši var balstīties mūsu
cerība; un tieši uzticībā Dieva Vārdam mēs tiekam stiprināti,
nopamatoti un piekalti Mūžīgajai Klintij. Tad būs paklausīta Pāvila
lūgšana:
„Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši,
pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar
garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu
dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsiet
augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsiet Dieva atziņā” (Kol.
1:10-11). – Manuskripts 80. 1893. g. 27. maijā, dienasgrāmata.
[157]