„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas
aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir
vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to
atrod” Mateja 7:13-14.
Dariet, ko jūs variet, un ceļš pavērsies jūsu priekšā! Katram
mirklim ir zelta vērtība. Ārpus Kristus esošās dvēseles jāpārliecina
satvert evaņģēlija cerību…
Mums nav jādzīvo šai pasaulē, lai izpatiktu pašiem sev. Katru dienu
mums jāveic nopietns un smags darbs. Ticībā mēs raugāmies uz lietām, kas
nav redzamas, un tā rīkojoties mēs no redzes loka pazaudējam ceļā
esošās grūtības un pārbaudījumus. Debesis ir mūsu mājas. Mēs nedrīkstam
riskēt ar cerību, kuru mēs tik ilgi esam lolojuši – redzēt Jēzu, kāds
Viņš ir, un tikt pārveidotiem Viņa līdzībā. Mēs ceram, ka jūs spersiet
soļus piesardzīgi. Dzīvojiet ticības un lūgšanas dzīvi, un iegūstiet
nevīstošo godības vainagu!
Nevienam no mums nav cita izglābšanās ceļa, kā tikai tas, ko mums
sagatavojis mūsu Glābējs. Viņš savā zemes dzīvē praktiski parādīja
pašaizliedzības un pašuzupurēšanās priekšzīmi, un tādus Viņš vēlas
redzēt arī mūs. „es esmu no Debesīm nācis”, sacīja Kristus, „lai darītu
nevis to, ko Es gribu, bet ko grib Tas, Kurš mani sūtījis” (Jāņa 6:38).
Mēs nevaram būt kristieši, ja dzīvojam, izpatīkot paši sev. Ja
sekojam Kungam, tad mums jāiet cauri šaurajiem pašaizliedzības vārtiem.
Daudziem, kas sevi uzskata par dievbijīgiem, šī taisnā pašaizliegšanās
taka ir par šauru. Viņi vēlas ērtāku taku un kāpj uz kāda cita ceļa.
Viņi atsakās no Glābēja ietajām pēdām. Visus šādus ļaudis Kristus nosauc
par zagļiem un laupītājiem. Viņi piesavinās kristieša vārdu, kurš tiem
nepienākas, jo savā dzīvē viņi neatdarina Kristus dzīvi. Viņi prasa
priekštiesības, kuras pieder Dieva bērniem, lai gan tie neviens nav Viņa
īpašums. Virs zemes viņi dzīvo savtīgu dzīvi un neko nedara patiesības
un dvēseļu glābšanas labā, ko tiem vajadzētu darīt. Tiešām jāskumst par
šiem sevi apmānošajiem cilvēkiem. Viņi nekad neredzēs Debesis, jo nav
labprātīgi dalīties kaunā un negodā, ko viņu dēļ izcieta Kristus.
Mīļie bērni, ieslēdziet Kristu savās sirdīs, un jūs iemīlēsiet
visus, kuru dēļ Viņš mira, un darīsiet visu iespējamo viņu glābšanai! –
Vēstule 30. 1874. g. 26. maijā, viņas bērniem.
[156]