„Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir vēl aizvien tumsībā.
Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un viņš neklups” 1. Jāņa 2:9-10.
Pagājušā naktī es sapņoju, ka uz reliģisku sapulci bija atnācis
neliels ļaužu pulciņš. Tur bija viens, kas ienācis apsēdās tumšā stūrī,
kur viņš nepievērsa citu uzmanību. Nevaldīja gara brīvība. Kunga Gars
bija saistīts. Draudzes vecākais izteica dažas piezīmes. Likās, ka viņš
kādu gribēja sāpināt. Svešinieka sejā es ieraudzīju skumjas. Kļuva
redzams, ka to sirdīs, kas teicās ticam patiesībai, nebija Jēzus
mīlestības, un kā neizbēgams rezultāts, sanāksmei bija Kristus Gara
trūkums, un ļoti trūka, kā domās, tā izjūtās, mīlestības uz Dievu un
vienam uz otru. Sapulce neatspirdzināja nevienu tās dalībnieku.
Kad sapulce tuvojās noslēgumam, svešinieks piecēlās un skumju pilnā,
asaru apslāpētā balsī sacīja, ka viņu pašu dvēselēs un viņu dzīvē ir
ļoti liela vajadzība pēc Jēzus mīlestības, kas lielā mērā valda ikkatrā
sirdī, kurā iemājo Kristus. Ikkatra Dieva Gara atjaunota sirds mīlēs ne
tikai Dievu, bet arī savu brāli, un, ja šis brālis kļūdās, ja viņš ir
nomaldījies, tad ar to jārīkojas kā paredzēts evaņģēlijā. Ikkatrs solis
jāsper saskaņā ar Dieva Vārda dotajiem norādījumiem. Viņš teica: „Jūs,
kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un
lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā” (Gal. 6:1). Vai
neatceraties Kristus lūgšanu, īsi pirms mācekļu atstāšanas, lai uzsāktu
Savu mokpilno, izmisīgo cīņu Ģetzemānes dārzā pirms Viņa nodošanas,
mocīšanas un krustā sišanas? (Skat. Jāņa 17:15-23).
Esiet uzmanīgi savā izturēšanās veidā pret asinīm atpirkto Kristus
īpašumu! Vajadzēs skaidri un uzticīgi norāt ļaunos darbus, tomēr tam,
kas uzņemas šo pienākumu, jāapzinās, vai ļaunie darbi viņu pašu nav
šķīruši no Kristus. Tam pašam jābūt garīgam, un attiecīgais cilvēks
jāatgriež lēnprātīgā garā…
Kristus Gars un raksturs atklājas Dieva izredzēto ikdienas sarunās,
viņu lēnprātībā un bezvainīgā uzvedībā. Un, kurus vada Dieva Gars, tie
ir Dieva bērni. – Manuskripts 32. 1887. g. 28. maijā, dienasgrāmata
„Vācijas apmeklējums”.
[158]