Kāds agrākais paziņojums
Es redzēju,
kādā stāvoklī atradās daži, kas piekrita mūsu laika patiesībai, bet
izturējās nevērīgi pret atklāsmēm – pret ceļu, ko Dievs atsevišķos
gadījumos izraugās to pamācīšanai, kuri novēršas no Bībeles patiesības.
Man rādīja, ka, saceļoties pret atklāsmēm, viņi nepretojas vājajam darba
rīkam, ar kura starpniecību Dievs runājis, bet cīnās pret Svēto Garu.
Es redzēju, ka runāt pret darba rīku vēl ir sīkums, bet izturēties
nevērīgi pret Dieva vārdiem jau ir bīstami. Ja Kungs maldos esošajiem ir
izvēlējies uzrādīt kļūdas, bet tie atsakās ievērot Viņa sniegtās
pamācības, tad šie ļaudis tiek atstāti, lai ietu paši savu izraudzīto
ceļu, lai iegrimtu arvien dziļākos maldos, tomēr domājot, ka rīkojas
pareizi. Viņi attapsies par vēlu. Es dzirdēju, kā bēdu laikā daži
neciešamās sāpēs sauca uz Dievu: “Kāpēc Tu mums neatklāji mūsu
netaisnību, ka mēs būtu varējuši atgriezties un sagatavoties šim
laikam!” Tad eņģelis, uz tiem norādot, sacīja: “Mans Tēvs jūs pamācīja,
bet jūs negribējāt šo mācību pieņemt. Viņš runāja caur atklāsmēm, bet
jūs pret Viņa balsi izturējāties nevērīgi, līdz Viņš jūs atstāja, lai
jūs varētu iet paši savus ceļus un darīt savus darbus. [Broadside, To
Those Who Are Receiving the Seal of the Living God, Jan. 31, 1849.]
[41]
Droša pamācība pēdējām dienām
Pēdējā pusgadsimtā mēs esam saņēmuši bagātīgu morālu atbalstu.
Pateicoties Svētajam Garam, Dieva balss mums nepārtraukti bijusi
dzirdama brīdinājumos un pamācībās, stiprinot ticību Pravieša Garam. Man
atkārtoti ir norādīts: Uzraksti visu, ko Es tev esmu devis, lai
stiprinātu Manu ļaužu ticību viņu ieņemtajā nostājā. Laiks un
pārbaudījumi dotajām atziņām nav atņēmuši spēku, bet ciešanu un
uzupurēšanās gados sniegto liecību patiesība tikai vēl vairāk
nostiprinājusies. Pamācības, kas dotas vēsts pirmajās dienās, ir
jāuzskata par tik drošām, lai tām sekotu arī pēdējās dienās. Bet tie,
kas pret šo gaismu un pamācībām izturēsies vienaldzīgi, lai necer izbēgt
no slazdiem, kas, kā mēs to skaidri esam norādījuši, gaismas atmetējiem
liks klupt un krist un kuros tie sapīsies un tiks sagūstīti. Ja rūpīgi
pētīsim Ebreju vēstules 2. nodaļu, tad sapratīsim, cik svarīgi ir
stingri ievērot katru doto patiesības pamatlikumu. [The Review and
Herald, July 18, 1907.]
Dažādo attieksmju apskats
Drīz tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai noniecinātu un sagrozītu Dieva Gara liecību patiesumu. Šīm skaidrajām, uzticamajām vēstīm, kas kopš 1846. gada sniegtas Dieva ļaudīm, mums vienmēr jābūt pieejamām.
Daži no tiem, kas bijuši ar mums ticībā vienoti, meklēs jaunas, svešas mācības, kaut ko neparastu un sensacionālu, lai tad to pasniegtu ļaudīm. Viņi ieviesīs dažādus maldus un cilvēku pievilšanai tos pasniegs kā Elenas Vaitas teikto...
Tie, kas Kunga doto gaismu ir uzņēmuši kā parastu lietu, no sniegtajām pamācībām negūs nekādu labumu.
Būs ļaudis, kad Dieva sniegtās vēstis izskaidros nepareizi, atbilstoši savam garīgajam aklumam.
Daži atteiksies no savas ticības un aizliegs vēstu patiesīgumu, nosaucot tās par viltotām. [42]
Citi tās izsmies, darbojoties pretī gaismai, kuru Dievs sniedzis jau gadiem ilgi, un daži ticībā vājie tiks nomaldināti.
Bet būs ļaudis, kas no vēstīm saņems lielu palīdzību. Lai gan nebūs personīgi uzrunāti, viņi izlabos nepareizos dzīves ieradumus un spēs izvairīties no ļaunā uzmākšanās... Pamācībās Kunga Gars viņus uzrunās tā, ka daudziem izgaisīs visas šaubas. Pašas liecības, līdzīgi atslēgai, izskaidros dotās vēstis, kā Raksti izskaidro Rakstus. Daudzi dedzīgi lasīs netaisnību norājošos vārdus, lai uzzinātu, ko tie var darīt savas izglābšanās labā... Redzot, ka vēstīs, kuras kopš 1846. gada Dievs sūtījis saviem ļaudīm, skaidri un vienkārši atklājas Bībeles patiesības, gaisma apskaidros viņu izpratni un Gars pārliecinās prātu. Šīm vēstīm jāatrod sava vieta cilvēka sirdī, - tad notiks pārmaiņa. [Letter 73, 1903.]
Briesmas šķirot inspirētās vēstis
Ir ļaudis, kas spriež tiesu Rakstiem, paziņojot, ka viens vai otrs teksts tur nav inspirēts, jo tas nav viņiem pa prātam. Viņi to nevar saskaņot ar saviem uzskatiem par filozofiju un zinātni, ko “nepatiesi tā sauc” (1.Tim. 6:20. – Glika tulk.). Citi dažādu iemeslu dēļ apšauba pat veselas Dieva Vārda daļas. Tā daudzi akli dodas pa ienaidnieka sagatavoto ceļu. Neviens cilvēks nav aicināts pasludināt spriedumu Rakstiem, tiesāt vai atzīt par nederīgu kādu Dieva Vārda daļu. Ja kāds to uzdrošinās darīt, tad sātans ap viņu rada atmosfēru, kas neļauj tam garīgi pieaugt. Ja cilvēks jūtas tik ļoti gudrs, ka uzdrīkstas šķirot Dieva Vārdu, tad viņa gudrība Dieva skatījumā kļūst par muļķību. Jo vairāk kāds zina, jo skaidrāk sapratīs, ka tam vēl daudz jāmācās, un vispirms - pieņemt pamācību. “Mācieties no Manis,” saka lielais Skolotājs, “jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:29)
Jūs, kas sevi un citus esat audzinājuši [43] kritikas un apsūdzību garā, atcerieties, ka ar to sekojat sātana priekšzīmei! Kad vien tas atbilst jūsu nodomiem, jūs pret liecībām izturaties tā, it kā tām ticētu, un citējat atsevišķus teikumus, lai apstiprinātu kādu savu ideju. Bet kā ir tad, kad tiek dota gaisma, lai labotu jūsu kļūdas? Vai jūs tad šo gaismu pieņemat? Kad liecības runā pretī jūsu uzskatiem, jūs taču pret tām izturaties nevērīgi.
Nevienam nevajadzētu mētāties ar šaubas izsakošiem vārdiem, kas uz citu prātu iedarbojas līdzīgi indei, iedragājot viņu uzticību Dieva sniegtajām vēstīm, kuras ar rājieniem, brīdinājumiem, norādījumiem un iedrošinājumiem ir sekmējušas šī darba pamatu likšanu un pavadījušas to līdz šai dienai. Visiem, kas stājušies ceļā liecībām, es vēlētos sacīt: Dievs saviem ļaudīm ir sūtījis vēsti, un Viņa balss būs dzirdama, neskatoties uz to, vai jūs tai paklausīsiet, vai ne. Jūsu pretošanās nav kaitējusi man, bet jums par to vajadzēs atskaitīties Debesu Dievam, kurš sūtījis šos brīdinājumus un pamācības, lai savus ļaudis uzturētu uz pareizā ceļa. Jūs Viņam atbildēsiet gan par savu aklumu, gan par to, ka bijāt kā klupšanas akmens grēciniekiem.
“Pie bauslības un liecības! Ja tie nerunās saskaņā ar šo Vārdu, tad tāpēc, ka viņos nav gaismas” (Jes. 8:20, NKJV). Pat Svētā Gara darbs sirdī ir jāpārbauda ar Dieva Vārdu. Gars, kas inspirēja Rakstus, vienmēr vada pie Rakstiem. [General Conference Daily Bulletin, April 13, 1891.]
Inspirētās vēsts nepareiza izlietošana
Kāds vīrs, vārdā B, mēroja tālo ceļu no Mičiganas ar īpašu vēsti māsai Vaitai. Viņš sacīja, ka Elenai Vaitai pēc Dieva norādījuma ir jāieņem Mozus vieta, bet viņam, B, jādarbojas kā Jozuam, tad darbs iešot uz priekšu. Māsas Vaitas darbs esot jāsavieno ar viņa darbu, tad vēsti varēšot pasludināt ar spēku.
Šis vīrs, tāpat kā daudzi citi to jau bija darījuši, atļāvās Rakstus sajaukt ar saviem uzskatiem, [44] citējot dažus tekstus un tos attiecinot uz Septītās dienas adventistiem. Laikā, kamēr esmu saistīta ar Kunga darbu, ir cēlušies daudzi tādi vīri. Viņi ir atlasījuši un sakārtojuši atsevišķas Rakstu daļas, cenšoties tās piemērot Dieva ļaudīm. Tā B kungs skaļā, spēcīgā balsī lasīja daudzus tekstus, kurus tas bija sameklējis, un paziņoja, ka tie attiecas uz mūsu tautu. Viņš sacīja, ka man taču esot jāatzīst, ka viņam taisnība, jo vai tad viņš nelasot no Bībeles?
“Jā,” es atbildēju, “tu esi atlasījis un sakopojis šos tekstus, bet, līdzīgi daudziem, kas tā rīkojušies jau agrāk, tu Rakstus esi sagrozījis, skaidrojot tos šādā vai tādā nozīmē, tomēr es zinu, ka tos nevar pielietot tā, kā tu to dari.
Tu, vai arī kāds cits līdzīgi pieviltais, varat pārveidot un esat pārveidojuši dažus spēcīgus Rakstu izteicienus, lai tos izlietotu paši pēc savām domām. Jebkuram cilvēkam ir iespējams Dieva Vārdu gan nepareizi izskaidrot, gan nevietā lietot, apsūdzot ļaudis un darbu, lai pēc tam paziņotu, ka tie, kas atsacījušies viņu teikto pieņemt, ir atraidījuši Dieva vēsti un uz mūžīgiem laikiem izšķīruši savu likteni...”
No daudzām man sūtītām vēstulēm es redzu, ka, ja tādi cilvēki kā B, kas apgalvo, ka viņu sūtījis Dievs, iet pie dvēselēm, kas vairāk vai mazāk šķirtas no mūsu tautas, tās labprāt ir gatavas pieņemt visu, kas šķiet nācis no Debesīm. Man pienāk vēstules ar sirsnīgiem lūgumiem pēc atbildes, tāpēc es zinu, ka daudzi cilvēki ņem Kunga dotās liecības un izlieto tās pēc saviem uzskatiem, izraujot šur un tur pa teikumam no īstās kopsakarības un izskaidrojot atbilstoši personīgajām domām. Tādā veidā dažas nabaga dvēseles tiek novestas apjukumā, bet, ja tām būtu iespējams šos rakstus izlasīt visā pilnībā, kā tie doti, tās saprastu to patieso nozīmi un nejustos apmulsušas. Daudz no tā, ko uzdod par māsas Vaitas vēsti, patiesībā kalpo viņas rakstu sagrozīšanai, radot iespaidu, ka viņa liecina par labu lietām, kas nemaz nesaskan ar viņas spriedumu un domām. Tas ļoti apgrūtina viņas darbu. Baumas par to, ko sacījusi māsa Vaita, lido no viena pie otra, ar katru atkārtošanos kļūstot arvien apjomīgākas. Ja māsai Vaitai ir kaut kas [45] sakāms, tad ļaujiet viņai pašai to pateikt. Neviens nav aicināts runāt māsas Vaitas vietā... Lūdzu, ļaujiet māsai Vaitai pašai nest savu vēsti! Viņa to pateiks labāk nekā jebkurš cits, to atstāstot. [Letter 21, 1901.]
Šaubas par liecībām
(Izvilkums no svētrunas Ģenerālkonferencē 1883.g., kas iespiesta Piezīmju lapās, Draudze, Nr.6.)
Ja jūs sastopaties ar cilvēkiem, kas apšauba liecības, meklē tur kļūdas un cenšas iznīcināt to iespaidu uz ļaudīm, tad esiet droši, ka Dievs ar tiem kopā nestrādā. Tas ir cits gars. Šaubas un neticību piekopj ļaudis, kuri nestaigā apdomīgi. Viņus moka apziņa, ka to dzīve neizturēs Dieva Gara pārbaudi, vai nu Tas runā caur Viņa Vārdu, vai caur Viņa Gara Liecībām, kuras tos vada pie Vārda. Tā vietā, lai sāktu ar savu sirdi un saskaņotos ar Evaņģēlija šķīstajiem pamatprincipiem, tie meklē kļūdas un nosoda tieši tos līdzekļus, kurus Dievs izraudzījies, lai sagatavotu ļaudis pastāvēšanai Kunga dienā.