(Publicēts Piezīmju lapās – Kristīgie piedzīvojumi Nr. 15.)
Ir skaidri pateikts, ka sātans strādā nepaklausības bērnos, ne tikai ietekmējot viņu prātu, bet arī izmantojot to apzināto vai neapzināto iespaidu, lai arī citus novestu pie tādas pašas nepaklausības. Ja ļaunajiem eņģeļiem ir tāda vara pār cilvēku bērniem viņu nepaklausībā, cik daudz lielāka vara ir labajiem eņģeļiem pār tiem, kas cenšas paklausīt. Kad mēs paļaujamies uz Jēzu Kristu un paklausot tiecamies pretī taisnībai, Dieva eņģeļi darbojas pie mūsu sirds, šo taisnību nostiprinot. (..)
Eņģeļi nāca un kalpoja mūsu Kungam kārdināšanas tuksnesī. Visu laiku, kamēr Viņš bija pakļauts sātanisko spēku uzbrukumiem, Debesu eņģeļi atradās tuvumā, jo šie uzbrukumi bija smagāki par visu, kas cilvēkam jebkad ir bijis jāiztur. Cilvēces ģimenes labā uz spēles tika likts viss. Šai sadursmē Kristus pat nelietoja savus vārdus. Viņš paļāvās uz “stāv rakstīts” (Mat. 4:4), un Viņa cilvēciskā daba bija pakļauta tādai slodzei, kādu neviens no mums nekad nepiedzīvos. Te drausmīgā cīņā sastapās Dzīvības Lielkungs un tumsas valdnieks, tomēr ne vārdos, ne rīcībā sātans nespēja gūt kaut vismazākos panākumus. [95] Kārdināšanas bija īstas, bez jebkādas izlikšanās. Mēs varam lasīt, ka Kristus “pats ir kārdināts un cietis”. (Ebr. 2:18) Visā notikumā dzīvi piedalījās Debesu eņģeļi, turot paceltu karogu, lai sātans nepārkāptu savas robežas un nepārspētu Kristus cilvēcisko dabu.
Pēdējā kārdināšanā, apgalvojot, ka viņu sūtījis Dievs, sātans piedāvāja Jēzum iespēju iegūt visu pasauli ar tās godību, ja vien Kristus viņu pielūgtu. Te nu mūsu Kungs bija spiests pavēlēt, izmantojot autoritāti, kas stāv pāri visiem sātaniskajiem spēkiem. Viņa cilvēcībā atplaiksnījās dievība, un sātans tika kategoriski noraidīts. “Atkāpies, sātan,” Kristus sacīja, “jo stāv rakstīts: Pielūdz Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpo.”(Mat. 4:10)
Ar to pietika. Tālāk iet sātans vairs nevarēja. Pestītājam tagad kalpoja eņģeļi. Tie atnesa Viņam barību. Šī konflikta ārkārtējo nopietnību neviens cilvēks nespēj aptvert, jo te uz spēles bija likta visas cilvēces ģimenes un arī Kristus labklājība. Viena padošanās no Jēzus puses, viens piekāpšanās vārds, un sātans pasauli pieprasītu sev; un tad viņš, tumsas spēku lielkungs, kļūtu par tās pārvaldnieku. Tomēr cīņa tagad bija beigusies, un pie Kristus ieradās Debesu eņģelis, jo kuru katru brīdi draudēja izsīkt Viņa cilvēciskie spēki. Bet visas Debesis jau dziedāja mūžīgas uzvaras dziesmu.
Arī cilvēku ģimenes pārstāvjiem ir pieejama visa tā palīdzība, kādu cīņā pret sātanu saņēma Kristus. Tiem nav jāzaudē. Pateicoties Viņam, kurš tos ir mīlējis un atdevis pats savu dzīvību, tie var būt vairāk kā uzvarētāji. “Jūs esat dārgi atpirkti.” (1. Kor. 6:20) Un, ak, kas par cenu! Dieva Dēls savā cilvēcībā cīnījās ar tām pašām nežēlīgajām, šķietami nepārvaramajām kārdināšanām, kas uzbrūk cilvēkiem – kārdināšanām apmierināt ēstkāri, pārgalvīgi riskēt, ejot tur, kur Dievs tos nevada, un pielūgt šīs pasaules dievu, upurējot mūžīgo laimi par šīs dzīves valdzinošajiem priekiem. Kārdināts tiks ikviens, tomēr Dieva Vārds apsola, ka mēs netiksim kārdināti vairāk, nekā spējam panest. Mums ir iespējams viltīgajam ienaidniekam stāties pretī un to uzvarēt. [96]
Debesis ir sasniedzamas
Katrai dvēselei ir iespējams izbēgt no elles un nokļūt Debesīs. Eņģeļu pulki ir gatavi nākt palīgā ikvienam kārdinātam un nomāktam cilvēkam. Mūžīgā Dieva Dēls mūsu labā gāja cauri vislielākajām grūtībām, tāpēc ikviena skats tagad var pievērsties Golgātas krustam. Kad iztiesās visas lietas un bezdievīgos cilvēkus nodos ciešanām par Dieva nicināšanu un Viņa autoritātes graušanu nepaklausot, neviens ne ar ko nevarēs aizbildināties, jo nevienam obligāti nebija jāiet bojā. Katram pašam tika atļauts izvēlēties sev vadoni – Jēzu Kristu vai sātanu. Un katrs cilvēks lielos pārbaudījumos var saņemt tādu pašu palīdzību kā Jēzus. Krusts ir kā ķīla, ka nevienam nav jāpazūd, ka katrai dvēselei sagādāta bagātīga palīdzība. Mēs sātaniskos spēkus varam uzvarēt, bet varam arī pievienoties šīm varām, kas mūsu pasaulē cenšas kavēt Dieva darbu.(..)
Mums ir Aizstāvis, kas mūsu labā aizlūdz. Svētais Gars pastāvīgi vēro visas dzīves gaitas, un mums ir nepieciešamas skaidras izšķiršanas spējas, lai praktiskajā dievbijībā patiesība atklātos tāda, kāda tā ir Jēzū. Eņģeļu pulki kā Debesu sūtņi pastāvīgi uzkāpj un nokāpj, uzturot nepārtrauktu savienību starp Zemi šeit un Debesīm augšā. Viņi ir visu mūsu darbu liecinieki. Tie vienmēr ir gatavi palīdzēt cilvēkiem viņu nespēkā un, saskaņā ar Kunga tālredzīgajiem nodomiem, pasargāt tos no morālām un fiziskām briesmām. Un, kad vien dvēseles padodas Dieva Gara maigajam, klusinošajam iespaidam, Debesīs valda līksmība; pats Kungs priecājas dziedot.
Cilvēki, visumā vērtējot, pārāk daudz goda piesavinās sev. Viņu atgriešanās un rakstura svētošana notiek Debesu spēku darba rezultātā, kas, atbilstoši Dieva plānam, sadarbojas ar cilvēcīgajiem darbarīkiem. Mēs nevaram redzēt un nespētu arī panest kalpojošo eņģeļu godību, ja tā, nākot pretī cilvēcīgās dabas vājumam, netiktu mūsu skatam apslēpta. Debesu [97] godības spožums, kas atklājas gaismas eņģeļos, mirstīgos Zemes iemītniekus vienkārši iznīcinātu. Tiklīdz ļaudis pakļaujas viņu aizgādībai, eņģeļi sāk nodarbināt to domas, atsaucot prātā dārgas atmiņas, kā tas notika ar sievietēm pie kapa.
Debesu izstrādātajā plānā mūsu dabas atjaunošanai kā starpnieki tiek lietoti citi cilvēki, kas nepaklausības bērnus vada pretī paklausībai Dievam. Un tiem, kas darbosies Dieva paredzētajā veidā un saskaņosies ar Viņa plāniem, ir nodrošināta Debesu pulku aizsardzība. Mēs vienmēr sirsnīgā, savu vājumu atzīstošā lūgšanā drīkstam aicināt sev palīgā Debesu būtnes. Neredzamās gaismas un spēka armijas darbosies kopā ar pazemīgiem un lēnprātīgiem strādniekiem. [Letter 116, 1899]
Eņģeļi vēlas sadarboties
Sātans izlieto cilvēciskus darbarīkus, lai dvēseles pakļautu kārdinājumu varai, bet Dieva eņģeļi meklē vīrus, ar kuriem tie varētu sadarboties kārdināto glābšanai. Viņi raugās pēc tādiem, kuri vēlas strādāt Kristus rindās, kurus saviļņojusi atziņa par
piederību Jēzum. Eņģeļi meklē cilvēkus, kas saprot, ka kārdināšanu pārvarētajiem Zemes iemītniekiem, vienalga, vai tie būtu augsti vai zemi, nepieciešamas viņu īpašas pūles; ka Kristus uzlūko visus ienaidnieka sasistos un ievainotos ļaudis, kas tuvu nāvei un kuriem kādreiz nevērīgi tiek paiets garām; ka Jēzu apbēdina cilvēku cietsirdība, kuri atsakās strādāt ticībā, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli.
Debesu eņģeļi sadarbosies ar tādiem, strādās caur tādiem un izlietos tādus cilvēkus, kas dvēseļu glābšanā no nāves apvienosies ar Debesu spēkiem un centīsies apklāt grēku pulku, vērojot sevi, lai arī paši netiktu kārdināti.
Ārsts nepieciešams slimiem, bet ne veseliem. Kad jūs darbojaties
tādu cilvēku labā, kam jūsu pūles nav vajadzīgas, un atstājat
neievērotus tos, kurus jūsu vārdi un darbi varētu aplaimot, jūs veidojat
raksturu, kas nemaz nelīdzinās Kristus raksturam.
[Letter 70, 1894.] [98]