Dārgie kristīgie draugi! Pēc tam, kad 1851. gadā izdevu īsu izklāstu par maniem piedzīvojumiem un atklāsmēm, mans pienākumu ir sniegt paskaidrojumu par dažām lietām, kas iekļautas šajā mazajā grāmatiņā, kā arī pievienot klāt vēlākās atklāsmes.
1) “ Es redzēju, ka svētais Sabats ir un paliks šķirošs mūris starp Dieva īsto Izraēlu un neticīgajiem; Sabats ir lielā patiesība, kas savieno svēto sirdis, kas gaida savu Kungu. Es redzēju, ka Dievam ir bērni, kas neizprot Sabata nozīmi, taču neskatoties uz to, tie no tā nenovēršas. Bēdu laika sākumā, kad tiksim piepildīti ar Svēto Garu, tad iziesim un vēl pilnīgāk pasludināsim Sabata patiesību.”
Šī atklāsme tika dota 1847. gadā, kad vēl tikai maza daļa no adventistiem svinēja Sabatu; no šī mazumiņa tikai daži Sabata svētīšanu uzskatīja par tik svarīgu, it kā tā būtu līnija starp Dieva ļaudīm un neticīgajiem. Jau tagad redzams šo atklāsmju piepildīšanās sākums. “Bēdu laika sākums”, kas te minēts, neattiecas uz laiku, kad tiks izlietas mocības; tas attiecas uz laiku pirms mocībām, kamēr Kristus ir svētnīcā. Laikā, kad tiks pabeigts pestīšanas darbs, pār pasauli nāks bēdas un tautas būs saniknotas. Taču, tās tiks aizturētas, lai netiktu traucēts [86] trešā eņģeļa vēsts pasludināšanas darbs. Tajā laikā, no Kunga vaiga nāks “Vēlais lietus” jeb „atspirdzināšana”. Vēlais lietus dos spēku trešā eņģeļa varenajai balsij un sagatavos svētos, lai tie varētu pastāvēt septiņu pēdējo mocību laikā.
2) Atklāsme par atvērtām un aizvērtām durvīm, tika dota 1849. gadā. Atklāsmes grāmatas 3. nodaļas 7-8. pantu izmantošana, svētnīcas un tajā notiekošās Kristus kalpošanas kontekstā, man bija pilnīgs jaunums. Nekad iepriekš par to nebiju dzirdējusi. Tagad, kad jautājums par svētnīcu tiek saprasts pareizā gaismā, šie panti iegūst daudz dziļāku jēgu un nozīmi.
“Nepareizās reformācijas”, attiecas uz tiem, kas dzirdējuši, taču atmetuši adventes mācību. Tie kritīs spēcīgos maldos un kā agrāk vairs nejutīs rūpes par grēcinieku pestīšanu. Tā kā tie ir atmetuši vēsti un padevušies sātana kārdinājumiem, tad “viņu glābšanas laiks ir pagājis”. Šeit nav runa par tiem, kas nav dzirdējuši mācību par otro atnākšanu.
3) Atklāsme par to, ka „Kungs otrreiz izstiepis roku, lai mantotu Savas tautas atlikumu”, attiecas uz vienprātību un spēku, kas kādreiz valdīja starp tiem, kas gaidīja Kristus nākšanu un norāda, ka Kungs atkal sācis savienot un stiprināt Savus ļaudis.
4) Spiritisma parādības. „Es redzēju, ka noslēpumainā klauvēšana Ņujorkā un citās vietās norisinājās ļaunā ienaidnieka spēkā. Lai pieviltos ieaijātu, liktu tiem justies drošība, un, ja iespējams, arī Dieva ļaužu prātus pievērstu šīm lietām, liekot šaubīties par Svētā Gara mācībām un spēku, šādas reliģiskā mētelī tērptas parādības kļūs arvien biežākas.” Šī atklāsme tika dota 1849. gadā. Gandrīz piecus gadus pēc tam, spiritisma parādības, pārsvarā ierobežotā veidā, bija atklājušās Ročesterā un kļuva pazīstamas kā „Ročesteras klauvēšana”. Kopš tā laika šīs ienaidnieka darbības izplatījušās neiedomājami plašā mērā.
No atklāsmes, kas man par noslēpumaino klauvēšanu tika dota 1850. gadā, daudz kas jau ir piepildījies un vēl piepildās. Lūk, daļa no tas: „Es redzēju, ka iebildumus pret klauvēšanu drīz sāks uzskatīt par Dieva zaimošanu. Šādi uzskati izplatīsies arvien vairāk. (87) Sātana vara pieaugs un viņa uzticīgajiem sekotājiem būs spēks darīt brīnumus, pat ugunij liekot krist no debesīm cilvēku acu priekšā. Man tika rādīts, ka mūsdienu burvji ar klauvēšanu un hipnozi sāks izskaidrot visus mūsu kunga Jēzus Kristus darītos brīnumus; daudzi sāks ticēt, ka Dieva Dēla virs zemes veiktos, lielos darbus pavadīja tas pats spēks.”
Es redzēju šīs pievilšanas lielos panākumus. Ja tas būs iespējams, maldos tiks ievesti pat izredzētie. Sātanam būs vara cilvēku priekšā atveidot dažādus šķietamus tēlus, kas uzdosies par mūsu nesen Kristū mirušajiem radiniekiem un draugiem. Liksies, ka viņi atkal ir pie mums; tiks izteikti mums labi pazīstami vārdi, kurus dzirdējām , vēl kopā dzīvojot. Ausīs skanēs tas pats balss tembrs, pie kura mēs tik ļoti bijām pieraduši. Tas viss tiks darīts, lai pieviltu svētos un liktu viņiem noticēt maldiem.
Es redzēju, ka svētajiem jābūt skaidram priekšstatam par mūsu laika patiesību; to tie var iegūt vienīgi no Rakstiem. Tiem jāizprot, kādā stāvoklī atrodas mirušie, jo viņiem parādīsies ļaunie gari, kas uzdūdosies par tuvākajiem draugiem un radiniekiem. Tie apliecinās, ka Sabats ir atcelts un paudīs citas Rakstiem neatbilstošas mācības. Tie darīs visu iespējamo, lai pamodinātu pret sevi simpātijas un, apstiprinot savus paziņojumu, veiks dažādus brīnumdarbus. Dieva ļaudīm jābūt gataviem stāties pretī šiem gariem ar Bībelē atklāto patiesību; mirušie nezina ne nieka un tie, kas viņiem tādā veidā parādās, ir ļaunie gari. Mēs savās domās nedrīkstam pieķerties šīs Zemes lietām; sirdīm jābūt aizņemtām ar mūsu laika patiesību, tām jābūt gatavām sniegt pamatotu un godbijīgu atbildi par mūsu sirdī valdošo cerību. Lai spētu (88) pastāvēt šajā viltus un maldu laikā, mums jāmeklē gudrība no augšienes.
Mums labi jāpārbauda savas cerības pamats. Mums tas jāspēj aizstāvēt ar Svētajiem Rakstiem. Minētie maldi izplatīsies arvien plašāk, un mums ar tiem būs jāsastopas vaigu vaigā. Gadījumā, ja nebūsim sagatavoti, mēs nonāksim to gūstā un tiksim uzveikti. Taču, ja gatavojoties priekšā stāvošajai cīņai, no savas puses darīsim visu iespējamo, Dievs veiks savu daļu, un Viņa varenā roka mūs pasargās. Lai aizstāvētu uzticīgos bērnus un veidotu ap tiem aizsargmūri, Kungs drīzāk no debesīm palīgā sūtīs visus eņģeļus, nekā atļaus tos pievilt ar sātana indīgajiem brīnumiem. Es redzēju, cik strauji šie maldi izplatās.
Man tika rādīts zibens ātrumā joņojošs dzelzceļa vilciens. Eņģelis aicināja to rūpīgi aplūkot, un kad savu skatu pievērsu šim vilcienam, šķita, ka tajā uz priekšu trauktos visa pasaule. Likās, ka neviena netrūkst un visi sēž vilcienā. Eņģelis paskaidroja: „Tie ir sasieti kūlīšos sadedzināšanai.” Tad viņš man norādīja uz vilciena pārzini – skaistu, stalta auguma personu, kuru visi pasažieri uzlūkoja ar apbrīnu un cieņu. Es mazliet apmulsu un jautāju pavadošajam eņģelim, kas viņš ir. Viņš atbildēja: „Tas ir sātans. Viņš vada šo vilciena sastāvu gaismas eņģeļa izskatā. Viņš gūstā ir saņēmis gandrīz visu pasauli. Ļaudis ir pakļauti spēcīgiem maldiem. Tie tic meliem, kas tos pazudinās. Netālu stāvošais mašīnists ir viņa tuvākais palīgs, un tur atrodas vēl citi, dažādos amatos nodarbināti ierēdņi, kas visi zibens ātrumā traucas pretī bojāejai.
Es jautāju eņģelim, vai tiešām neviens nav atlicis? Viņš man pavēlēja skatīties uz otru pusi, un tur es ieraudzīju kādu nelielu pulku, kas gāja pa šauru taku. Tie visi šķita cieši vienoti, ar patiesības saitēm saistīti (89) atsevišķās grupās. Eņģelis sacīja: „Trešais eņģelis tos ir apzīmogojis jeb sasējis kūlīšos Debesu klētīm.” Šis mazais pulks izskatījās visai novārdzis, it kā tas būtu gājis cauri smagiem pārbaudījumiem un grūtībām. Tajā brīdī it kā saule iznira no mākoņiem un apgaismoja viņu sejas, liekot tiem līksmi raudzīties uz priekšu pretī uzvarai.
Es redzēju, ka Kungs pasaulei ir devis iespēju izbēgt no sātana slazdiem. Spiritisms neievēro nekādu atšķirību starp labo un ļauno, un balstoties tikai uz šo faktu, patiess kristietis spētu ieraudzīt šīs parādības maldīgo raksturu.
Tomasa Peina ķermenis ir pārvērties pīšļos. Tas tiks uzmodināts tūkstoš gadu laika perioda beigās, pie otrās augšāmcelšanās, lai saņemtu savu algu un izciestu otro nāvi. Taču, sātans rāda, ka tas ir paņemts Debesīs un paaugstināts. Cik ilgi tas bija iespējams, sātans viņu izmantoja Zemes dzīves laikā. Tagad, turpinot šos maldus, viņš cenšas ļaudīm iegalvot, ka Debesīs Peins ir augstu godāts un ka tur viņš māca to pašu, ko šeit. Atrodas daži, kas, kādreiz ar riebumu noskatījās uz viņa dzīvi un nāvi, uz viņa mācību samaitājošo iespaidu, taču tagad pieņem padomus no šī visnekrietnākā un zemiskākā cilvēka, kurš tā ienīda Dievu un Viņa likumus.
Būdams melu tēvs, sātans pasauli pieviļ un padara to aklu; viņš sūta savus eņģeļus un liek tiem runāt apustuļu vārdā tā, lai tie izteiktos pretēji tam, ko kādreiz, dzīvojot virs Zemes, rakstīja Svētā Gara iespaidā. Šie ļaunie eņģeļi liek domāt, ka apustuļi atmet savas mācības un paziņo tās par viltotām. Tā rīkojoties, sātans vārda kristiešos un visā pasaulē sēj neuzticamību Dieva Vārdam. Šī svētā Grāmata stāv viņam tieši ceļā un jauc visus plānus, tāpēc velns vada ļaudis apšaubīt tās dievišķo izcelsmi. Viņš liek ticēt neticīgajam Tomasam Peinam, un tam, it kā tas pēc nāves būtu uzņemts Debesīs, kur kopā ar svētajiem apustuļiem, kurus viņš virs Zemes nonicināja, būtu norīkots pamācīt pasauli.
Sātans katram savam eņģelim ir paredzējis noteiktu darbu un piekodina darboties viltīgi, veikli un gudri. Viņš dažus no tiem ir norīkojis darboties un runāt apustuļu vārdā. Citiem licis attēlot neticīgos un ļaunos cilvēkus, kas šķīrušies no dzīves zaimodami Dievu, bet tagad parādās kā ļoti reliģiozi. Nav nozīmes vai tas ir vissvētākais apustuli, vai visbezdievīgākais neticīgais. Tie visi māca vienu un to pašu, jo sātanam nav svarīgi kādus paņēmienus izmantot, galvenais, lai piepildās viņa nodomi. Ar Peinu velns bija cieši saistīts virs Zemes un palīdzēja tam viņa darbā. Tagad ļaunajam ir pavisam viegli lietot tos pašus vārdus un atveidot rokrakstu, kāds bija tā uzticīgajam kalpam, kas tik veiksmīgi īstenoja viņa nolūkus. Sātans agrāk ir diktējis daudzus no šī cilvēka rakstiem, tāpēc tagad ļaunie eņģeļi bez grūtībām lieto Peinam raksturīgos izteicienus un liek domāt, ka tie nāk (91) no viņa. Šis cilvēks savā dzīvē uzticīgi kalpoja ļaunajam.