Es redzēju, ka aklie vadoņi neglābj dvēseles, bet padara tās tikpat aklas kā viņi paši. Tie nedomā, ka viņiem par to nāksies atbildēt. Tie uzstājas pret patiesību, taču kad patiesība uzvarēs, tad ļaudis, kas šos mācītājus uzlūkoja kā Dieva vīrus un griezās pie tiem pēc padoma būs vīlušies. Kad šos vadītājus jautā par Sabatu, tad vēloties izvairīties no diskusijām par ceturto bausli, viņi atbild, ka tas ir atcelts. Man tika atklāts, ka nostājoties pret Sabatu šie vadītāji rīkojās pret savu sirdsapziņu. Viņu mērķis ir apslēpt patieso Sabatu un Kunga iesvētītās dienas vietā turēt kādu citu. Kad viņu aizbildināšanās pamats ir apgāzts, tie tūlīt mēģina atrast kādu citu ieganstu, lai aizbildinātos; tie izmanto pat tādus argumentus, par kuriem pirms brīža runāja kā par ačgārniem.
Patlaban Dieva tauta nāk pie vienas ticības atziņas un tie, kas tur Bībeles Sabatu ir vienprātīgos uzskatos par Bībeles patiesībām. Taču starp adventistiem (ne Septītās Dienas Adventistiem) ir tādi, kas neievēro Sabatu; viņos nav vienprātības, bet gluži otrādi jūtama šķelšanās. Ir tādi, kas nostājoties pret Sabatu mēģina šo jautājumu traktēt pēc saviem ieskatiem. Taču viņu mēģinājumi Sabata patiesību sagrozīt ir bezcerīgi, jo Dieva bērni dziļi un patiesi pieņemt Sabata jautājumu. Taču nāk vēl citi, kas mēģina apgalvot, ka Sabats ir pavisam atcelts. Izsacīdams savus argumentus, tie apgāž to uzskatus, kas pirms viņiem mēģināja kļūdaini traktēt Sabata jautājumu. Veidojas aizvien jaunas grupas un uzstāda mācības, kas vēršas gan pret patiesību, gan pret iepriekš paustajiem ačgārnajiem uzskatiem. Taču, neviens no viņiem negrib atzīt patiesību kas [69] atklāta Dieva vārdā: “Septītā diena ir Kunga, tava Dieva dusēšanas diena.”
Es redzēju, ka šie ļaudis dzīvo pēc miesas prāta un tādēļ nespēj saprast un pieņemt Dieva svēto bauslību. Viņu starpā nav vienprātības. Ar saviem spriedumiem tie cenšas sagrozīt Svētos Rakstus un izveido plaisu Dieva bauslībā. Tie vai nu sagroza, vai pilnīgi atmet ceturto bausli un ir gatavi svētīt jebkuru citu dienu, lai tikai nevajadzētu svētīt patieso Kunga Dienu. Tie grib ļaudis nomierināt šī jautājuma sakarā un cer, ka tas izdosies, jo viņu sekotāji maz pēta Bībeli un neredz tālāk par saviem vadoņiem. Tie par patiesību uzstādītos maldus pieņem par patiesību.