Kādā atklāsmē 1850. gada 27. jūnijā mani pavadošais eņģelis man sacīja: “Laiks drīz beigsies. Vai no tevis staro Jēzus līdzība tā kā to vajag?” Man tika norādīts uz zemi un es redzēju, ka tiem, kas tikko bija pieņēmuši trešā eņģeļa vēsti, vajadzēja sagatavoties. Eņģelis sacīja: “Esiet gatavi, esiet gatavi, esiet gatavi! Jums jānomirst pasaulei vairāk kā nekad agrāk.” Es redzēju, ka tiem bija darāms liels darbs un tikai īss laiks, kurā to varēja padarīt.
Tad es redzēju, ka par tiem, kas nav paglābti, drīzumā tiks izlietas septiņas pēdējās mocības, bet pasaule to neievēro tāpat kā ūdens pilienu, kas taisās krist. Tad es tiku darīta spējīga panest briesmīgo skatu kāds būs, kad tiks izlietas septiņas mocības jeb Dieva dusmas. Es redzēju, ka Kunga dusmas bija briesmīgas un šausmīgas. Kad Kungs dusmās izstieps Savu roku, tad zemes iedzīvotāji cietīs no nedziedināmiem augoņiem un briesmīgām mocībām, tā kā nekad agrāk. [65] Tie neatradīs nekādu glābšanu, bet tiks izdeldēti. To redzot, mani pārņēma šausmas. Es, eņģeļa priekšā nokritu ar seju pret zemi un lūdzu šo skatu man nerādīt; tas bija pārāk briesmīgs. Tad es sapratu, vairāk kā nekad agrāk, cik svarīgi ir rūpīgi pētīt Dieva vārdu. Tajā ir pasludināts kā var paglābties no mocībām un kas nāks pār tiem, kas pielūgs zvēru un viņa tēlu, pieņem viņa zīmi pie savas pieres un pie savas labās rokas. Mani pārsteidza tas, ka neskatoties uz izsacītajiem briesmīgajiem un nopietnajiem brīdinājumiem, daži vēl joprojām pārkāpj Dieva bauslību un nicina Viņa svēto Sabatu.
Pāvests Dusas dienu pārcēlis no septītās dienas uz pirmo. Viņš pārgrozījis bausli, kas dots, lai atgādinātu cilvēkam par Viņa Radītāju. Pārgrozot svarīgāko dekaloga bausli, viņš darījis sevi līdzīgu Dievam. Dievs ir nemainīgs un arī Viņa bauslība ir negrozāma, taču pāvests, mēģinādams pārgrozīt Viņa nepārgrozāmo svētuma, taisnības un laipnības mērauklu, ir paaugstinājies pār Dievu. Viņš Dieva Svēto dienu samini zem kājām un ar paša varu vienu no sešām darba dienām iecēlis tās vietā. Visi ļaudis ir paklausījuši zvēram un katru nedēļu laupa Dieva Svēto laiku. Pāvests ir darījis plaisu Dieva svētajā bauslībā, taču es redzēju, ka tuvojas laiks, kad Dieva ļaudis plaisu atkal aizmūrēs un posta vietas atkal uzcels.
Es lūdzu Dieva eņģelim, lai Viņš savā žēlastībā glābj ļaudis, kas iet maldos. Kad sāksies mocības, tad tie, kas turpina pārkāpt svēto Sabatu, neatvērs mutes, lai aizbildinātos ar tiem aizbildinājumiem ar kuriem tie tagad aizbildinās, [66] lai pārkāptu Sabatu. Mocību laikā mutes taps mēmas un Lielais Likumdevējs pieprasīs taisnību no tiem, kas nicinājuši Viņa svēto Bauslību un to saukuši par “cilvēces jūgu”, “nevajadzīgu” un “ nepilnīgu”. Tad šie ļaudis sajutīs bauslības neaizskaramību un nemainību; savus izteikumus tie saskatīs īstajā gaismā un atzīs, ka nonicinot bauslību, kuru Dieva vārds nosauc par “svētu, taisnu un labu” ir bijis grēks.
Tad man tika rādītas debesu godības bagātības, kuras sagatavotas priekš ticīgajiem. Tās visas bija cēlas un brīnumaini jaukas. Tad, sāka skanēt eņģeļu jaukās balsis un beidzot dziedāt eņģeļi noņēma savus vainagus, nolika tos pie Jēzus kājām un sauca mīlīgām balsīm: “Gods, aleluja!” Arī es kopā ar viņiem dziedāju dziesmas par godu Jēram un, kad es atdarīju savu muti Viņu slavēdama, tad sajutu neizsakāmas jūtas no tās godības, kura bija ap mani. Tā bija varena, neizsakāma un mūžīga godība. Eņģelis sacīja: “Mazais pulks, kas mīl Dievu, tur Viņa baušļus, un ir uzticīgs līdz galam, iemantos šo godību, un būs vienmēr Jēzus klātbūtnē un kopā ar svētajiem eņģeļiem dziedās Viņam slavas dziesmas.”
Tad manas acis no debesu godības tika vērstas uz “atlikumu” virs zemes. Eņģelis sacīja atlikumam: “Vai jūs gribat izbēgt no septiņām pēdējām mocībām? Vai jūs gribat ieiet godībā un iemantot visu, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu meklē un ir gatavi Viņa dēļ ciest? Ja jūs to gribat, tad jums jāmirst, lai varētu dzīvot. Esiet gatavi, esiet gatavi, esiet gatavi! Jums jāsagatavojas daudz labāk, nekā jūs esat sagatavoti tagad. “Kunga diena nāk briesmīga ar dusmām un karstu bardzību, tā darīs zemi par tuksnesi un izdeldēs no tās visus grēciniekus.” Upurējiet Kungam visu, lieciet uz Viņa altāra visu – sevi pašus, [67] savu īpašumu – visu kā dzīvu upuri. Ir jāuzupurē viss, lai ieietu godībā. Krājiet sev mantas debesīs, kur tās nevar zagļi zagt un rūsa maitāt. Ja jūs gribat ņemt dalību pie Kristus godības, tad Jau šeit jums jākļūst par Viņa ciešanu līdzdalībniekiem.
Debesis kļūs daudz tuvākas, ja izturēsim ciešanas, ar kurām vajadzēs saskarties. Mums nepārtraukti jāparāda pašaizliedzība un ik dienas jāmirst savam „es”, mums Jēzus jāparāda savā ikdienas dzīvē un ik mirkli acu priekšā jāuzlūko Viņa godība. Es redzēju, ka tie, kas šajā laikā pieņēmuši patiesību, piedzīvos ko nozīmē ciest Kristus dēļ; tie ies caur grūtībām, lai tiktu šķīstīti un caur ciešanām, lai tiktu sagatavoti saņemt Dzīvā Dieva zīmogu. Tiem vispirms jāiziet caur bēdu laiku, lai redzētu Ķēniņu Viņa godībā un dzīvotu Dieva un svēto, šķīsto eņģeļu klātbūtnē.
Es redzēju, kādiem mums jābūt, lai iemantotu godību un cik daudz Jēzus ir izcietis, lai sagādātu mums šo bagātību. Tad es lūdzu, lai mēs tiktu kristīti Kristus ciešanās tā, ka mēs nebaidītos no grūtībām; lai nestu tās ar pateicību un prieku, lai pieminētu, ko Jēzus priekš mums ir izcietis un lai caur Viņa nabadzību un ciešanām kļūtu bagāti. Eņģelis sacīja: “Noliedziet paši sevi, jo jums ātri jāvirzās uz priekšu.” Dažiem no mums bijis laiks pieņemt patiesību un soli pa solim virzīties uz priekšu. Katrs mūsu noietais solis, devis spēkus nākamajam. Taču tagad, laiks beidzas un tas ko mēs mācījāmies vairāku gadu garumā, tagad jāiemācās dažos mēnešos. Mums no daudz kā jāšķiras un jāiemācās daudz kas jauns. Kad izies pavēle pieņemt zvēra un viņa tēla zīmi, tad tiem, kas negrib to pieņemt jau tagad jābūt pietiekoši pārliecinātiem sacīt: “Nē, mēs negribam ievērot zvēra likumus.” [68]