Pat spriedums: "Tiesnesis būdams, tu dari to pašu" neizsaka to grēka apjomu, kāds ir cilvēkam, kurš uzdrošinās kritizēt un notiesāt savu brāli. Jēzus teica: "Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?"
Jēzus vārdi šeit attēlo cilvēku, kas ātri atrod citu kļūdas. Domādams, ka atradis traipu sava tuvākā dzīvē vai raksturā, viņš ārkārtīgi dedzīgi cenšas to izcelt. Jēzus paziņoja, ka šādā nekristīgā darbībā attīstītā rakstura iezīme salīdzinājumā ar nokritizētā vainu ir kā baļķis pret skabargu. Mīlestības un pacietības trūkuma dēļ mēs no mušas iztaisām ziloni. Tie, kas, nododoties Kristum, nav izjutuši nožēlu par grēku, nevar savā dzīvē atklāt Pestītāja mīlestības mierinošo iespaidu. Viņi redz pazemīgo un mīlestības pilno Evaņģēlija garu nepareizā gaismā un ievaino dārgās dvēseles, par kurām Kristus mira. Saskaņā ar Jēzus minēto piemēru, cilvēks, kas parāda tieksmi nepārtraukti tiesāt, ir vainīgs lielākā grēkā nekā tas, kuru viņš apsūdz, jo viņš ir darījis ne tikai līdzīgu grēku, bet vēl papildinājis to ar augstprātību un tieksmi tiesāt.
Kristus ir vienīgais patiesais rakstura ideāls, un tas, kas sevi izvirza citiem par piemēru, ieņem Kristus vietu. "Kopš Tēvs visu tiesu ir nodevis Dēlam" (Jāņa 5:22), katrs, kas atļaujas tiesāt cita rīcības iemeslus, piesavinās tiesības, kas dotas vienīgi Dieva Dēlam. [126] Cilvēki, kas vēlas būt tiesneši un kritiķi, nostājas antikrista pusē, "kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu" (2. Tes. 2:4).
Grēks, kuram ir vissliktākās sekas, ir farizejiskumam raksturīgais aukstais, nepiedevības un kritizēšanas pilnais gars. Ja reliģiskajā dzīvē nav mīlestības, tad tur nav arī Kristus un Viņa saules mirdzumam līdzīgās klātbūtnes. Nekāda aktīva darbība vai Kristus garam sveša dedzība nevar aizstāt tās trūkumu. Ir iespējams apgūt apbrīnojamās spējas citu kļūdu atrašanā, bet tiem, kas uztur sevī līdzīgu garu, Jēzus saka: "Liekuli, izvelc papriekšu baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs." Cilvēks, kas pats ir vainīgs, pirmais tur aizdomās citu šai pašā grēkā. Notiesājot otru, viņš cenšas slēpt un aizbildināt pats savas sirds ļaunumu. Šādas zināšanas cilvēks ieguva, tikai grēkojot. Tikko mūsu pirmie vecāki bija izdarījuši pirmo pārkāpumu, viņi tūlīt sāka viens otru apvainot, un tieši tā neizbēgami rīkosies cilvēcīgā daba, ja to nekontrolēs Kristus žēlastība.
Kad cilvēki nododas šim apsūdzēšanas garam, viņi neapmierinās tikai ar brālī atrastās kļūdas uzrādīšanu. Ja maigāks aizrādījums viņam neliek darīt to, kas, pēc viņu prāta, būtu jādara, tad šie cilvēki ķeras pie piespiedu līdzekļiem. Cik vien tas ir viņu spēkos, tie spiedīs cilvēku pieņemt viņu uzskatu par to, kas ir pareizi. Tieši tā Kristus dienās darīja jūdi, un tā ir rīkojusies arī baznīca kopš tā laika, kad zaudēja Kristus žēlastību. [127] Kad tā pazaudēja dievišķas mīlestības spēku, tad, lai apstiprinātu savas dogmas un piespiestu tās atzīt, viņa sniedzās pēc valsts stiprās rokas. Šeit apslēpts visu reliģisko likumu noslēpums, kādi vien jebkad ieviesti, un arī visu vajāšanu noslēpums, kādas vien pastāvējušas kopš Ābela līdz pat mūsu laikam.
Kristus nevis dzen, bet velk ļaudis pie sevis. Vienīgais piespiedu līdzeklis, ko Viņš izmanto, ir mīlestība. Ja baznīca meklē pasaulīgas varas atbalstu, tad ir skaidrs, ka tai nav Kristus spēka, nav dievišķās varas — mīlestības varas.
Tomēr kavēklis meklējams katrā atsevišķā draudzes loceklī, tāpēc arī dziedināšanas darbs jāsāk šeit. Jēzus dod padomu tiesātājiem, pirms censties labot citus — izvilkt baļķi no savas acs, atteikties no tiesāšanas gara, atzīt savus grēkus un atstāt tos. Viņš saka: "Tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus." (Lūkas 6:43). Dvēselē piekoptais tiesāšanas gars nav nekas cits kā sliktais auglis, kas liecina, ka viss koks ir slikts. Veidot sevi paštaisnībā ir veltīgs darbs. Viss, kas mums nepieciešams, ir sirds pārmaiņa, kura jāpiedzīvo, pirms esam derīgi citu labošanai, "jo no sirds pilnības mute runā" (Mat. 12:34).
Ja kāds savā dzīvē piedzīvo krīzi un jūs cenšaties to pamācīt vai dot padomu, tad jūsu vārda labā iedarbība būs tik liela, cik jūsu personīgais piemērs un raksturs tam atbildīs. [128] Jums jābūt labam, pirms jūs spējat darīt labu. Jūs nevarat iespaidot citus pārveidoties, ja paša sirds nav pazemīga, maiga un Kristus žēlastībā šķīstīta. Kad jūsu sirdīs būs notikusi šī pārmaiņa, tad dzīvot citiem par svētību būs tikpat dabiski, kā rozei sniegt smaržojošus ziedus vai vīnogulājam sarkanos ķekarus.
Ja Kristus būs jūsu godības cerība, jums nebūs vēlēšanās izsekot citus un atklāt viņu kļūdas. Jūsu vēlēšanās būs palīdzēt svētīt un glābt, nevis meklēt, kur varētu apsūdzēt un notiesāt. Nodarbojoties ar tiem, kas kļūdās, jūs ņemsiet vērā vārdus: "Lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā." (Gal. 6:1). Jūs atcerēsieties, cik bieži jūs kļūdījāties un cik grūti bija atkal atrast pareizo ceļu, no kura bijāt novērsies. Jūs negrūdīsiet savu brāli vēl lielākā tumsā, bet ar līdzjūtības pilnu sirdi stāstīsiet tam par viņam draudošajām briesmām.
Cilvēks, kurš bieži raugās uz Golgātas krustu, atceroties, ka viņa grēku dēļ Pestītājs tur atradās, nekad nemēģinās salīdzināt savu vainu ar līdzcilvēku vainu. Viņš nekad nevēlēsies ieņemt soģa vietu un izteikt apsūdzību pret otru. To cilvēku dzīvēs, kas staigā Golgātas krusta ēnā, nevar būt vieta tiesāšanas un pašpaaugstināšanās garam.
Tikai tad, kad sajutīsiet, ka varat ziedot savu personīgo "es" un pat savu dzīvi maldos nokļuvušā brāļa glābšanai, tad jūs patiesi esat izvilcis baļķi no savas acs un esat gatavs palīdzēt savam tuvākam, tad jūs varat viņam tuvoties un pieskarties tā sirdij. [129] Vēl nekad neviens nav izglābts no nepareiza stāvokļa ar pārmetumu un nopelšanas palīdzību, bet gan daudzi tādā veidā ir aizdzīti prom no Kristus un aizslēguši savas sirdis pārliecināšanai. Glābt maldošo un atklāt grēku daudzumu var tikai ar iejūtīgu un maigu izturēšanos. Kristus atklāšanās mūsu raksturā atstās pārveidojošu iespaidu uz visiem, ar ko mēs saskarsimies.
Lai Kristus ik dienas dzīvo jūsu sirdīs, tad Viņš caur jums atklās sava Vārda radošo enerģiju — maigo, pārliecinošo, bet tomēr iedarbīgo spēku, lai pārveidotu citus Kunga, mūsu Dieva, skaistumā.