Viens pierādījums ir pieejams visiem — visaugstāk izglītotajam un arī neizglītotajam. Tas ir pierādījums, ko sniedz piedzīvojumi. Dievs mūs uzaicina personīgi pārbaudīt Viņa Vārdu un Viņa apsolījumu patiesīgumu. Viņš iesaka: “Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir [112] labs!” (Psalmi 34:9) Un mums jābauda pašiem, nevis jāpaļaujas uz citu vārdiem. Jēzus saka: “Lūdziet, tad jūs dabūsit.” (Jāņa 16:24) Viņa apsolījumi piepildīsies. Tie nekad nav pievīluši, tie vienkārši nevar pievilt. Tuvojoties Jēzum un priecājoties Viņa mīlestības pilnībā, mūsu šaubas un tumsa pazudīs Viņa klātbūtnes gaismā.
Apustulis Pāvils saka, ka Dievs “mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā”. (Kolosiešiem 1:13) Katrs, kas pārgājis no nāves dzīvībā, ir spējīgs apliecināt, “ka Dievs ir patiesīgs”. (Jāņa 3:33) Viņš var nodot liecību: “Man bija nepieciešama palīdzība, un es to atradu Jēzū. Viņš apmierināja visas manas vajadzības un remdēja dvēseles izsalkumu. Un tagad Bībele man ir Jēzus Kristus atklāsme. Jūs jautājat, kāpēc es ticu Jēzum? — Tāpēc, ka Viņš ir mans Glābējs. Kāpēc es ticu Bībelei? — Tāpēc, ka esmu sapratis, ka tā ir Dieva balss manai dvēselei.” Mēs varam liecināt, ka Bībele ir patiesa, ka Kristus ir Dieva Dēls. Mēs zinām, ka nesekojam viltīgi izdomātām pasakām.
Pēteris savus brāļus pamudina pieaugt “mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā”. (2.Pētera 3:18) Augot žēlastībā, Dieva ļaudis iegūs arvien skaidrāku Viņa Vārda izpratni. Tie Bībeles svētajās patiesībās ieraudzīs jaunu gaismu un skaistumu. Tā tas ir bijis draudzes vēsturē visos laikmetos un tāpat būs arī turpmāk līdz galam. “Bet taisno taka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” (Salamana pamācības 4:18) [113]
Ticībā mēs varam raudzīties nākotnē un uzticēties Dieva apsolījumam, ka, savienojot cilvēcīgās spējas ar dievišķo spēku, mēs garīgi pieaugsim un mūsu dvēsele nonāks ciešā saskarē ar Gaismas Avotu. Mēs varam priecāties, ka viss, kas Dieva vadībā mūs agrāk mulsināja, tad kļūs skaidrs un grūti saprotamās lietas atradīs savu pamatojumu, un kur mūsu ierobežotais prāts saskatīja tikai sajukumu un nesasniegtus mērķus, mēs ieraudzīsim vispilnīgāko un skaistāko saskaņu. “Mēs tagad visu redzam mīklaini kā spogulī..., bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.” (l. Korintiešiem 13:12) [114]