Modernās mātes savas mazās meitas ģērbj tikpat neveselīgi kā pašas sevi. Jau agrā bērnībā, kad dabas spēkiem ir vajadzīga katra iespēja, lai sekmētu ķermeņa attīstību, viņu vidukli sažņaudz un locekļus apģērbj pārāk viegli.
[91] Mātes, vai jūs gribat, lai jūsu meitas dzīvotu un lai viņām būtu veselīgs sārtums? Tad māciet tās ģērbties veselīgi! Ja jūs viņas mīlat un vēlat tām visu labu, kāpēc tad jūs ar savu priekšzīmi mācāt, ka nav nekāds grēks izkropļot cilvēka dievišķo figūru? Ko jūs Radītājam teiksiet, kāpēc esat sabojājušas Viņa roku darbu? Novērsieties no modes dāmām un pētiet cilvēka ķermeni! Mēs esam brīnišķi radīti, un mums sava miesa jānodod par dzīvu upuri tam Kungam. Kā gan kristīga māte var kalpot modei un tai pašā laikā saglabāt uzticību arī Debesu Kungam? Tas nav iespējams, “jūs nevarat kalpot Dievam un mantai”. (Lūk.16:13)
Jūs nevarat veltīt savu laiku un talantus pasaulei, saglabājot prātu un ķermeni tādā stāvoklī, lai spētu izpildīt savu uzdevumu audzināt bērnus Dievam un palīdzēt viņiem attīstīt ķermeni, kas tiem būs par svētību līdz mūža galam.
Arī mazie zēni daudzreiz tiek tā ģērbti, ka apakšējie locekļi ir apsegti daudz mazāk nekā ķermeņa augšdaļa. Locekļi, kas atrodas tālāk no sirds, jāaizsargā vairāk, nevis mazāk.
Asinsvadi, kas apgādā locekļus ar asinīm, ir lieli un satur pietiekoši asiņu, lai sagādātu siltumu un barības vielas. Bet, locekļiem atdziestot, asinsvadi saraujas un asinsriņķošana tiek traucēta. Locekļi cieš ne tikai no aukstuma. Barības vielu trūkuma dēļ tie nevar dabīgi attīstīties. Laba asinsriņķošana tīra asinis un stiprina veselību, bet sliktas asinsriņķošanas rezultātā asinis kļūst netīras un rodas dzīvības orgānu darbības traucējumi.
Mātes, kāpēc gan neģērbt zēnus un meitenes ērti un veselīgi? Lai viņu apģērbs ir vienkāršs, brīvs un ērts. Apģērbiet viņu locekļus, sevišķi potītes, silti un vienmērīgi. Tad laidiet viņus svaigā gaisā, lai tie var priecāties par savu dzīvību un veselību. [92] Jums vajadzēs morālu drosmi, lai atbrīvotos no modes saitēm, ģērbtu un audzinātu bērnus pēc veselības principiem, bet rezultāts bagātīgi atmaksās katru pašaizliedzību un neērtību.
Mātes upurē modei Dieva doto laiku, ko tām vajadzētu veltīt, lai veidotu savu bērnu raksturus. Pastāvīgā šūšana slēgtā telpā bez saules gaismas un svaiga gaisa bojā veselību. Tiek zaudētas iespējas, kuras vajadzēja izlietot, lai izglītotu prātu un iegūtu derīgas zināšanas. Tāpēc mātes nav piemērotas mācīt un audzināt savus bērnus derīgam darbam šai pasaulē, ne arī sagatavot dzīvei jaunajā zemē. Tādas sievietes loka savus plecus zem smaga krusta. Ja Kristus no viņām kā no savām sekotājām prasītu tik lielu upuri, tad tās teiktu, ka šī nasta viņām ir par lielu un par smagu. Kristus neprasa nevienam savam sekotājam nest tik smagu krustu, kādu sev uzkrauj modes vergi.
Ja kristīgās sievas, pa priekšu ejot, rādītu labu priekšzīmi, ka jāģērbjas vienkārši, kārtīgi un veselīgi, tad iesāktos vispārēja reforma. Ja viņas strādātu, ņemot vērā augstāko viedokli, tad varētu savus dzīves ieradumus saskaņot ar dabas likumiem un dzīvot, paklausot gan fiziskajām, gan morālajām Dieva prasībām. Tad viņas mākslīgajiem rotājumiem un dabīgā skaistuma bojāšanai iztērētu mazāk naudas un mazāk spēka. Ja būtu vairāk praktisku sievu un māšu, tad daudzās ģimenēs, kuras tagad cieš savu nepareizo dzīves uzskatu dēļ, notiktu laimīga pārmaiņa.
Cilvēka sirds nekad nav bijusi saskaņā ar Dieva prasībām. Cilvēciskā gudrība arvien ir centusies apiet vai atmest vienkāršās, skaidrās Dieva Vārda prasības. Priekšraksti, kas prasa pašaizliedzību un pazemību, atturību un vienkāršību sarunās, uzvedībā un apģērbā, vienmēr ir nicināti, pat to vidū, kas sevi apliecina par Kristus sekotājiem. [93] Un rezultāts vienmēr ir bijis tas pats — pasaules modes, tradīciju un principu pieņemšana.
Nav daudz tādu, kas pazītu paši savu sirdi. Iedomīgie, nenopietnie modes cienītāji var teikt, ka ir Kristus sekotāji, bet viņu apģērbs un runasveids parāda, kas nodarbina prātu un kam pieķeras sirds. Ārējais izskats rāda, kāda ir sirds. Cēls raksturs neatrod nekādas patikas pie ārējā greznuma. Tikumīga, dievbijīga sieva ģērbsies vienmēr godīgi, jo vienkāršs apģērbs nostāda prātīgu sievu vislabākajā gaismā. Cēls, izglītots raksturs atklājas vienkārša, pieklājīga apģērba izvēlē. Svētotā sirdī nav vietas domām par bezvērtīgu greznumu.
Pētiet mazāk modi, bet vairāk Kristus raksturu. Visaugstākais un vissvētākais starp cilvēkiem bija arī vislēnprātīgākais. Viņa raksturā savienojās majestātiskums un pazemība. Viņš pēc savas gribas varēja sasaukt visus Debesu pulkus, Viņa spēkā tika pārvaldītas visas pasaules, bet mūsu dēļ Viņš kļuva nabags, lai caur Viņa nabadzību mēs kļūtu bagāti. Šīs pasaules prieki, tās godība un greznums Viņu nevilināja. Kristīgu tikumu kronī Viņš izcēla lēnprātību un pazemību. Kristus redzēja, cik ļoti cilvēka sirds pieķeras apģērbam, un tāpēc Viņš savus sekotājus brīdina, jā, pat pavēl tiem ar to savas domas nenodarbināt. "Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts, kā viena no tām." (Mat. 6:28-29)
Apustuļi mums raksta, pēc kāda greznuma būtu jādzenas katram kristietim: "Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums un zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks, neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā — tas ir Dievam dārgs." (1.Pēt. 3:3,4) "Tāpat arī sievas, pieklājīgā uzvedībā, drēbēs kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, — ar labiem darbiem. (1.Tim. 2:9,10) Lepnums un izšķērdība apģērbā ir grēki, kas sevišķi izplatīti sieviešu vidū; tāpēc šīs pamācības attiecas tieši uz viņām. Ak, cik bezvērtīgas ir pērles, zelts vai dārgas drēbes, ja tās salīdzinām ar Kristus rakstura skaistumu un lēnprātību. Fiziska pievilcība pastāv simetrijā — visu daļu harmoniskā samērībā, bet garīgs skaistums pastāv harmonijā ar Kristu — mūsu līdzībā Viņam. Kristus pievilcība patiesi ir nenovērtējams krāšņums. Tā paaugstina un padara cildenu savu īpašnieku, atstāj uz citiem dzīvinošu iespaidu, vadot tos pie gaismas un svētību Avota.
Manas māsas Kristū, veltiet daudz mazāk pūļu, lai sekotu vienmēr mainīgajai modei! Drīzāk pētiet mūsu lielo priekšzīmi Jēzu Kristu, ka jūs neatšķiraties no Viņa! Cieši apņemieties palikt pie Vīnakoka! Ja jūs paliksiet Kristū, tad nesīsiet daudz augļu. Bet, kā zars nevar nest augļus pats no sevis, nepaliekot pie vīnakoka, “tāpat arī jūs,” Kristus saka, “ja nepaliekat Manī.” (Jāņa 15:4)
Dvēsele pieaug žēlastībā, skaidrībā un piemīlībā pamazām, soli pa solītim; bet šim procesam jābūt nepārtrauktam. Auglis ir vienmēr pieaugoša pilnība; kristietis pastāvīgi uzņem sevī Kristus ceļus un gribu. Bet ir sāpīga patiesība, ka daudzi, kuri sauc sevi par kristiešiem, neiet Debesu virzienā, bet viņus pārvalda pasaules tradīcijas un prakse. Tie labprāt pieņem visnejaukāko un visneveselīgāko modi, kas ir vislielākā pretrunā dabas likumiem. Tik dedzīgi pieķeroties modei, tie tiek pārveidoti pēc tās līdzības, kuru viņi tik ļoti apbrīno. Tādā veidā tie steidzas pieņemt pasaules standartus, kur lepnums pabeidz pie viņiem to pārvērtību, [95] par kuru priecājas sātans, un tie kļūst tik nepastāvīgi kā bangojoši viļņi. Patiesās dievbijības nelokāmā, klusā darbība zaudē savu dzīvības spēku; “ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.” (Jēk. 2:17)
Ir kāds apģērbs, pēc kura nevainīgi var dzīties katrs bērns un jaunietis. Tā ir svēto taisnība. Ja pēc šī apģērba dzītos tikpat dedzīgi un neatlaidīgi kā pēc modernā apģērba, tad cilvēks ļoti drīz būtu apģērbts Kristus taisnībā un viņa vārdu neizdzēstu no dzīvības grāmatas. Mātēm, kā arī bērniem un jauniešiem vajadzētu lūgt: “Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu.” (Ps.51:11) Sirdsskaidrība un pastāvīgs gars ir dārgāki nekā zelts, gan laicīgajā dzīvē, gan visā mūžībā. Tikai sirdsskaidrie redzēs Dievu.
Tādēļ, mātes, māciet savus bērnus, ka Kristus taisnība ir vienīgais apģērbs, ar kuru tie var nokļūt Debesīs, un, tajā tērpušies, tie šajā dzīvē vienmēr darīs pienākumus, kas pagodinās Dievu.