[85] Mode pārvalda pasauli, un tā ir tirāniska pavēlniece, kura bieži piespiež savus pielūdzējus pakļauties vislielākajām neērtībām. Mode prasa naudu bez iemesla un iekasē to bez žēlastības. Tai ir apburošs spēks, un tā arvien ir gatava kritizēt un izsmiet tos, kas neiet tās pēdās.
Sātans, nepārtraukti mainīgo un nekad neizpildāmo modes prasību autors un kūdītājs, pastāvīgi izdomā ko jaunu, kas kaitē fiziskajai un garīgajai veselībai. Viņš priecājas, ka viņa izgudrojumi tik ātri gūst sekmes. Nāve smejas, ka modes tempļa kalpotāju veselībai kaitīgie untumi un aklā dedzība viņus tik viegli pakļauj tās varai. Laime un Dieva labvēlība tiek upurēti uz modes altāra.
Mēs redzam, ka pasaule ir nogrimusi tukšās izpriecās. Lielākā daļa savas pirmās un labākās domas pievērš apģērbam, un gara un sirds izglītība paliek novārtā. Pat starp tiem, kuri apgalvo, ka mīl Dievu un tur Viņa baušļus, ir tādi, kas, cik vien iespējams, dzenas pakaļ modei, pie tam saglabājot savu kristieša vārdu. Daži jauni ļaudis ir tik dedzīgi uz izrādīšanos, ka tie pat ir gatavi upurēt savu kristieša vārdu, lai tikai varētu apmierināt kāri greznoties.
Svētdienās daudzas populārās baznīcas līdzinās vairāk teātrim, nevis vietai, kur pielūdz Dievu. Tur tiek izrādīti visi jaunākās modes apģērbu stili. Daudzi nabadzīgi cilvēki neuzdrošinās ieiet tādos dievnamos. Viņu vienkāršās drēbes, lai arī kārtīgas, tik uzkrītoši atšķiras no turīgo māsu apģērba, ka šī starpība tiem sagādā neērtības. Daži cenšas ģērbties līdzīgi bagātajiem, izrotājot zemas kvalitātes, lētus drēbju gabalus, lai tie izskatītos kā dārgas drānas. [86] Nabadzīgas meitenes, kuras saņem mazu algu, bieži izdod pēdējo monētu, lai varētu apģērbties tāpat kā tie, kuriem pašiem maize nav jāpelna. Rezultātā viņām nekas neatliek ne slimības gadījumiem, ne Dieva mantas krātuvei, viņām neatliek laika ne papildināt zināšanas, ne mācīties Dieva Vārdu, ne lūgšanai vienatnē, ne arī lūgšanas sapulcēm.
Ir patiesi nožēlojami, ka tik daudzas ticīgas sievietes ir galvenās modes atbalstītājas; un tie, kuriem ar reliģiju nav nekādas saistības, seko viņu pēdās. Daži, kas ir nabadzīgos apstākļos, pacieš trūkumu un strādā pāri saviem spēkiem, lai tikai neatpaliktu no modes un tā nezaudētu savu vietu lepnā sabiedrībā. Šī kārdināšana ir tik liela, ka daži, lai sasniegtu savu mērķi, ir gatavi būt nekrietni un zagt. Daudzi ir izputējuši tikai greznošanās kāres dēļ. Tiem, kas sevi sauc par ticīgajiem, bet kuri vājākajām māsām ar savu priekšzīmi atdarījuši kārdināšanu durvis, tiesas dienā būs jāsastopas ar baiļpilnu vērtējumu. Nepiedzīvojušas dvēseles, savaldzinātas ar uzmanību, kādu pievērš modes dāmām, kļūst tik apmātas, ka viņām nekas nav par dārgu, lai to apmainītu pret mākslīgu rotu.
Lai gan mums vajadzētu izvairīties no liekām rotām un greznojumiem, kas ir nepiemēroti pazemīgā un pašaizliedzīgā Jēzus sekotājiem, mēs nenoniecinām labu gaumi, tīrību un kārtību apģērbā. Ir tādi, kas izturas pret savu apģērbu nolaidīgi, bet pie citu drēbēm viņiem arvien ir kaut kas ko pelt. Viņi domā, ka būt nevīžīgam, ģērbties nekārtīgi un neglīti ir tikums. Pieklājību un glītumu tie sauc par lepnību, un nolaidību savā apģērbā, pat dusas dienā, tie aizbildina ar atšķiršanos no pasaules, ko Kristus Svētajos Rakstos no savas tautas prasa. Ja šai personai būtu tikšanās ar kādu draugu, kuru godā pasaule, un tā gribētu iegūt viņa īpašu labvēlību, tad tiktu pieliktas visas pūles, lai šī godājamā cilvēka priekšā parādītos labākajās un tīrākajās drēbēs. Bet, sanākot kopā sabatā, lai pielūgtu lielo Dievu, viņi domā, ka nav svarīgi, kāds ir viņu apģērbs un ārējais izskats. [87] Viņa namā, kas ir Visaugstākā pieņemšanas istaba un kur klātesoši ir arī Debesu eņģeļi, tie pulcējas bez cieņas un godbijības. Visiem, kas sabatā sapulcējas pielūgt Dievu, vajadzētu apģērbties pēc iespējas tīri un kārtīgi, dievnamam piemērotās drēbēs. Ja tie, kuri apliecina ticību sabatam kā Dieva svētajai un godājamai dienai un var iegādāties labākas drēbes, dusas dienā ģērbjas netīrajās darba drēbēs, kas viņiem ir bijušas mugurā visu nedēļu, tad viņi ar to nonicina sabatu, Dievu un Viņa namu.
Kristus savus sekotājus sauc par zemes sāli un pasaules gaismu. Bez Dieva bērnu glābjošā iespaida pasaule ietu bojā savas samaitātības dēļ. Paskatieties uz tiem, kas apliecina sevi par kristiešiem, bet ir nolaidīgi pret sevi, savu apģērbu un pienākumiem! Kā jūs domājat, vai mūsu Pestītājs, ja viņš būtu virs zemes, norādītu uz tādiem kā uz zemes sāli un pasaules gaismu? Ak nē, nekad! Patiesi kristieši ir pacilāti savās sarunās; un, lai gan tie tur par grēku pievērst uzmanību muļķīgiem glaimiem, viņi ir pieklājīgi, laipni un labsirdīgi. Viņu vārdi ir sirsnīgi un patiesi. Viņi ir uzticami darījumos ar saviem brāļiem un ar pasauli. Viņi izvairās no lieka greznuma un ārišķībām apģērbā, bet viņu drēbes ir vienkāršas, kārtīgas un ar labu gaumi. Viņi rūpējas par to, lai ar savu ķermeni varētu pagodināt Dievu, nevis lai ģērbtos pēc jaunākās modes.
Ciešanas, kādas sievietēm sagādā neveselīgs apģērbs, ir neaprakstāmas. Daudzi uz visu dzīvi ir kļuvuši invalīdi tikai tāpēc, ka bija pakļāvušies modes prasībām. Šai nesātīgajai dievietei ir upurēta dzīvība un veselība. Daudzi domā, ka viņiem ir tiesības apieties ar ķermeni pēc savas patikas; bet tie aizmirst, ka nepieder paši sev. [88] Radītājam, kas viņus ir veidojis, ir prasības, kuras nevar bezrūpīgi atmest. Katrs nevajadzīgs dabas likumu pārkāpums ir arī Dieva likumu pārkāpums, un Debesu skatījumā tas ir grēks. Radītājs zināja, kā veidot cilvēka ķermeni. Viņam nebija jāprasa šuvējai, kas ir skaistuma ideāls. Dievs, kas ir radījis visu skaisto un krāšņo dabā, mācēja radīt cilvēka ķermeni skaistu un veselīgu. Viņa darba modernā pārlabošana Radītāju tikai apvaino. Tā sabojā to, ko Viņš bija radījis pilnīgu.
Sātana nodoms ir vājināt visus mūsu spēkus, lai mūsu dzīve kļūtu nožēlojama un lai radījumi, kurus Dievs ir radījis, apkaunotu Viņu. Ja sievietes sev par mērauklu ņem pasaules modi, tad viņas gan fiziski, gan garīgi kļūs nespējīgas izpildīt savu dzīves uzdevumu. Daudzas, sažņaudzot vidukli, ir sagādājušas sev neaprakstāmu postu. Viņu spēks darīt labu ģimenē un sabiedrībā ir ievērojami samazinājies; un, ja tās ir mātes, tad viņu bērniem tiek nolaupīti dzīvības spēki. Ja viduklis ir sažņaugts, tiek traucēta asins cirkulācija, un iekšējie orgāni, iespīlēti un izspiesti ārā no vietas, nevar pilnīgi padarīt savu darbu. Šādos apstākļos nav iespējams dziļi elpot. Tā rodas kaitīgs ieradums elpot tikai ar augšējām plaušu daļām, un kā sekas tam bieži vien ir vājums un slimības.
Lielākā daļa sieviešu neizprot briesmas, kas draud, saspiežot vidukli, kaut gan daudzi kompetenti cilvēki par šo jautājumu ir rakstījuši. Daudzi paziņo, ka ķermeņa iespīlēšana tagad esot gandrīz vai pilnīgi beigusies, un uzskata, ka šīs piezīmes ir nevietā. Bet tā ir patiesība šodien, ka sieviešu apģērbs pārāk cieši pieguļ ķermenim, lai orgāni varētu veikt savu darbu. Katru apģērba gabalu vajadzētu nēsāt tik brīvi, ka, paceļot roku, arī apģērbs paceļas līdzi.
[89] Otra kļūda tagadējā sievietes apģērbā ir svārki, kuru smagums balstās tikai uz gūžām. Šis smagais svars, spiežot uz zarnām, velk tās lejup un rada kuņģa vājumu un noguruma sajūtu, kas piespiež cietējas saliekties uz priekšu. Tas tālāk noved pie savilktām plaušām un kavē to normālu darbību. Asinis kļūst netīras, ādas poras savu uzdevumu vairs neveic, kā sekas rodas slimības un bālums, bet veselība un skaistums zūd. Sievietes gan lieto kosmētiskos līdzekļus, lai atgūtu normālu sejas krāsu, bet viņas nevar atjaunot veselīgo sārtumu. Tas, kas padara tumšu un nespodru ādu, aptumšo arī garu un izposta prāta gaišumu un mieru. Katrai sievietei, kura vērtē savu veselību, vajadzētu izvairīties apgrūtināt savas gūžas ar lielu svaru. Visu apģērba gabalu smagumu vajadzētu nest pleciem. Tas daudz palīdzēs novērst vājumu, kas tik ļoti ir izplatījies sieviešu starpā.
Locekļi, kuriem vajadzētu būt vislabāk apģērbtiem, jo atrodas vistālāk no asins riņķošanas centra, bieži vien netiek sargāti, kamēr citus orgānus, kuri dabīgi saņem vairāk siltuma nekā citas ķermeņa daļas, apģērbj par daudz. Smagie auduma gabali, kurus bieži vien velk mugurā, izsauc drudzi un pārslodzi jūtīgajiem orgāniem, kas atrodas zem tiem. Modernais apģērbs ir vislielākais slimību izraisītājs starp sievietēm. Nevainojama veselība ir atkarīga no nevainojamas asins cirkulācijas. Ja locekļi ir pareizi apģērbti, tad nebūs vajadzīgs daudz apakšsvārku. Tiem nekad nevajadzētu būt tik smagiem, ka kavētu locekļu kustības, ne arī tik gariem, ka uzsūktu zemes drēgnumu un netīrumus, un to svaram jābalstās uz pleciem. Apģērbam vajadzētu piegulties viegli, netraucējot brīvu asins riņķošanu, nedz brīvu, dziļu, dabīgu elpošanu. Kājām vajadzētu būt pasargātām no mitruma un aukstuma. Tā apģērbti, mēs varam iziet svaigā gaisā pat rīta un vakara rasā vai pēc sniega un lietusgāzes, nebaidoties saaukstēties. [90] Veselīgai asinsriņķošanai ir nepieciešamas kustības spēcinošajā Debesu gaisā. Tas vislabāk aizsargā no saaukstēšanās, no klepus un iekšējo orgānu darbības traucējumiem, kas ir par cēloni daudzām slimībām. Patiesa apģērba reforma pārvērš katru apģērba gabalu. Ja sievietes, kurām nav veselības, novilktu savas modernās drēbes, saģērbtos piemēroti kustībām svaigā gaisā un ietu ārā vingrot, vispirms uzmanīgi, pamazām palielinot slodzi, tad daudzas varētu kļūt veselas un ar savu priekšzīmi un darbu dzīvotu pasaulei par svētību.
Tā nav Dieva griba, ka vīri un sievas mirst priekšlaicīgi, atstājot savu darbu nepadarītu. Viņš vēlas, lai mēs nodzīvotu pilnu mūžu un lai katrs orgāns savu darbu darītu netraucēts. Kad slimība un nāve nolaupa ģimenes locekļus, daudzi sūdzas par Dieva lēmumu, bet nav taisnīgi Dievu apsūdzēt tajā, kas ir bijis dabas likumu pārkāpšanas neizbēgamas sekas.