[271] Patiesa mīlestība neizdabā. Mīlestība ir atslēga uz bērna sirdi, bet tāda mīlestība, kas liek vecākiem izdabāt savu bērnu nepareizajām vēlmēm, nav tā, kas dos viņiem kādu labumu. Visnopietnākā pieķeršanās, kas izriet no Jēzus mīlestības, padarīs vecākus spējīgus saprātīgi izlietot savu autoritāti un pieprasīt atbilstošu paklausību. Ir tā jāsasien kopā vecāku un bērnu sirdis, lai viņi kā ģimene būtu kanāls, caur kuru plūst gudrība, tikums, pacietība, laipnība un mīlestība.1
Pārāk daudz brīvības padara dēlu izšķērdīgu. Bērni nekļūst dievbijīgi tāpēc, ka viņiem ir piešķirta pārāk liela brīvība. Vecāki izdabā viņu gribai un tieksmēm. (..) Daudzi izšķērdīgi dēli par tādiem ir kļuvuši izdabāšanas dēļ, tāpēc ka viņu vecāki nav bijuši Vārda darītāji. Prāts un mērķi ir jāstiprina ar stingriem, nelokāmiem, svē-totiem principiem. Saskaņa un pieķeršanās ir jāiegūst ar mīlošu un nemainīgu paraugu.2
Jo vairāk izdabā, jo grūtāk vadīt. Vecāki, lai bērni būtu laimīgi jūsu mājās! Ar to es nedomāju, ka jums viņiem ir jāizdabā. Jo vairāk jūs to darīsiet, jo grūtāk jums būs viņus vadīt, un līdz ar to viņiem būs grūtāk dzīvot patiesu, cēlu dzīvi, izejot pasaulē. Ja jūs atļausiet viņiem darīt pēc saviem ieskatiem, viņu šķīstums un rakstura piemīlība ātri vien izgaisīs. Māciet bērniem paklausīt. Lai viņi saprot, ka jūsu autoritāte ir jāciena. [272] Var šķist, ka tas viņus padara tagad mazliet nelaimīgus, bet tas pasargās viņus no daudz lielākas nelaimes nākotnē.3
Izdabāt bērnam, kas ir mazs un kļūdās, ir grēks. Bērnam vajadzētu atrasties vecāku pārvaldībā.4
Ja bērniem atļauj iet pašiem savu ceļu, viņi sāk domāt, ka viņi ir jāapkalpo, par viņiem ir jārūpējas, viņiem ir jāizdabā un viņi ir jāizklaidē. Viņi domā, ka viņu vēlmēm un gribai ir jātiek apmierinātām.5
Vai mātei ir tiesības atļaut bērnam iet savu ceļu, apmierināt savas vēlmes, ļaut viņam nepaklausīt? Protams, ka nē, jo tad, ja viņa to dara, sātans paceļ savu briesmīgo karogu viņas mājās. Viņai ir jāizcīna tā bērna cīņa, kas nevar vēl pats cīnīties. Viņas darbs ir norāt ļauno, meklēt nopietni Dievu un nekad neļaut sātanam atņemt viņai bērnu un iegūt to savā īpašumā.6
Izdabāšana izraisa neapmierinātību un nemieru. Dažās ģimenēs bērna vēlmes ir likums. Viņš dabū visu, ko vien vēlas. Viss, kas viņam nepatīk, tam arī drīkst nepatikt. Uzskata, ka šī izdabāšana padara bērnu laimīgu, bet tieši šīs lietas padara viņu nemierīgu un neapmierinātu. Izdabāšana ir nolaupījusi viņam apetīti uz vienkāršu, veselīgu ēdienu, patiku vienkārši un veselīgi pavadīt laiku. Izdabāšana ir izpostījusi raksturu gan šai dzīvei, gan mūžībai.7
Elīsas iedarbīgais rājiens par necieņu. Uzskats, ka mums vajag padoties stūrgalvīgu bērnu paradumiem, ir kļūda. Elīsu pašā darba sākumā izsmēja un izzoboja Bēteles jaunatne. Viņš bija ļoti miermīlīgs vīrs, bet Dieva Gars viņu spieda [273] pasludināt lāstu pār šiem zobgaļiem. Viņi bija dzirdējuši par Elijas uzbraukšanu Debesīs un šo svinīgo notikumu pārvērta par izsmiekla priekšmetu. Elīsa parādīja, ka ne veci, ne jauni nedrīkst ar viņu jokoties viņa svētajā aicinājumā. Kad tie viņam sacīja, ka labāk būtu bijis, ja viņš tāpat kā Elija būtu uzbraucis augšā, viņš tos Kunga Vārdā nolādēja. Briesmīgais sods, kas pār viņiem nāca, bija no Dieva.
Pēc tam Elīsam viņa misijā grūtību vairs nebija. Piecdesmit gadus viņš iegāja un izgāja pa Bēteles vārtiem un devās no pilsētas uz pilsētu, ejot cauri visļaunāko un rupjāko neko nedarošu, izlaidīgu jauniešu pūļiem, bet neviens nekad viņu neizsmēja, ne arī nicināja viņa kā Visaugstākā pravieša tiesības.8
Neļaujiet sevi pierunāt. Vecākiem tiesas dienā būs daudz, par ko atbildēt, jo viņi ir izdabājuši saviem bērniem. Daudzi apmierina katru nesaprātīgu vēlmi, jo šādi ir daudz vieglāk atbrīvoties no viņu uzmācības nekā jebkurā citā veidā. Bērns ir jāaudzina tā, lai viņš atteikumu pieņemtu pareizā garā kā galīgo lēmumu.9
Neticiet bērniem vairāk kā citiem. Vecākiem nevajadzētu viegli skatīties uz savu bērnu grēkiem. Ja šos grēkus uzrāda kāds uzticīgs draugs, vecākiem nevajadzētu uzskatīt, ka ir apkarotas viņu tiesības, ka viņi ir saņēmuši personīgu apvainojumu. Katra jaunieša un katra bērna ieradumi ietekmē visas sabiedrības labklājību. Viena jaunieša kļūdas var daudzus citus novest uz ļauna ceļa.10
Neļaujiet bērniem redzēt, ka jūs viņu vārdiem ticat vairāk nekā citu vecāku kristiešu apgalvojumiem. Jūs viņiem nevarat nodarīt vēl lielāku postu par šo. Sakot, ka jūs ticat [274] saviem bērniem vairāk nekā tiem, par ko ir droši pierādījumi, ka viņi ir Dieva bērni, jūs attīstāt viņos ieradumu melot.11
Sabojāta bērna mantojums. Nav iespējams aprakstīt ļaunumu, kas
rodas, ļaujot bērnam darīt pēc savas gribas. Daži, kas nomaldās no
pareizā ceļa tāpēc, ka ir atstāti novārtā bērnībā, vēlākā dzīvē ar
praktiskas pieredzes palīdzību var nākt pie atziņas, taču daudzi uz
visiem laikiem pazūd, jo bērnībā un jaunībā ir saņēmuši daļēju,
vienpusīgu izglītību. Sabojātam bērnam šajā dzīvē ir jānes smaga nasta.
Pārbaudījumos, vilšanās, kārdinājumos viņš seko savai nedisciplinētajai,
nepareizi vadītajai gribai. Bērniem, kas nekad nav mācīti paklausīt, ir
vāji, impulsīvi raksturi. Viņi cenšas valdīt, bet nekad nav mācīti
pakļauties. Viņiem nav morāla spēka savaldīt savus untumainos raksturus,
izlabot savus nepareizos ieradumus vai pakļaut savu nekontrolēto gribu.
Neaudzinātās, nedisciplinētās bērnības nepareizības kļūst par
mantojumu, sasniedzot vīra un sievas gadus. Sabojātais saprāts tik tikko
spēj izšķirt patieso no nepatiesā.12
_______________
1Review and Herald, 1890. g. 24. jūnijs
2Vēstule 117, 1898. g.
3Manuskripts 2, 1903. g.
4Vēstule 144, 1906. g.
5Manuskripts 27, 1896. g.
6Manuskripts 6, datums nav zināms
7Manuskripts 126, 1897. g.
8Liecības draudzei, 5. sēj., 44., 45. lpp.
9Pacific Health Journal, 1890. g. maijs
10Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs
11Review and Herald, 1897. g. 13. aprīlis
12Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 112., 113. lpp.