Sirsnīgai mīlestībai pret bērniem ir sava alga. Neatvairiet viņus ar līdzjūtības trūkumu viņu bērnišķīgajās rotaļās, priekos un bēdās. Nekad neļaujiet drūmam skatienam apēnot jūsu vaigu, ne arī savām lūpām izsacīt skarbus vārdus.26
Pat laipnībai jābūt savām robežām. Autoritāte jāuztur ar noteiktu stingrību, vai arī daudzi to izsmies un nicinās. Tā saucamais maigums, pierunāšana un izdabāšana, kas vērojami vecāku un aizbildņu attiecībās ar jaunatni, ir vislielākais ļaunums, kas pār viņiem var nākt. Stingrība, noteiktība un pareizas prasības ir svarīgas katrā ģimenē.27
Atcerieties paši savas kļūdas. Lai tēvs un māte atceras, ka viņi paši ir pieauguši bērni. Lai gan viņu ceļu ir apgaismojusi spoža gaisma un viņiem ir ilga pieredze, tomēr – cik viegli viņi pakļaujas skaudībai, greizsirdībai un ļaunām aizdomām! Savu pašu kļūdu un trūkumu dēļ viņiem vajadzētu iemācīties apieties lēnprātīgi ar saviem maldu ceļā esošajiem bērniem.28
Jūs varat dažreiz justies aizkaitināti, jo bērni dara tieši pretējo jūsu teiktajam. [265] Bet vai jūs kādreiz esat padomājuši par to, cik bieži esat rīkojušies pretēji Kunga norādījumiem?29
Kā iegūt mīlestību un uzticību. Pastāv briesmas, ka gan vecāki, gan skolotāji sāk par daudz pavēlēt un diktēt, ciešot neveiksmi stabilas sociālās saites nostiprināšanā ar saviem bērniem un audzēkņiem. Viņi bieži izturas pārāk rezervēti un izmanto savu autoritāti auksti un bez līdzjūtības. Tā nevar iegūt bērnu un skolēnu sirdis. Ja viņi sapulcinātu bērnus cieši ap sevi un parādītu, ka mīl viņus, parādītu interesi par viņu pūlēm, par sporta nodarbībām, dažreiz pat esot kā bērns starp viņiem, viņi padarītu bērnus ļoti laimīgus un iegūtu viņu mīlestību un uzticību. Tad bērni daudz ātrāk iemācītos cienīt un mīlēt savu vecāku un skolotāju autoritāti.30
Centieties atdarināt Kristu. Kristus pielīdzināja sevi maznodrošinātajiem un sirgstošajiem. Viņš paņēma savās rokās mazos bērnus un nolaidās līdz jauniešu līmenim. Viņa plašā mīlestības sirds varēja saprast viņu pārbaudījumus un vajadzības, un Viņš priecājās par viņu laimi. Noguris no lielpilsētas kņadas un jucekļa, no viltīgiem un liekulīgiem cilvēkiem, Viņa gars atrada mieru un atpūtu nevainīgu bērnu sabiedrībā. Viņa klātbūtne tos nekad neatgrūda. Debesu Majestātei labpatika atbildēt uz viņu jautājumiem un vienkāršot savas svarīgās mācības bērna izpratnei. Viņš sēja viņu jaunajās, atraisītajās sirdīs patiesības sēklu, kas uzdīgs un nobriedusi dos bagātīgu ražu.31
[266] Nomaldījies jaunietis, kuram ir vajadzīga līdzjūtība. Ar interesi un līdzjūtību es izlasīju jūsu vēstules. Es teiktu, ka jūsu dēlam patlaban ir vairāk nepieciešams tēvs kā jebkad agrāk. Viņš ir nomaldījies. Jūs to zināt, un viņš zina, ka jūs zināt. Vārdi, kurus jūs droši varējāt viņam pateikt tad, kad viņš bija nevainīgs, un kuri nedotu sliktus augļus, tagad liksies nelaipni un asi kā nazis. (..) Es redzu, ka vecākiem ir kauns par bērna nepareizajiem ceļiem, kas ir aptraipījuši viņu labo slavu, bet vai tas, kurš maldās, ievaino un sāpina laicīgo vecāku sirdi vairāk, nekā mēs kā Dieva bērni sāpinām mūsu Debesu Tēvu, kas ir devis un joprojām dod mums savu mīlestību, aicinot mūs atgriezties un nožēlot savus grēkus un netaisnību, lai Viņš tos varētu piedot?
Neatņemiet savu mīlestību tagad. Šī mīlestība un līdzjūtība tagad ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Ja citi izturas auksti un jūsu dēla nedarbus izskaidro, cik vien ļauni iespējams, vai tēvam un mātei nav jācenšas žēlsirdīgā maigumā vadīt viņa kājas pa drošiem ceļiem? Es nezinu, kāds ir jūsu dēla grēks, bet droši varu teikt, ka, lai arī kas tas būtu, neļaujiet nevienai cilvēciskai replikai, nekādam spiedienam no to puses, kas domā darām taisnību, novest jūs pie tādas rīcības, kas varētu likt jūsu dēlam domāt, ka jūs jūtaties pārāk aizvainoti un apkaunoti, lai vēl kādreiz viņam uzticētos un piedotu viņa pārkāpumus. Lai nekas neatņem jums cerību, lai nekas nenoslāpē jūsu mīlestību un maigumu pret maldu ceļa staigātāju. Tieši tāpēc, ka viņš ir nomaldījies, jūs viņam esat vajadzīgi. Viņš vēlas, lai tēvs un māte palīdz viņam pašam atbrīvoties no sātana slazdiem. Turiet viņu cieši ar ticības un mīlestības saitēm, tverieties pie žēlsirdīgā Pestītāja, atceroties, [267] ka jūsu dēlam ir kāds, kas ir ieinteresēts viņa laimē pat vairāk nekā jūs paši. (..)
Neiedvesiet ar saviem vārdiem mazdūšību un bezcerību. Iedrošiniet. Stāstiet, ka viņš var sevi atbrīvot, ka jūs, viņa tēvs un māte, palīdzēsiet viņam iegūt spēku no augšienes, lai nostātos uz stiprās Klints, Jēzus Kristus, lai atrastu drošu pamatu un neizsmeļamu spēku Jēzū. Ja arī jūsu dēla pārkāpums ir ļoti smags, viņu neglābs tas, ja jūs pastāvīgi viņu par to apspiedīsiet. Lai glābtu dvēseli no nāves un atturētu no daudziem citiem grēkiem, ir nepieciešama pareiza rīcība.32
Meklējiet dievišķu palīdzību, lai uzvarētu strauju raksturu. Es vēlos katram tēvam un mātei teikt: ja jums ir straujš raksturs, meklējiet Dieva palīdzību, lai to uzvarētu. Ja jūs tiekat kārdināti būt nepacietīgi, ejiet savā istabā, metieties ceļos un lūdziet Dievu, lai Viņš palīdz jums un lai jūs varat savus bērnus ietekmēt pareizi.33
Mātes, ja jūs ļaujaties nepacietībai un apejaties skarbi ar saviem bērniem, jūs nemācaties no Kristus, bet no cita kunga. Jēzus saka: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Mat. 11:29 Ja jums jūsu darbs šķiet pārāk smags, ja jūs sūdzaties par grūtībām un pārbaudījumiem, ja jūs sakāt, ka jums nav spēka pretoties kārdināšanām, ka jūs nevarat uzvarēt savu nepacietību un ka kristīga dzīve ir grūts darbs, tad esiet droši, ka jūs nenesat Kristus jūgu, bet kāda cita kunga jūgu.34
Atspoguļojot dievišķo līdzību. Draudzei ir vajadzīgi cilvēki ar
lēnprātīgu un mierīgu garu, kas ir pacietīgi un spēj daudz panest. Lai
viņi mācās šīs rakstura īpašības, apejoties ar savām ģimenēm. [268] Lai
vecāki daudz vairāk domā par savu bērnu mūžīgajām interesēm nekā par
viņu laicīgo labklājību. Lai viņi uzlūko savus bērnus kā Kunga ģimenes
jaunākos locekļus un audzina un disciplinē viņus tā, lai viņi atstarotu
dievišķo līdzību.35
_______________
1Review and Herald, 1881. g. 30. augusts
2Liecības draudzei, 3. sēj., 195. lpp.
3Kristīgās audzināšanas pamati, 68. lpp.
4Review and Herald, 1899. g. 27. jūnijs
5Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 155. lpp.
6Manuskripts 79, 1901. g.
7Review and Herald, 1904. g. 21. aprīlis
8Manuskripts 12, 1898. g.
9Vēstule 8a, 1896. g.
10Manuskripts 22, 1890. g.
11Audzināšana, 292., 293. lpp.
12Manuskripts 47, 1908. g.
13Manuskripts 14, 1905. g.
14Manuskripts 22, 1904. g.
15Manuskripts 42, 1903. g.
16Vēstule 69, 1896. g.
17Manuskripts 47, 1908. g.
18The Signs of the Times, 1899. g. 23. augusts
19Review and Herald, 1881. g. 30. aprīlis
20Vēstule 19a, 1891. g.
21Review and Herald, 1881. g. 20. aprīlis
22Manuskripts 38, 1895. g.
23Manuskripts 68, 1897. g.
24Review and Herald, 1904. g. 21. aprīlis
25The Signs of the Times, 1881. g. 24. novembris
26Liecības draudzei, 3.sēj., 532. lpp.
27Turpat, 5. sēj. 45. lpp.
28Manuskripts 53, bez datuma
29Manuskripts 45, 1911. g.
30Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 76., 77. lpp.
31Liecības draudzei, 4. sēj., 141. lpp.
32Vēstule 18, 1890. g.
33Manuskripts 33, 1909. g.
34The Signs of the Times, 1889. g. 22. jūlijs
35Review and Herald, 1895. g. 16. jūlijs