[258] Divi veidi un to rezultāti. Ir divi veidi, kā var apieties ar bērniem, – veidi, kas principos un rezultātos ļoti atšķiras. Uzticība un mīlestība, savienota ar gudrību un noteiktību, saskaņā ar Dieva Vārda mācībām sniegs laimi šajā dzīvē un nākamajā. Turpretī pienākuma nepildīšana, nesaprātīga izdabāšana, jauniešu muļķību nesavaldīšana un neizlabošana bērniem beigsies ar nelaimi un galīgu bojāeju, bet vecākiem – ar vilšanos un ciešanām.1
Mīlestībai ir dvīņubrālis, un tas ir pienākums. Mīlestība un pienākums iet roku rokā. Parādot mīlestību, bet atstājot novārtā pienākumu, bērni izaugs ietiepīgi, savtīgi, nepaklausīgi, ar samaitātām tieksmēm un tādi, kas iet savus ceļus. Bet, ja skarbos pienākumus atstāj vienus pašus bez mīlestības, kas mīkstina un iekaro, rezultāts būs līdzīgs. Lai bērnus pareizi audzinātu, pienākums un mīlestība ir jāsavieno.2
Neizlaboti trūkumi nes nelaimi. Vienmēr, kad liekas nepieciešami atteikt bērna vēlmēm vai pretoties viņa gribai, viņam ir dziļi jāsaprot, ka tas netiek darīts, lai izdabātu vecākiem vai untumainai autoritātei, bet viņa paša labā. Viņam vajadzētu mācīt, ka ikkatrs neizlabots trūkums atnesīs nelaimi viņam pašam un apkaunos Dievu. Šādas disciplīnas vadībā bērni atradīs savu lielāko laimi, pakļaujot paši savu gribu Debesu Tēva gribai.3
Jaunieši, kas seko paši savām tieksmēm un nosliecēm, [259] nevar būt laimīgi šajā dzīvē un pēcgalā pazaudēs arī mūžīgo dzīvību.4
Lai laipnība ir mājas likums. Dieva pārvaldes sistēma ir paraugs tam, kā jāaudzina bērni. Kunga kalpošanā nav nekādu spaidu, un arī mājās un skolā nevajadzētu būt nekādai apspiešanai. Tomēr ne vecāki, ne skolotāji nedrīkst ļaut nicināt savus vārdus, atstājot tos neievērotus. Ja viņi neizlabos bērnu nepareizo rīcību, Dievs prasīs viņiem atbildēt par nevērību. Bet atturieties no nosodījuma. Lai laipnība ir likums mājās un skolā. Lai bērniem māca turēt Kunga likumu un lai stingra, mīloša ietekme attur viņus no ļauna.5
Ņemiet vērā bērna nezināšanu. Tēvi un mātes, jums mājās ir jāatklāj Dieva raksturs. Jums ir jāpieprasa paklausība nevis ar vārdu vētru, bet laipni un mīloši. Jūs varat būt tik pilni žēlsirdības, ka jūsu bērni tiek vilkti pie jums.6
Esiet mājās priecīgi. Atturieties no katra vārda, kas varētu pamodināt dusmas. Dievišķā pavēle skan: “Tēvi, nekaitiniet savus bērnus.” Ef. 6:4 Atcerieties, ka jūsu bērni savos gados un pieredzē ir jauni. Valdot un disciplinējot viņus, esiet stingri, bet laipni.7
Bērni vienmēr neatšķir labo no ļaunā un, ja viņi dara nepareizi, ar tiem bieži vien apietas bargi, lai gan vajadzētu laipni pamācīt.8
Dieva Vārds nedod vecākiem tiesības būt bargiem un lietot spaidus, bet bērniem – būt nepaklausīgiem. Dieva likums gan mājas dzīvei, gan valsts līmenī plūst no bezgalīgas mīlestības sirds.9
[260] Līdzjūtība pret bezcerīgu bērnu. Es redzu, ka vecākiem savi kļūdainie bērni ir jāvada ar Kristus gudrību. (..) Bērniem, kas ir bezcerīgi, ir vajadzīga vislielākā pacietība un laipnība, vismaigākā līdzjūtība. Bet daudzi vecāki parāda aukstu, nepiedodošu attieksmi, kas nekad nevar kļūdaino vest pie nožēlas. Lai Kristus žēlastība mīkstina vecāku sirdis un Viņa mīlestība atrod ceļu uz bērnu sirdīm!10
Pestītāja likumam “Un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem” (Lūk. 6:31) vajadzētu būt visu to likumam, kas ir uzņēmušies atbildību audzināt bērnus un jauniešus. Viņi ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi, kopā ar mums žēlastības dzīves mantinieki. Kristus likumu vajadzētu svēti ievērot attiecībā pret visneapdāvinātākajiem, visjaunākajiem, viskļūdainākajiem un pat pret maldu ceļā esošajiem un dumpiniekiem.11
Palīdziet bērniem uzvarēt. Dievs maigi rūpējas par bērniem. Viņš vēlas, lai tie ik dienas iegūtu uzvaras. Centīsimies mēs visi palīdzēt bērniem kļūt uzvarētājiem. Neļaujiet, lai viņu pašu ģimenes locekļi izdara pret tiem pārkāpumu. Neļaujiet savai rīcībai un saviem vārdiem būt tādas dabas, kas izraisītu dusmas jūsu bērnos. Tomēr viņi ir uzticīgi jādisciplinē un viņu nepareizā rīcība – jāizlabo.12
Slavējiet, kad vien iespējams. Slavējiet bērnus, kad viņi dara labu, jo saprātīga uzslava viņiem var palīdzēt tikpat ļoti, kā tas ir vecākiem gados un izpratnē. Savā mājas svētnīcā nekad neesiet stūrgalvīgi. Esiet laipni un labsirdīgi, parādot kristīgu pieklājību, izsakot pateicību un uzslavu saviem bērniem par sniegto palīdzību.13
Esiet priecīgi. Nekad neizsakiet skaļus, dusmīgus vārdus. [261] Savaldot un disciplinējot savus bērnus, esiet stingri, bet laipni. Iedrošiniet viņus veikt savu pienākumu kā saimes locekļiem. Izsakiet atzinību par viņu pūlēm savaldīt savas tieksmes uz ļaunu.14
Esiet tieši tādi, kādus jūs vēlaties redzēt savus bērnus, kad viņi būs izveidojuši paši savas ģimenes. Runājiet tā, kā jūs vēlaties, lai arī viņi runātu.15
Savaldiet savu balss toni. Runājiet vienmēr mierīgā, nopietnā balsī, kurā nav nevienas dusmu iezīmes. Lai nodrošinātu tūlītēju paklausību, nav vajadzīgi dusmu uzliesmojumi.16
Tēvi un mātes, jūs esat atbildīgi par saviem bērniem. Esiet uzmanīgi, kādai ietekmei jūs viņus pakļaujat. Ar rāšanos un satraukuma izraisīšanu nepazaudējiet pār viņiem paši savu ietekmi uz labu. Jums viņi ir jāvada, nevis jāmodina viņu prātā dusmu uzliesmojumi. Lai arī cik jūs būtu aizkaitināti, esiet uzmanīgi, lai jūsu balss tonis neatklātu pat vismazāko uzbudinājumu. Neļaujiet viņiem jūsos redzēt sātana gara izpausmes. Tas nepalīdzēs jums sagatavot un audzināt bērnus nākamajai, mūžīgajai dzīvei.17
Taisnībai ir jāsavienojas ar žēlastību. Dievs ir mūsu likumdevējs un valdnieks, un vecākiem ir jāpakļauj sevi Viņa likumiem. Šie likumi aizliedz vecākiem apspiest savus bērnus un bērniem – būt nepaklausīgiem. Kungs ir pilns mīlošas laipnības, žēlastības un patiesības. Viņa likums ir svēts, taisns un labs, un gan vecākiem, gan bērniem tam ir jāpaklausa. Likumi, kas nosaka vecāku un bērnu dzīvi, izriet no bezgalīgas mīlestības sirds, un Dieva bagātīgās svētības nāks pār tiem vecākiem, kas savās mājās ievieš Viņa likumu, un pār tiem bērniem, kas paklausa šim likumam. Ir jājūt žēlastības un taisnības savstarpējā ietekme. “Žēlastība un uzticība lai sastopas, taisnība un miers lai skūpstās.” Ps. 85:10 [262] Šādas disciplīnas ietekmē saime staigās tā Kunga ceļus, darīs taisnību un tiesu.18
Vecāki, kas ļauj, lai viņu likumi kļūst par despotismu, izdara šausmīgu kļūdu. Viņi nodara pāri ne tikai saviem bērniem, bet arī sev, apdzēšot viņu jaunajās sirdīs mīlestību, kas atklājas uzticības darbos un vārdos. Laipnību, piedošanu un mīlestību, kas parādīta pret bērniem, vecāki saņems atpakaļ. To, ko viņi sēj, to arī pļaus. (..)
Cenšoties ieviest taisnību, neaizmirstiet, ka tai ir dvīņu māsa žēlastība. Tās abas iet roku rokā un nav šķiramas.19
Stingrība pamodina kaujiniecisku garu. Padoms bargiem vecākiem. Stingrība un taisnība, nesajaukta ar mīlestību, nevadīs bērnus izvēlēties darīt labu. Ievērojiet, cik ātri viņos pamostas kaujiniecisks gars. Pastāv arī par piespiešanu labāks veids, kā viņus vadīt. Taisnībai ir dvīņu māsa, un tā ir mīlestība. Lai visā jūsu pārvaldībā mīlestība un taisnība iet roku rokā, un tad Dieva palīdzība noteikti sadarbosies ar jūsu pūlēm. Kungs, jūsu žēlsirdīgais Pestītājs, vēlas jūs svētīt un piešķirt jums savu prātu, savu žēlastību un savu pestīšanu, lai jūs varētu iemantot raksturu, ko Dievs var atzīt par labu.20
Vecāku autoritātei ir jābūt absolūtai, tomēr šo spēku nedrīkst ļaunprātīgi izmantot. Valdot pār saviem bērniem, tēvu nedrīkst vadīt iegribas, bet gan viņu ir jāpārvalda Bībeles standartam. Ja viņš pieļauj, ka valda viņa paša straujās rakstura īpašības, viņš kļūst par despotu.21
Norājiet, bet ar sirsnīgu maigumu. Nav šaubu, ka jūs savos bērnos saskatīsiet trūkumus un kaprīzes. Daži vecāki jums pastāstīs, ka viņi ar saviem bērniem runā un tad tos soda, bet neredz, ka tas dotu viņiem reālu labumu. Lai šādi vecāki izmēģina jaunas metodes. Lai viņi savā ģimenes pārvaldes sistēmā savieno laipnību ar pieķeršanos un mīlestību un tomēr paliek tik uzticīgi pareizajiem principiem kā klints.22
Nevienam, kas darbojas ar jauniešiem, nevajadzētu būt cietsirdīgam, bet gan mīlošam, maigam, piedodošam, pieklājīgam, pievilcīgam un draudzīgam, tomēr viņiem vajadzētu zināt, ka ir jāsniedz arī aizrādījumi un varbūt pat jāizsaka rājieni, lai izskaustu kādu ļaunu rīcību.23
Es esmu pamācīta teikt vecākiem: paaugstiniet uzvedības standartu savās mājās. Māciet saviem bērniem paklausīt. Vadiet viņus, savienojot mīlestības ietekmi ar Kristum līdzīgu autoritāti. Lai jūsu dzīve ir tāda, par ko varētu sacīt uzslavas vārdus, kas tika izteikti Kornēlijam, kas “bijās Dievu ar visu savu namu”.24
Neesiet ne bargi, ne pārāk izdabājoši. Mēs neatbalstām tādu disciplīnu, kas ar bargiem nosodījumiem padara bērnus mazdūšīgus vai arī satrauc viņus ar uzbudinošu koriģēšanu, un tad, kad impulsi mainās, smacē viņus ar skūpstiem vai ievaino ar kaitīgu izdabāšanu. Ir jāizvairās gan no pārliecīgas izpatikšanas, gan arī no nepiemērotas bardzības. Līdzjūtība un maigums ir tikpat nepieciešami, cik modrība un stingrība. Vecāki, atcerieties, ka jūs darbojaties ar bērniem, kas cīnās ar kārdinājumiem, un ka viņiem šos ļaunā pamudinājumus ir tikpat grūti atvairīt kā pieaugušajiem. Bērni, kas patiešām vēlas darīt taisnību, var ciest neveiksmi atkal un atkal, un tikpat bieži viņiem ir vajadzīgs iedrošinājums nepagurt un izturēt. Vērojiet šo jauno prātu darbību ar lūgšanu pavadītu aizgādību. [264] Stipriniet katru labu tieksmi, iedrošiniet ikvienu cēlu rīcību.25
Saglabājiet nemainīgu stingrību, neuzbudinošu vadību. Bērniem ir jūtīgas, mīlošas dabas. Viņus ir viegli iepriecināt un viegli padarīt nelaimīgus. Māte var saistīt savus bērnus pie savas sirds ar lēnprātīgu disciplīnu mīlošos vārdos un darbos. Nemainīga stingrība un neuzbudinoša vadība ir nepieciešama ikvienas ģimenes disciplinēšanai. To, ko jūs domājat, sakiet mierīgi, katru soli speriet ar apdomu, un visu, ko jūs sakāt, īstenojiet bez atkāpšanās.