[215] Bērns atdarinās vecākus. Tēvi un mātes, jūs esat skolotāji; jūsu bērni ir skolēni. Jūsu mazie atdarina jūsu balss toni, jūsu izturēšanos, jūsu garu.1
Bērni atdarina savus vecākus, tāpēc ļoti jāuzmanās, lai tiem rādītu pareizu priekšzīmi. Vecāki, kas mājās ir laipni un pieklājīgi un reizē stingri un noteikti, tās pašas īpašības redzēs izpaužamies savos bērnos. Ja vecāki ir atklāti, godīgi un krietni, tad arī viņu bērni būs tiem līdzīgi. Ja vecāki pielūdz un godā Dievu, to pašu darīs arī viņu bērni.2
Ģimenē tēviem un mātēm jārāda saviem bērniem tāda priekšzīme, kādu viņi vēlētos, lai tie atdarina. Viņiem vienam pret otru jāparāda godbijīga cieņa vārdos, skatienos un darbībā. Atklājot savu bērnu priekšā Jēzus Kristus raksturu, viņiem vajadzētu parādīt, ka tos kontrolē Svētais Gars. Atdarināšanas spējas ir spēcīgas. Bērnībā un jaunībā, kad šīs spējas ir visaktīvākās, jauniešiem ir jāsniedz pilnīgs paraugs. Bērniem ir jājūt uzticība saviem vecākiem un tā jāapgūst mācības, kuras tiem pasniedz.3
Māciet ar vārdiem un ar priekšzīmi. Māte, izglītojot savu bērnu, nemitīgi atrodas skolā. Skolojot savu bērnu, viņa pati ik dienas mācās. Mācību stundas par paškontroli, kuras viņa sniedz savam bērnam, [216] viņai jāpraktizē pašai. Rīkojoties ar dažādiem savu bērnu prātiem un noskaņojumiem, viņai nepieciešamas asas uztveres spējas, vai arī viņai draud briesmas nepareizi novērtēt un izturēties neobjektīvi pret saviem bērniem. Ja viņa vēlas, lai viņas bērni būtu pieklājīgi un laipni, tad mājas dzīvē viņai jākopj laipnības likums. Tā bērni katru dienu ar pamācību un paraugu atkārtos šo mācību vielu.4
Arī skolotāji skolā audzinās jūsu bērnus, bet jūsu paraugs paveiks vairāk, nekā varētu sasniegt ar jebkuriem citiem līdzekļiem. Jūsu sarunas, veids, kā jūs kārtojat savas darījumu lietas, patika un nepatika, kuru jūs izrādāt, viss palīdz veidot raksturu. Laipna nostāja, paškontrole, pašsavaldīšanās, pieklājība, ko jūsu bērns jūsos redz, viņam ir ikdienas mācību stundas. Līdzīgi kā laiks, šī izglītība nemitīgi turpinās, un šai ikdienas skolas ievirzei vajadzētu izveidot jūsu bērnu tādu, kādam viņam vajadzētu būt.5
Piesargieties, ka neesat rupji pret saviem bērniem. (..) Pieprasiet paklausību un neļaujiet sev runāt pavirši ar saviem bērniem, jo jūsu manieres un jūsu vārdi ir viņu mācību grāmata. Maigi un delikāti palīdziet viņiem pārdzīvot šo viņu dzīves posmu. Lai jūsu klātbūtnes saulesgaisma veido saulesgaismu viņu sirdīs. Šie augošie zēni un meitenes ir ļoti jūtīgi, un ar rupjību jūs varat sabojāt visu viņu dzīvi. Esiet uzmanīgas, mātes; nekad nerājieties, jo tas nekad nepalīdz.6
Vecākiem jābūt paškontroles paraugiem. Bērni jātur tik brīvi no uztraukuma, cik vien iespējams; tādēļ mātei jābūt mierīgai un nesteidzīgai, brīvai no visiem uzbudinājumiem un nervozas steigas. Tā ir disciplīnas skola kā viņai, tā arī bērnam. Mācot pašaizliedzības mācību bērniem, [217] viņa izglīto arī pati sevi, lai būtu par paraugu saviem bērniem. Ar maigu interesi apstrādājot bērnu sirds augsni, lai varētu pakļaut dabiskās grēcīgās tieksmes, viņai pašai savos vārdos un izturēšanās veidā jāizkopj Gara piemīlīgās īpašības.7
Viena pār sevi gūta uzvara būs milzīga vērtība un iedrošinājums jūsu bērniem. Jūs varat nostāties uz izdevīga pamata, sakot: “Es esmu Dieva zemkopis; es esmu Dieva celtne. Es nolieku sevi zem Viņa rokas, lai tiktu veidots pēc dievišķās līdzības, lai es varētu būt līdzstrādnieks Dievam, veidojot savu bērnu prātus un raksturus tā, lai tiem būtu vieglāk staigāt Kunga ceļu.” Tēvi un mātes, ja jūs spējat savaldīt sevi, jūs iegūsiet lielas uzvaras, savaldot savus bērnus.8
Paškontroles augļi. Vecāki, katru reizi, kad jūs zaudējat paškontroli un runājat un rīkojaties nepacietīgi, jūs grēkojat pret Dievu. Eņģelis, kas jūs novēro, pieraksta katru nepacietīgu, nepiesardzīgu vārdu, ko jūs bezrūpīgi vai jokojoties izrunājat viņu klātbūtnē; katru vārdu, kas nav šķīsts un cēls, viņš atzīmē kā traipu uz jūsu kristīgā rakstura. Runājiet laipni ar saviem bērniem. Atcerieties, cik jūs paši esat jūtīgi, cik maz spējat panest pārmetumus, un neuzlieciet viņiem to, ko jūs nevarat panest; jo viņi ir vājāki nekā jūs un nevar tik daudz izturēt. Paškontroles, apdomības un centības augļi no jūsu puses būs simtkārtīgi.
Lai jūsu patīkamie, priecīgie vārdi vienmēr būtu kā saulesstari jūsu ģimenē.9
Ja vecāki ilgojas, lai viņu bērni būtu taisni un rīkotos pareizi, tad viņiem pašiem jābūt pareiziem gan teorijā, gan praksē.10
[218] Bērnus ietekmē to rīcība, kas sevi uzskata par kristiešiem. Ir tādi sabata turētāju bērni, kuriem jau bērnībā mācīja ievērot sabatu. Daži no tiem ir ļoti labi bērni, uzticīgi pienākumam laicīgos jautājumos; taču viņi nejūt dziļu pārliecību par grēku un nejūt vajadzību no tā atgriezties. Tas ir bīstams stāvoklis. Viņi vēro to cilvēku uzvedību un centienus, kas sevi sauc par kristiešiem. Viņi redz dažus, kuri ieņem augstus amatus, bet kuri nav apzinīgi kristieši, un pārbauda savus ieskatus un rīcību ar šiem piedauzības akmeņiem; un, tā kā viņu pašu dzīvēs neatklājas atklāts grēks, viņi sevi pieviļ ar domu, ka ar tiem viss ir kārtībā.11
Rakstu mācībām nav lielākas ietekmes uz jaunatni tādēļ, ka tik daudziem vecākiem šķiet, ka viņi tic Dieva Vārdam, bet viņu dzīves tā spēku noliedz. Reizēm jaunieši izjūt Vārda spēku. Viņi redz dārgo Kristus mīlestību. Viņi redz Viņa rakstura skaistumu, kalpošanā Viņam nodotas dzīves iespējas. Bet pretstatā viņi redz to dzīves, kas uzskata, ka godā Dieva pamācības.12
Vecākiem jāsaka “nē” kārdināšanām. Mātes, nesekojot pasaules paradumiem, jūs varat saviem bērniem rādīt paraugu, kā būt uzticīgām Dievam, un tādā veidā viņiem mācīt teikt “nē”. Māciet saviem bērniem, kāda nozīme ir padomam: “Ja grēcinieki tevi vilina, neseko viņiem.” Bet, ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni spēj atsacīt kārdināšanām, jums pašām jābūt spējīgām teikt “nē”. Mācēt pateikt “nē” pieaugušam cilvēkam ir tikpat nepieciešami kā bērnam.13
Esiet paraugi lēnprātībā. Vecāki, esiet laipni un lēnprātīgi pret saviem bērniem, un viņi iemācīsies lēnprātību. [219] Parādīsim savās mājās, ka mēs esam kristieši. Es uzskatu, ka tāda ticības apliecība, kas mājas dzīvē netiek atklāta laipnībā, iecietībā un mīlestībā, ir bezvērtīga.14
Uzmaniet gan savu balss toni, gan vārdus. Lai no jūsu lūpām neizlaužas neviens īgns, skarbs vai straujš vārds. Kristus žēlastība gaida jūsu lūgumus. Viņa Gars pārvaldīs jūsu sirdi un apziņu, valdot pār jūsu vārdiem un darbiem. Nekad nezaudējiet pašcieņu ar pārsteidzīgiem, neapdomīgiem vārdiem. Pielūkojiet, lai jūsu vārdi ir šķīsti, jūsu sarunas – svētas. Rādiet bērniem tādu paraugu, kādu jūs vēlētos, lai viņi atdarina. (..) Lai valda miers, patīkami vārdi un priecīgas sejas izteiksmes!
Vecāki nevar būt valdonīgi bez riska. Viņi nedrīkst parādīt kundzisku, kritizējošu, kļūdas meklējošu garu. Vārdi, kurus tie runā, tonis, kādā tie runā, viņu bērniem ir mācību stundas uz labu vai uz ļaunu. Tēvi un mātes, ja dusmīgi vārdi birst no jūsu lūpām, jūs mācāt saviem bērniem runāt tādā pašā veidā, un Svētā Gara attīrošā ietekme kļūst neiedarbīga. Pacietīgi turpināt darīt labu ir būtiski, ja vēlaties pildīt savu pienākumu pret saviem bērniem.15
Vecāki ir Dieva līdzekļi rakstura veidošanā. Jūsu bērnu prāts ieņem savu formu, veidojas viņu pieķeršanās un raksturi. Bet pēc kāda parauga? Lai vecāki atceras, ka viņi ir līdzekļi šajos procesos. Un tad, kad tie varbūt gulēs kapā, viņu atstātais darbs nezudīs un par tiem sniegs vai nu labu, vai sliktu liecību.16
Iespiežot dievišķās līdzības zīmogu. Jums jāpamāca, jābrīdina un
jādod padomi, vienmēr atceroties, [220] ka jūsu skatieniem, vārdiem un
rīcībai ir tiešs sakars ar jūsu mīļo nākotnes gaitām. Jūsu darbs nav
uzgleznot skaistu formu uz audekla vai izkalt to marmorā. Jūsu pienākums
ir cilvēka dvēselē iespiest dievišķās līdzības zīmogu.17
_______________
1The Signs of the Times, 1886. g. 11. marts
2Liecības draudzei, 5. sēj., 319., 320. lpp.
3Review and Herald, 1894. g. 13. marts
4Pacific Health Journal, 1890. g. jūnijs
5Review and Herald, 1899. g. 27. jūnijs
6Manuskripts 127, 1898. g.
7Manuskripts 43, 1900. g.
8Vēstule 75, 1898. g.
9The Signs of the Times, 1884. g. 10. aprīlis
10Good Health, 1880. g. janvāris
11Liecības draudzei, 4.sēj., 40. lpp.
12Audzināšana, 259. lpp.
13Review and Herald, 1891. g. 31. marts
14Manuskripts 97, 1909. g.
15Vēstule 28, 1890. g.
16Vēstule 8a, 1896. g.
17Pacific Health Journal, 1890. g. jūnijs
18The Signs of the Times, 1882. g. 25. maijs