[156] Māciet katram bērnam būt par sevi pārliecinātam. Cik vien tālu iespējams, katru bērnu vajadzētu mācīt pazīt sevi. Vingrinot dažādas spējas, viņi uzzinās, kur viņi ir visstiprākie un kur ir nepilnības. Gudrs skolotājs sevišķu uzmanību pievērsīs vājāko rakstura iezīmju attīstīšanai, lai bērns varētu izveidot līdzsvarotu, harmo-nisku raksturu.1
Pārāk viegla dzīve izaudzina vājus cilvēkus. Ir labāk, ja vecāki palīdz saviem bērniem nostāties uz kājām, kamēr vēl ir dzīvi. Bērni, kuriem principa pēc ir jāuztur pašiem sevi, izaug par labākiem vīriem un sievām un ir labāk sagatavoti dzīvei nekā tie, kuri ir bijuši atkarīgi no sava tēva mantas. Bērni, kuriem ir jāiztiek pašiem no saviem resursiem, parasti augstu vērtē savas spējas, pilnveido savas priekšrocības, attīsta un virza visas savas spējas noteikta dzīves mērķa aizsniegšanai. Viņi parasti ir strādīgi, pieticīgi un ar morāli vērtīgu raksturu, kas ir panākumiem bagātas kristīgas dzīves pamatā. Tie bērni, kuriem visu iespējamo izdara vecāki, bieži pat neuzskata, ka ir tiem pateicību parādā.2
Šķēršļi attīsta stiprumu. Šķēršļi ir tie, kas dara vīru stipru. Nevis palīdzība, bet grūtības, konflikti, atraidījumi padara cilvēku morāli spēcīgu. Tos, kas varētu būt atbildīgi vīri ar morālu spēku un stipriem garīgiem muskuļiem, par vārguļiem un punduriem izaudzina bezdarbība un izvairīšanās no atbildības.3
[157] No pašiem dzīves agrīnajiem gadiem ir nepieciešams ieaust raksturā stingra taisnīguma principus, lai jaunieši varētu aizsniegt visaugstāko vīrišķības un sievišķības standartu. Viņiem vajadzētu vienmēr turēt acu priekšā patiesību, ka viņi ir dārgi atpirkti, un pagodināt Dievu ar savu miesu un garu, kas pieder Viņam. Jaunie-šiem vajadzētu nopietni pārdomāt, kādam jābūt viņu mērķim un dzīves uzdevumam, un ielikt pamatus tā, lai viņu ieradumi būtu brīvi no visām samaitātības izpausmēm. Ja viņi ieņems atbildīgus amatus, vadot un ietekmējot citus cilvēkus, tiem ir jābūt pārliecinātiem par sevi.4
Sagatavojiet bērnus drošsirdīgi stāties pretī problēmām. Pēc mājas un skolas disciplīnas visiem būs jāsastopas ar dzīves bargo disciplīnu. Katram bērnam un katram jaunietim vajadzētu izskaidrot, kā ar to gudri sastapties. Ir patiesība, ka Dievs mīl mūs, ka Viņš strādā mūsu laimei un, ja mēs vienmēr paklausītu Viņa likumam, mums nekad nevajadzētu iepazīt ciešanas; un arī tā ir patiesība, ka grēka dēļ ciešanas, bēdas un grūtības šajā pasaulē ienāk katra cilvēka dzīvē. Mācot drosmīgi stāties pretī šīm bēdām un grūtībām, mēs bērniem un jauniešiem būsim devuši labumu visai dzīvei. Lai gan mums vajadzētu būt līdzjūtīgiem pret viņiem, mums jāuzmanās, lai šī līdzjūtība nebūtu tāda, kas veicinātu sevis žēlošanu. Bērniem drīzāk ir vajadzīgs tas, kas rosina un stiprina, nevis tas, kas vājina.
Viņiem vajadzētu mācīt, ka šī pasaule nav parādes laukums, bet gan cīņas lauks. Visi ir aicināti kā labi karavīri paciest grūtumus. Ir jābūt stipriem un jāuzvedas kā vīriem. Māciet bērniem, ka patiesa rakstura pārbaude ir atrodama labprātībā nest nastas, [158] uzņemties grūtības, darīt darbu, kas ir jāpadara, lai gan tas nenes laicīgu atzinību vai algu.5
Stipriniet goda jūtas. Gudrs skolotājs, apejoties ar saviem
skolēniem, centīsies veicināt patstāvību un stiprināt goda jūtas. Bērni
un jaunieši gūst labumu no tā, ja viņiem uzticas. Daudziem, pat maziem
bērniem, ir augstas goda jūtas; visi vēlas, lai pret viņiem izturas ar
paļāvību un cieņu, un tās ir viņu tiesības. Viņiem nevajadzētu likt
domāt, ka viņi nevar iet un nākt bez uzraudzības. Aizdomas demoralizē,
radot tieši tos ļaunumus, kurus tās cenšas novērst. Lieciet jauniešiem
sajust, ka viņiem uzticas, un tikai daži necentīsies pierādīt, ka ir šīs
uzticības vērti.6
_______________
1Kristīgās audzināšanas pamati, 57. lpp.
2Liecības draudzei, 3.sēj., 122., 123. lpp.
3Turpat, 495. lpp.
4The Youth’s Instructor, 1893.g. 5. janvāris
5Audzināšana, 295. lpp.
6Turpat, 289.,290. lpp.