[152] Godīgums ir jāpraktizē un jāmāca. Ir ļoti būtiski, ka māte visos dzīves sīkumos praktizē godīgumu, un bērnu audzināšanā ir svarīgi mācīt jaunās meitenes, kā arī zēnus nekad nemelot un nekrāpt pat vissīkākajās lietās.1
Dieva pieprasītais standarts. Dievs grib, lai cilvēki Viņam kalpo zem Viņa karoga, ir stingri godīgi, nevainojami raksturā, lai viņu mēles neizsaka neko, kas var šķist nepatiesība. Valodai un acīm ir jābūt patiesām, bet darbiem – pat vissīkākajās detaļās tādiem, kādus Dievs var slavēt. Mēs dzīvojam svētā Dieva skata priekšā, kurš svinīgi mums paziņo: “Es zinu tavus darbus.” Dievišķā acs vienmēr ir pār mums. Mēs nevaram no Dieva apslēpt nevienu negodīgu darbu. Patiesību, ka Dievs ir liecinieks katrai mūsu rīcībai, saprot tikai daži.2
Tie, kuri saprot savu atkarību no Dieva, izjutīs, ka viņiem jābūt godīgiem pret saviem līdzcilvēkiem, un pāri visam viņi būs godīgi pret Dievu, no kā nāk visas dzīves svētības. Dieva pozitīvo pavēļu apiešana, kas ietver arī desmito tiesu un ziedojumus, Debesu grāmatās ir reģistrēta kā Viņa aplaupīšana.3
Godīgi svari un mēri. Pēc Kristus standartiem, godīgs cilvēks ir tas, kurš parāda nelokāmu taisnumu. Melīgi atsvari un nepareizi svari, ar kuriem daudzi cenšas virzīt uz priekšu savas intereses pasaulē, Dievam ir pretīgi. (..) Nelokāms godīgums spīd kā zelts starp pasaules sārņiem [153] un drazām. Viltu, melus un neuzticību var izskaistināt un apslēpt no cilvēku, bet ne no Dieva acīm. Dieva eņģeļi, kuri novēro rakstura attīstību un izvērtē tā morālo vērtību, Debesu grāmatās ieraksta šos mazsvarīgos darījumus, kas atklāj ļaunu raksturu.4
Godīgs, apejoties ar laiku un naudu. Trūkst cilvēku, kuri ir taisnīgi pat sīkos jautājumos, kuri neļauj izšķiest Dieva doto laiku, – vīri, kuri saprot, ka viņi izrīkojas ar līdzekļiem, kas pieder Dievam, un kuri netaisni nepiesavināsies sev nevienu centu. Ir vajadzīgi cilvēki, kas savā darbā ir uzticami un akurāti, rūpīgi un strādīgi gan darba devēja prombūtnē, gan viņa klātbūtnē, ar savu uzticību pierādot, ka nav tikai lūdzēji, acu kalpi, bet gan apzinīgi, uzticami, patiesi strādnieki, kas dara pareizi nevis cilvēciskas slavas dēļ, bet tāpēc, ka mīlēt un izvēlēties taisnību tiem liek augstā pienākuma apziņa pret Dievu.5
Viņš ir tieši tāds, kāds vēlas būt citu acīs. Katrā veikala darījumā kristietis ir tieši tāds, kāds vēlas būt savu brāļu acīs. Viņa rīcību vada pamatprincipi. Viņš neko neperina, tāpēc viņam nav nekā, ko slēpt, nekā, ko izskaistināt. Viņu var kritizēt, viņu var kontrolēt, bet viņa nelokāmais godīgums atspīdēs kā šķīsts zelts. Viņš ir par svētību visiem, kas ar viņu ir saistīti, jo viņa vārds ir uzticības cienīgs. Viņš ir cilvēks, kurš nekrāpj savus kaimiņus. Viņš ir draugs un labvēlis visiem, un viņa līdzcilvēki uzticas viņa padomam. (..) Patiesi godīgs cilvēks nekad neizmantos citu vājumu un neprasmi, lai piepildītu pats savu maku.6
[154] Nepieļaujiet nekādas novirzes no stingra godīguma. Katrā darījumā esiet nelokāmi godīgi. Lai arī jūs kārdina, nekad nekrāpiet un nemelojiet pat vismazākajā jautājumā. Laiku pa laikam dabīgs impulss var radīt kārdinājumu novirzīties no taisnās godīguma takas, bet nemainieties pat ne par mata tiesu. Ja jūs kādā gadījumā esat apsolījis kaut ko izdarīt, bet vēlāk saprotat, ka esat atbalstījuši citus, paši ciešot zaudējumu, nenovirzieties no principa ne par mata tiesu. Izpildiet savu apsolījumu. Cenšoties mainīt savus nodomus, jūs parādīsiet, ka uz jums nevar paļauties. Un ja jūs atkāpsieties mazos darījumos, tad jūs atkāpsieties arī lielākos. Šādos apstākļos daži ir kārdināti melot, sakot: “Mani nepareizi saprata. Manus vārdus iztulkoja citādāk, nekā es biju domājis.” Taču patiesība ir tā, ka viņi domāja tieši to, ko bija pateikuši, bet tad pārdomāja un gribēja atkāpties no sava solījuma, lai nebūtu jācieš zaudējumi. Kungs prasa no mums darīt taisnību, mīlēt žēlastību, patiesību un taisnību.7
Saglabājiet stingrus principus. Dzīves sīkumos ir jāsaglabā stingri godīguma principi. Dažiem novirzes no pilnīga taisnīguma veikala darījumos var izlikties sīka lieta, bet mūsu Pestītājs tā neuzskatīja. Viņa vārdi šajā jautājumā ir skaidri un precīzi: “Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.” Lūk. 16:10 Cilvēks, kurš tikai nedaudz piekrāpj savu tuvāko, pievils viņu arī lielākās lietās, ja viņam uznāks šāds kārdinājums. Meli sīkās lietās Dieva skatījumā ir tikpat ļauni kā negodīgums lielākās lietās.8
Godīgumam ir jāapzīmogo katra rīcība mūsu dzīvē. [155] Debesu
eņģeļi pārbauda darbu, kas ir ielikts mūsu rokās, un tur, kur ir bijusi
atkāpe no patiesības principiem, pārskatos ir ierakstīts “par vieglu”.9
_______________
1Vēstule 1, 1877.g.
2Vēstule 1, 1877.g.
3Padomi namturībā, 77. lpp.
4Liecības draudzei, 4.sēj., 310. lpp.
5Turpat, 3. sēj., 25. lpp.
6Vēstule 3, 1878.g.
7Vēstule 103, 1900.g.
8Vēstule 3, 1878.g.
9Padomi namturībā, 142. lpp.