[150] Lai vecāki ir patiesuma paraugi. Vecāki un skolotāji, esiet patiesi pret Dievu! Lai jūsu dzīvē nav divkosīgu rīcību! Lai uz jūsu lūpām nav viltus! Kaut arī jums ir dažādas nepatikšanas, lai jūsu ceļi, jūsu vārdi un darbi svētā Dieva skatījumā ir taisni! Ak, cik šausmīgas ir sekas pirmajai mācību stundai krāpšanā! Vai ikviens, kurš sauc sevi par Dieva dēlu un meitu, atteiksies no viltus un meliem?
Nekad nedodiet bērnam iemeslu attaisnot melus, sakot: “Mamma nestāsta patiesību. Tētis nestāsta patiesību.” Vai tad, kad jūsu vārds Debesu pagalmos tiks apskatīts tiesas priekšā, pretī tam vajadzētu būt rakstītam “krāpnieks”? Vai lai paraugs, kam vajadzētu bērnus vadīt pa patiesības ceļu, viņus sabojā? Vai tēvu un māšu sirdīs nevajadzētu ienākt Dieva pārveidojošajam spēkam? Vai Dieva Svētajam Garam nevajadzētu ļaut uzspiest savu zīmogu uz viņu bērniem?
Mēs nevaram gaidīt, ka bērni būs pilnīgi vaļsirdīgi. Bet pastāv briesmas, ka ar nesaprātīgu vadību vecāki var iznīcināt atklātību, kurai vajadzētu raksturot bērna piedzīvojumus. Ar vārdu un priekšzīmi vecākiem vajadzētu darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai saglabātu nemākslotu vienkāršību. Kad bērni pieaug, vecākiem nevajadzētu sēt sēklu, kas izaugs par krāpšanu un meliem un nobriedīs kā neuzticami ieradumi.1
[151] Nekad nemelojiet. Vecākiem vajadzētu būt patiesuma paraugam, jo tā ir mācība, kas ik dienas jāsēj bērnu sirdīs. Nelokāmam principam vajadzētu pārvaldīt vecākus visās viņu dzīves jomās, sevišķi bērnu audzināšanā un skološanā. “Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.” Sal.pam. 20:112
Māte, kurai trūkst apķērības un kura neseko Kunga vadībai, var izaudzināt savus bērnus par krāpniekiem un liekuļiem. Tā rīkojoties, šīs rakstura iezīmes var kļūt tik stabilas, ka melot būs tikpat dabīgi kā elpot. Izlikšanās tiks pieņemta par patieso un reālo.3
Vecāki, nekad nemelojiet, nekad nestāstiet nepatiesību ne ar vārdiem, ne ar rīcību. Ja jūs gribat, lai jūsu bērni būtu patiesi, esiet patiesi paši. Esiet tieši un nelokāmi. Nedrīkst pieļaut pat melošanu sīkumos. Tāpēc, ka mātes ir pieradušas melot un būt nepatiesas, bērni seko viņu paraugam.4
Nepatiesīgumu veicina skarbi vārdi. Nekļūstiet nepacietīgi pret
saviem bērniem, kad viņi grēko. Kad jūs viņiem aizrādāt, nerunājiet
strupi un skarbi. Tas mulsinās viņus, iedvešot bailes teikt patiesību.5
_______________
1Review and Herald, 1897.g. 13. aprīlis
2Good Health, 1880.gada janvāris
3Review and Herald, 1897.g. 13. aprīlis
4Manuskripts 126, 1897.g.
5Manuskripts 2, 1903.g.