[146] Lai ģimene izplata patīkamu ietekmi. Pāri par visām lietām lai vecāki apņem savus bērnus ar priecīgu, pieklājīgu un mīlošu noskaņu. Mājas, kur mājo mīlestība un kur tā izpaužas sejas vaibstos, vārdos un darbos, ir vieta, kur eņģeļiem patīk uzkavēties.
Vecāki, lai mīlestības saules gaisma, prieks un laimīga pieticība ienāk jūsu sirdīs; un lai tās patīkamā, priecīgā ietekme izplatās jūsu mājās! Parādiet laipnu, atturīgu garu un veiciniet to pašu savos bērnos, attīstot visas tās pievilcīgās īpašības, kas padarīs gaišu jūsu mājas dzīvi. Šādi radīta gaisotne bērniem būs tas pats, kas gaiss un saules gaisma augu valstij, stiprinot prāta un miesas veselību un spēkus.1
Lai sejas izteiksme ir priecīga. Jēzus reliģijā nav nekā drūma. Lai gan ir cītīgi jāizvairās no vieglprātības, tukšām runām un jokiem, kuri, kā apustulis saka, neklājas, Jēzū ir salds miers un atdusa, kas izpaudīsies sejas izteiksmē. Kristieši nebūs sērīgi, nospiesti un izmisuši. Viņiem būs nosvērts prāts, tomēr tie parādīs pasaulei prieku, kādu piešķirt var tikai žēlastība.2
Bērnus piesaista priecīga, saulaina izturēšanās. Parādiet tiem laipnību un pieklājību, un tie atklās tādu pašu garu pret jums un cits pret citu.3
Māciet dvēselei būt priecīgai, pateicīgai un [147] izteikt atzinību Dievam par Viņa lielo mīlestību, ar kādu Viņš mūs visus ir mīlējis. (..) Kristieša prieks ir visīstākais svētuma skaistums.4
Izsakiet patīkamus, līksmus vārdus. Patīkami, līksmi vārdi nemaksā vairāk nekā nejauki, drūmi vārdi. Vai jums nepatīk, ka ar jums runā skarbi? Atcerieties, ka tad, kad jūs tā runājat, aso dzēlīgumu izjūt citi. Vecāki, ieviesiet mājās praktisku dievbijību. Mājas, kurās valda nesaskaņas, eņģeļiem nav pievilcīgas. Māciet saviem bērniem runāt vārdus, kas ienes saules gaismu un prieku.5
Attīstiet laimīgu dvēseles noskaņojumu. Ja ir kāds, kam pastāvīgi vajadzētu būt pateicīgam, tad tas ir kristietis. Ja ir kāds, kas bauda laimi jau šajā dzīvē, tad tas ir kristietis. Dieva bērnu pienākums ir būt priecīgiem. Viņiem vajadzētu attīstīt laimīgu dvēseles noskaņojumu. Dieva bērni, kas pastāvīgi dzīvo zem mākoņa un met ēnu visur, kurp vien tie dodas, nevar pagodināt Viņu. Kristietim ir jānes saules gaisma, nevis ēna. (..) Viņam būs priecīga sejas izteiksme.6
Bērni ienīst mākoņu nomāktību un grūtsirdību. Viņu sirdis atsaucas uz gaišumu, prieku un mīlestību.7
Smaidiet, vecāki, smaidiet! Daži vecāki un arī daži skolotāji, šķiet, ir aizmirsuši, ka viņi paši reiz ir bijuši bērni. Viņi ir cildeni, auksti un bez līdzjūtības. (..) Viņu sejām parasti piemīt svinīga, pārmetoša izteiksme. Bērnišķīga jautrība vai ietiepīgums, jauniešu dzīves nemierīgās darbības viņu acīs nerod nekādu attaisnojumu. Niecīgs pārkāpums tiek uzskatīts par smagu grēku. Šāda disciplīna nav līdzīga Kristum. Šādi audzināti bērni baidās no saviem vecākiem vai skolotājiem, bet nemīl tos; [148] viņi neuztic tiem savus bērnišķīgos piedzīvojumus. Dažas no visvērtīgākajām prāta un sirds īpašībām tiek sasaldētas līdz nāvei kā vārs augs pirms ziemas vējiem.
Smaidiet, vecāki; smaidiet, skolotāji! Ja jūsu sirdis ir skumjas, lai jūsu seja to neatklāj! Lai saules gaisma no mīlošas, pateicīgas sirds apgaismo jūsu sejas! Atraisieties no savas dzelžainās pašcieņas, pielāgojieties bērna vajadzībām un lieciet tiem mīlēt jūs. Ja jūs gribat viņu sirdīs iespiest reliģisku patiesību, jums ir jāiegūst viņu mīlestība.8
Piemērota lūgšana. Padariet savu darbu patīkamu ar slavas dziesmām. Ja jūs vēlaties, lai Debesu grāmatās par jums būtu tīrs ziņojums, nekad nešķendējieties un nerājieties. Lai jūsu ikdienas lūgšana ir: “Kungs, māci man darīt vislabāko, ko es spēju. Māci man, kā labāk strādāt. Dod man enerģiju un prieku.” (..) Ienesiet Kristu visā, ko jūs darāt, tad jūsu dzīves būs pildītas ar gaišumu un pateicību. Darīsim visu iespējamo, lai kalpošana Kungam virzītos uz priekšu priecīgi, lai mūsu sirdis būtu pildītas ar Viņa prieku.9
Māciet bērniem būt pateicīgiem. “Tev jābūt priecīgam par visu to labo, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis.” 5.Moz. 26:11 Pateicību un slavu vajadzētu izteikt Dievam par visām laicīgajām svētībām un par visām ērtībām, kuras Viņš mums ir piešķīris. Dievs vēlētos, ka katrā ģimenē, kuru Viņš gatavo dzīvot Debesu mūžīgajos mājokļos, slavētu Viņu par Viņa žēlastības bagātajiem krājumiem. Ja bērni mājas dzīvē būtu mācīti un audzināti būt pateicīgi visu labo lietu Devējam, tad mēs savās ģimenēs redzētu izpaužamies Debesu žēlastību. Mājas dzīvē valdītu labs noskaņojums un, nākot no šādām ģimenēm, jaunieši uz skolu un draudzi sev līdzi nestu cieņas un godbijības garu. [149] Svētnīca, kur Dievs satiekas ar saviem ļaudīm, būtu piepildīta, valdītu bijība pret visiem likumiem, kas attiecas uz kalpošanu Viņam, slava un pateicība būtu pienesta par visām Viņa dāvanām.
Ja Kunga vārds tagad tiktu ievērots tik precīzi, kā tas tika
pavēlēts senajam Israēlam, tēvi un mātes saviem bērniem būtu tāds
paraugs, kam būtu vislielākā vērtība. (..) Katra laicīga svētība tiktu
pieņemta ar pateicību un katra garīga svētība kļūtu divtik dārga, jo
patiesības Vārds būtu svētojis katra saimes locekļa izpratni. Kungs
Jēzus ir ļoti tuvu tiem, kas vērtē Viņa žēlsirdīgās dāvanas, apzinoties,
ka visas labās lietas nāk no labsirdīgā, mīlošā, gādīgā Dieva un
atzīstot Viņu par lielo miera, iepriecinājuma un neizsmeļamās žēlastības
Avotu.10
_______________
1Dziednieciskā kalpošana, 386., 387. lpp.
2Review and Herald, 1884.g. 15. aprīlis
3Audzināšana, 240. lpp.
4The Youth’s Instructor, 1895.g. 11. jūlijs
5Review and Herald, 1901.g. 31. decembris
6Review and Herald, 1859.g. 28. aprīlis
7Padomi par sabatskolas darbu, 98.lpp.
8Review and Herald, 1882.g. 21. marts
9Australasian Union Conference Record, 1903.g. 15. novembris
10Manuskripts 67, 1907.g.