[143] Pieklājība sākas mājās. (Piezīme. Lasiet grāmatā Adventistu māja, 421.–429.lpp., nodaļu “Pieklājība un laipnība”.) Vecāki, māciet saviem bērniem, (..) kā izturēties mājās ar patiesu pieklājību. Māciet viņiem parādīt laipnību un labsirdību citam pret citu. Neļaujiet savtībai dzīvot sirdī vai atrast kādu vietu mājās.1
Jaunieši, kas izaug neuzmanīgi un rupji savos vārdos un izturēšanās veidā, atklāj mājas audzināšanas raksturu. Vecāki nav sapratuši savas pārvaldības svarīgumu; un augļi, ko viņi ir sējuši, tiem ir arī jāpļauj.2
Jāizplata Debesu principi. Ģimeni ir jāpārvalda Debesu principiem. Katram bērnam ir jāmāca būt pieklājīgam, līdzjūtīgam, mīlošam, žēlsirdīgam, pieklājīgam, labsirdīgam.3
Ja visi ir ķēnišķīgās ģimenes locekļi, tad mājas dzīvē valdīs patiesa pieklājība. Katrs ģimenes loceklis centīsies to padarīt patīkamu ikvienam citam loceklim.4
Māciet to ar vārdiem un ar paraugu. Bērni, tāpat kā vecāki cilvēki, ir pakļauti kārdināšanām; un vecākiem ģimenes locekļiem vajadzētu ar vārdiem un priekšzīmi sniegt tiem pamācības, kā būt pieklājīgiem, labā noskaņojumā, mīlošiem un uzticīgi pildīt ikdienas pienākumus.5
[144] Cieņa pret gurdajām kājām, kas tuvojas savai atdusai. Dievs īpaši prasa maigu cieņu pret vecajiem. Viņš saka: “Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” Sal.pam. 16:31 Tie stāsta par izcīnītām cīņām un iegūtām uzvarām, par nestajām nastām un atsistajiem kārdinājumiem. Tie stāsta par gurdajām kājām, kas tuvojas savai atdusai, par vietām, kuras drīz būs brīvas. Palīdziet bērniem domāt par to, un viņi nolīdzinās sirmgalvju ceļu ar savu laipnību un cieņu un ienesīs piemīlību un skaistumu savās jaunajās dzīvēs, ņemot vērā pavēli: “Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku.” 3.Moz. 19:326
Māciet atturību un kautrību. Lepnums, sevis vērtēšana un pārdrošība ir ievērojamas šī laika bērnu raksturīgās īpašības; un tās ir šī laikmeta lāsts. (..) Gan mājās, gan sabatskolā bērniem jāmāca vissvētākās kautrības un pazemības mācības.7
Vai jūs, kam es tagad adresēju šos vārdus, ņemsiet vērā jums doto pamācību? Lai jaunieši ievēro brīdinājumu; lai viņi nav uzbāzīgi sarunās, bet gan kautrīgi un noslēgti. Lai viņi ir dedzīgi uzklausīt vārdus, no kuriem gūs labumu dvēsele, un lēni runāt, izņemot tad, ja tiem ir jāatklāj Jēzus un jāliecina par patiesību. Parādiet prāta pazemību ar kautrīgu uzvedību.8
Tikuma sardze. Lolojiet dārgo, nenovērtējamo kautrības dārgakmeni. Tas stāvēs tikuma sardzē. (..) Es jūtu, ka Kunga Gars mani dzen paskubināt savas māsas, kuras apliecina dievbijību, mīlēt kautrīgu uzvedību un kļūt atturīgām. (..) Es esmu jautājusi: “Kad jaunās māsas rīkosies ar pieklājību?” Es zinu, ka nenotiks nekādas no-teiktas pārmaiņas uz labo pusi, kamēr vecāki nesapratīs, [145] cik svarīgi ir pielikt lielākas rūpes, lai audzinātu bērnus pareizi. Māciet tiem uzvesties atturīgi un kautrīgi.9
Patiesa pievilcība. Bērna vispatiesākā pievilcība izpaužas
vienkāršībā un paklausībā – uzmanīgās ausīs, kas dzird pamācību vārdus,
labprātīgās kājās un rokās, kas iet un strādā pienākuma takā. Un bērna
patiesā labestība atalgos viņu jau šajā dzīvē.10
_______________
1Manuskripts 74, 1900.g.
2Manuskripts 117, 1899.g.
3Manuskripts 100, 1902.g.
4Manuskripts 60, 1903.g.
5Manuskripts 27, 1896.g.
6Audzināšana, 244. lpp.
7Padomi par sabatskolas darbu, 46. lpp.
8The Youth’s Instructor, 1895.g. 11.jūlijs
9Liecības draudzei, 2.sēj., 458.,459. lpp.
10Review and Herald, 1898.g. 10. maijs