[122] Aizsarglīdzeklis jauniešiem. Viens no drošākajiem jauniešu aizsardzības līdzekļiem ir lietderīga nodarbošanās. Bērniem, kuri ir trenēti strādīguma ieradumos tā, ka visas viņu stundas ir izlietotas derīgi un patīkami, nav tieksmes gausties par savu likteni un nav laika laiskai sapņošanai. Viņi ir mazākās briesmās iegūt netikumīgus ieradumus vai biedrus.1
Darba mīlestībai ir neizmērojama vērtība. Māciet bērniem darīt kaut ko lietderīgu. Ar cilvēcisku gudrību vien nepietiek, lai vecāki varētu saprast, kā vislabāk audzināt savus bērnus derīgai, laimīgai dzīvei šeit virs zemes un augstākai kalpošanai un lielākam priekam mūžībā.2
Uzticiet vecumam un spējām piemērotus uzdevumus. No zīdaiņa vecuma bērniem vajadzētu mācīt darīt to, kas ir piemērots viņu vecumam un spējām. Vecākiem vajadzētu tagad iedrošināt savus bērnus kļūt neatkarīgākiem. Nopietnas bēdas drīz būs redzamas uz zemes, un bērnus vajadzētu audzināt tā, lai viņi spētu ar tām sastapties.3
Māciet savus bērnus būt derīgiem un nest viņu gadiem atbilstošas nastas. Tad strādāšanas ieradums kļūs par viņu otro dabu, un lietderīgs darbs nekad neliksies kā katorga.4
Dīkdienības augļu raža. Vecāki nevar izdarīt lielāku grēku kā izturēties nevērīgi pret Dieva dotajām atbildībām, atstājot bērnus bezdarbībā; jo šie bērni drīz iemācīsies mīlēt laiskumu un izaugs par kūtriem, nederīgiem vīriem un sievām. Kad viņi būs pietiekami [123] veci, lai uzturētu sevi, un iestāsies darbā, viņi strādās lēni, kā liekēži, un domās, ka, izšķiežot laiku, viņiem ir jāsaņem tāda pati alga kā tad, ja tie būtu uzticīgi darījuši savu darbu. Pastāv liela atšķirība starp šiem cilvēkiem un tiem, kuri saprot, ka viņiem jābūt uzticamiem pārvaldniekiem. Vienalga, ar ko jaunieši nodarbojas, viņiem vajadzētu būt “čakliem, dedzīgiem garā, gataviem kalpot tam Kungam”. (Rom. 12:11) Jo tas, kurš ir neuzticams mazās lietās, ir neuzticams arī lielās.5
Ja bērnu mājās pareizi audzinās, viņš neatradīsies uz ielas un nesaņems gadījuma rakstura audzināšanu, ko iegūst tik daudzi. Vecāki, kuri saprātīgi mīl savus bērnus, neļaus tiem izaugt slinkos ieradumos, atstājot neziņā, kā paveikt mājas pienākumus. Nezināšana Dievam nav pieņemama un nav labvēlīga, darot Viņa darbu.6
Gudra laika izlietošana. Tur, kur ir bezdarbības pārpilnība, sātans strādā ar savām kārdināšanām, lai sabojātu dzīvi un raksturu. Ja jaunieši nav mācīti derīgam darbam, tie atrodas briesmās. Nav svarīgi, vai viņi ir bagāti vai nabagi, jo sātans atradīs tiem nodarbošanos pēc viņa paša gribas. Jaunieši, kurus nesargā princips, neuzskata laiku kā dārgu, Dieva uzticētu bagātību, par ko katrai cilvēciskai būtnei ir jādod pārskats.7
Bērniem vajadzētu mācīt izlietot laiku tā, kā ir vislabāk, – būt izpalīdzīgiem tēviem un mātēm, būt neatkarīgiem. Neļaujiet tiem domāt, ka viņi ir pārāk svarīgas personas, lai darītu jebkuru darbu, kas ir nepieciešams.8
Laika vērtība ir neaprēķināma. Izšķiestu laiku nekad nevar atgūt. (..) Ja izšķiestu mirkļu kļūst mazāk, tad cilvēks ir ieguvis ļoti daudz.9
[124] Uzvariet katru laisku ieradumu. Dievs savā Vārdā ir uzrakstījis bērnu audzināšanas plānu, un vecākiem pēc tā ir jārīkojas. Viņiem ir jāmāca bērniem uzvarēt katru laisku ieradumu. Katram bērnam vajadzētu mācīt, ka viņam šajā pasaulē ir darāms darbs.10
Laiskums un dīkdienība nav augļi, kas aug uz kristieša koka.11
Laiskums ir liels lāsts. Dievs ir svētījis cilvēku ar nerviem, orgāniem un muskuļiem. Tiem nedrīkst ļaut bezdarbības dēļ sabojāties, bet tie ir jāstiprina un jāuztur pie veselības nodarbinot. Tas, ka nav ko darīt, ir liela nelaime, jo dīkdienība vienmēr ir bijusi un būs lāsts cilvēces ģimenei.12
Bērni, nekad neizmēģiniet būt neuzticami pārvaldnieki mājās! Nekad neizvairieties no saviem pienākumiem. Labs smags darbs padara stingras cīpslas un muskuļus. Veicinot mājas labklājību, jūs sagādāsiet visbagātākās svētības paši sev.13
Kāpēc vispirms strādāt un tad spēlēties? Mana māte mācīja man strādāt. Reiz es vaicāju savai mātei: “Kāpēc man vienmēr ir tik daudz jāstrādā, pirms es varu spēlēties?” “Tas ir tāpēc, lai audzinātu un vingrinātu tavu prātu derīgam darbam un vēl arī tāpēc, lai pasargātu tevi no ļaunuma; kad tu kļūsi vecāka, tu man pateiksies par to.” Viena no manām mazmeitām man jautāja: “Kāpēc man ir jāada? Vecmammas tikai ada.” Es atbildēju: “Vai tu vari man pateikt, kā vecmammas iemācījās adīt?” “Nu, viņas sāka, kad bija mazas meitenes.”14
Dienas plānošanas vērtība. Ir labi pārdomāt, cik vien tālu iespējams, kas dienas laikā ir jāpaveic. Izveidojiet sarakstu ar dažādiem pienākumiem, [125] kas jāpadara, un nosakiet katram noteiktu laiku. Lai viss tiek darīts pamatīgi, kārtīgi un ātri. Ja jums ir jārūpējas par istabām, tad raugiet, lai tās ir labi izvēdinātas un lai gultas veļa ir izkārta saules gaismā. Atvēliet noteiktas minūtes laika, lai padarītu darbu, un neapstājieties lasīt papīrus un grāmatas, kas gadās jūsu ceļā, bet sakiet sev: “Nē, man ir tieši tik daudz minūšu, lai paveiktu darbu, un man tas ir jāizdara noteiktajā laikā.” (..)
Lai tie, kuri pēc dabas ir lēni, cenšas kļūt rosīgi, ātri, enerģiski, atceroties apustuļa vārdus: “Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot tam Kungam.” Rom. 12:11
Ja jums ir jāgatavo ēdiens, izdariet rūpīgus aprēķinus un dodiet sev tik daudz laika, cik nepieciešams, lai to izdarītu, un lieciet maltīti galdā labā kārtībā un precīzā laikā. Tas, ka ēdiens ir gatavs piecas minūtes ātrāk nekā jūs bijāt plānojuši, ir ieteicamāk, nekā ja tas ir gatavs piecas minūtes vēlāk. Bet, ja jūs pārvalda lēnas, tūļīgas kustības, ja jūsu ieradumi ir kūtri, jūs ātri paveicamu darbu padarīsiet par milzīgu. Tiem, kas ir lēni, ir pienākums pārkārtoties un kļūt veiklākiem. Ja viņi grib, tad var uzvarēt savus izvēlīgos, gausos ieradumus. Mazgājot traukus, viņi var būt uzmanīgi un tomēr ātri darīt darbu. Vingriniet gribu šim mērķim, un rokas kustēsies veikli.15
Savienojiet fizisko un garīgo darbu. Kad manā ģimenē bija atstāti bērni, viņi teica: “Mana māte nevēlas, ka es pati mazgājos.” Tad es atbildēju: “Labi. Vai mums tas būtu jāizdara tavā vietā un tad par tavu pansiju jāaprēķina pusdolārs vairāk?” “Ak nē! Mamma negrib par mani maksāt vairāk.” “Labi,” es atbildēju, “tad tu vari piecelties no rīta uz izdarīt to pats. Dievs nav paredzējis, ka mums vajadzētu tevi apkalpot. Tev nevajadzētu gulēt gultā, kamēr tava mamma no rītiem ceļas un pagatavo brokastis, bet gan teikt: “Māmiņ, necelies no rītiem agri! Mēs uzņemsimies šīs nastas un paveiksim šos pienākumus.” Tiem, kuru mati kļūst sirmi, tev vajadzētu ļaut no rītiem baudīt mieru.”
Kāpēc tas tā nav? Kur ir problēma? Tā sakņojas vecākos, kas ļauj saviem bērniem izaugt, nenesot ģimenē nekādas nastas. Kad šie bērni aiziet uz skolu, viņi saka: “Mamma teic, ka viņa negrib, lai es strādāju.” Šādas mātes ir muļķes. Viņas sabojā savus bērnus un tad sūta viņus uz skolu, lai tie sabojā arī to. (..) Darbs ir visla-bākā disciplīna, kāda vien var būt. Bērniem tas nav nekas smagāks kā viņu mātēm. Sasaistiet fizisko darbu ar garīgo, un prāta spēki attīstīsies daudz labāk.16
Izgudrojiet dažādus ceļus. Vecākiem vajadzētu izgudrot veidus un līdzekļus, lai uzturētu bērnus lietderīgi aizņemtus. Lai bērniem ir nelieli zemes gabali, ko apstrādāt, lai viņiem ir kaut kas, ko dot kā brīvprātīgu upuri.17
Ļaujiet viņiem palīdzēt, kā vien viņi var, un parādiet tiem, ka jūs vērtējat viņu palīdzību. Ļaujiet viņiem sajust, ka viņi ir daļa no ģimenes saimniecības. Māciet tiem izlietot prātu tik daudz, cik iespējams, lai tā saplānotu savu darbu, ka viņi to varētu padarīt ātri un pamatīgi. Māciet bērnus būt ātriem un enerģiskiem darbā, lai ietaupītu laiku tā, ka no darbam atvēlētajām stundām nezaudētu ne minūti.18
[127] Darbs ir cēls. Mācīsim savus mazuļus palīdzēt mums, kamēr
viņu rokas ir mazas un viņu spēki niecīgi. Iedzīvināsim viņu prātos
patiesību, ka darbs ir cēls, ka tas cilvēkam ir nolemts no Debesīm, ka
tas tika prasīts no Ādama Ēdenē kā būtisks veselīgai prāta un ķermeņa
attīstībai. Mācīsim tiem, ka nevainīgas izpriecas nekad nesniedz pat
pusi no apmierinājuma, ko tās varētu dot, ja sekotu aktīvam darbam.19
_______________
1Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 122. lpp.
2Turpat, 125. lpp.
3The Signs of the Times, 1896.g. 13. augusts
4Review and Herald, 1890.g. 24. jūnijs
5Manuskripts 117, 1899.g.
6Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 149. lpp.
7Manuskripts 43, 1900.g.
8Vēstule 111, 1888.g.
9Manuskripts 117, 1899.g.
10Manuskripts 98, 1901.g.
11Manuskripts 24, 1894.g.
12Manuskripts 60, 1894.g.
13Manuskripts 117, 1899.g.
14Manuskripts 19, 1887.g.
15The Youth’s Instructor, 1893.g. 7.septembris
16Manuskripts 19, 1887.g.
17Manuskripts67, 1901.g.
18Manuskripts 60, 1903.g.
19Pacific Health Journal, 1890.g. maijs