[82] Sāciet mācīt agri. Paklausību vecāku autoritātei vajadzētu ieaudzināt jau agrā bērnībā un attīstīt jaunībā.1
Daži vecāki domā, ka viņi var ļaut saviem mazuļiem bērnībā darīt pašiem pēc savas patikas un tad, kad tie kļūs vecāki, tad varēs pārliecināt; bet tā ir kļūda. Sāciet mācīt paklausību zīdaiņa vecumā. (..) Savā mājas skolā pieprasiet paklausību.2
Jau agrā bērnībā bērni ir jāmāca paklausīt vecākiem, respektēt viņu vārdus un cienīt viņu autoritāti.3
Pirms ir attīstīts saprāts. Viena no pirmajām mācībām, ko bērnam vajadzētu iemācīties, ir paklausības mācība. Paklausību var mācīt, pirms bērns ir pietiekami vecs, lai pats spriestu.4
Mātes darbam vajadzētu sākties ar zīdaini. Viņai vajadzētu strādāt pie bērna gribas un rakstura un pakļaut tā tieksmes. Māciet bērnam paklausīt, un, bērnam pieaugot, nekļūstiet pieļāvīgāki.5
Pirms nostiprinās paša griba. Tikai nedaudzi vecāki sāk gana agri mācīt saviem bērniem paklausību. Bērnam parasti atļauj divus vai trīs gadus valdīt pār saviem vecākiem, kas atturas disciplinēt viņu, domādami, ka bērns ir pārāk mazs, lai viņam mācītu paklausīt. Bet visu šo laiku mazajā būtnē arvien vairāk nostiprinās paša “es”, un tas ar katru dienu padara vecāku uzdevumu iegūt kontroli pār bērnu arvien sarežģītāku.
Bērni jau ļoti agri var uztvert to, ko viņiem skaidri un vienkārši pastāsta, un viņiem var iemācīt paklausīt ar laipnu un saprātīgu rīcību. (..) [83] Mātei nevajadzētu atļaut bērnam gūt virsroku pār viņu nevienā gadījumā, un, lai saglabātu šo autoritāti, nav nepieciešams ķerties pie bargiem līdzekļiem; stingra, nosvērta roka un laipnība, kas pārliecinās bērnu par jūsu mīlestību, sasniegs savu mērķi. Bet paļaujiet tikai savtībai, dusmām un ietiepībai pirmajos trijos bērna dzīves gados brīvi iet savu ceļu, un to būs grūti pakļaut veselīgai disciplīnai. Bērna raksturs būs kļuvis nepatīkams. Tam patiks iet savu ceļu; vecāku uzraudzība tam būs pretīga. Šīs ļaunās tieksmes pieaugs līdz ar viņu, līdz brieduma gados savas ārkārtīgās savtības un paškontroles trūkuma dēļ viņš būs atkarīgs no tā ļaunuma žēlastības, kas plosās mūsu zemē.6
Nekad nevajadzētu bērniem atļaut parādīt necieņu pret saviem vecākiem. Stūrgalvība nekad nedrīkst palikt nenorāta. Bērna nākotnes labklājībai ir vajadzīga laipna un mīloša, bet stingra disciplīna.
Paklausība vecākiem ved pie paklausības Dievam. Bērniem un jauniešiem, kuru vecāki lūdz Dievu, ir liela priekštiesība, jo tādiem ir iespēja atzīt un mīlēt Viņu. Cienot savus vecākus un paklausot viņiem, tie var mācīties, kā godāt Debesu Tēvu un paklausīt Tam. Ja tie staigās kā gaismas bērni, tie būs laipni un pieklājīgi, mīloši un godbijīgi pret saviem vecākiem, kas atrodas blakus viņiem. Un tā bērni būs labāk sagatavoti mīlēt Dievu, ko nav redzējuši. Ja bērni ir uzticīgi savu vecāku pārstāvji un ar Dieva palīdzību īsteno dzīvē patiesību, tad gan ar vārdiem, gan ar darbiem viņi atzīs, ka ir Dieva īpašums, un pagodinās Viņu ar labi sakārtotu dzīvi un dievbijīgām sarunām.8
[84] Tikai paklausīgie ieies Debesīs. Lai vecāki un skolotāji ieraksta bērnu prātos patiesību, ka Kungs pārbauda viņus šajā dzīvē, lai redzētu, vai viņi ar mīlestību un godbijību paklausīs Viņam. Tie, kas nav paklausīgi Kristum šeit, nepaklausīs Viņam arī mūžīgajā pasaulē.9
Ja vecākus un bērnus kādreiz aicinās ieiet Debesu dzīvokļos, tad tas būs tāpēc, ka viņi šajā pasaulē būs iemācījušies paklausīt Dieva baušļiem. 10