[79] Laime ir atkarīga no paklausības. Lai tēvi, mātes un skolotāji mūsu skolās atceras, ka mācīt bērniem paklausību ir audzināšanas augstākā nozare. Kopumā ņemot, šim audzināšanas virzienam piešķir pārāk mazu nozīmi.1
Bērni būs laimīgāki, daudz laimīgāki, atrodoties pareizas disciplīnas vadībā, nekā atstāti darīt to, ko ierosina viņu neaudzinātās dziņas.2
Veikla un pastāvīga paklausība vecāku noteikumiem veicinās pašu bērnu laimi, kā arī paaugstinās Dieva godu un ienesīs labu sabiedrībā. Bērniem vajadzētu mācīties, ka, pakļaujoties mājas likumiem, viņi iegūst pilnīgu brīvību. Kristiešiem jāmācās tā pati mācība – paklausībā Dieva likumiem ir pilnīga brīvība.3
Dieva griba ir Debesu likums. Tik ilgi, kamēr šis likums pārvaldīja dzīvi, visa Dieva ģimene bija svēta un laimīga. Bet, kad dievišķais likums tika pārkāpts, parādījās skaudība, greizsirdība, nesaskaņas, un daļa no Debesu iemītniekiem krita. Tik ilgi, kamēr mūsu laicīgajās mājās godās Dieva likumu, ģimene būs laimīga.4
Nepaklausības dēļ zaudēja Ēdeni. Ādama un Ievas nepaklausības vēsture pašos Zemes pirmsākumos mums ir atklāta pilnīgi. Vienas nepareizas rīcības dēļ mūsu pirmie vecāki pazaudēja savas skaistās Ēdenes mājas. Un tas bija tāds sīkums! Mums ir iemesls [80] būt pateicīgiem, ka tā nebija lielāka lieta, jo, ja tas tā būtu, tad strauji vairotos nepaklausība mazās lietās. Tas bija vismazākais pārbaudījums, kādu Dievs varēja dot svētajam pārim Ēdenē.
Nepaklausība un grēks Dievam vienmēr ir liels pārkāpums. Neuzticība mazās lietās, ja to nenorāj, drīz vien noved pie pārkāpuma lielās lietās. Noziegums nav nepaklausības lielums, bet gan nepaklausība pati par sevi.5
Laicīgās un garīgās labklājības pamats. Laicīgā un garīgā labklājība ir atkarīga no paklausības Dieva likumam. Bet mēs nelasām Dieva Vārdu un tāpēc neiepazīstamies ar nosacījumiem, lai saņemtu svētības, kuras piešķir visiem, kas čakli klausās Dieva likumu un uzcītīgi māca to savām ģimenēm. Paklausība Dieva Vārdam ir mūsu dzīvība, mūsu laime. Raugoties uz pasauli, mēs redzam, ka tā vaid un sten to cilvēku ļaunuma un vardarbības dēļ, kuri ir pazeminājuši Dieva likumu. Viņš ir atņēmis savas svētības no augļu un vīna dārziem. Tikai uz Zemes dzīvojošo, Viņa baušļus ievērojošo ļaužu dēļ Dievs vēl atliek savu spriedumu. Viņš izpleš savu žēlastību taisno dēļ, kas mīl un bīstas Viņu.6
Vadiet bērnus paklausības ceļos. Uz vecākiem gulstas svēts pienākums vadīt savus bērnus pa stingras paklausības ceļiem. Patiesa laime šajā dzīvē un nākamajā ir atkarīga no paklausības vārdiem “tā saka Kungs”. Vecāki, lai Kristus dzīve ir jūsu paraugs! Sātans izgudros visus iespējamos līdzekļus, lai sadragātu šo augsto dievbijības standartu, nosaucot to par pārāk stingru. Jūsu darbs ir savu bērnu dzīves agrīnajos gados iedvest viņiem atziņu, ka tie ir veidoti pēc Dieva līdzības. [81] Kristus nāca šajā pasaulē, lai sniegtu dzīvu paraugu tam, kādiem visiem vajadzētu būt, un vecākiem, kuri apgalvo, ka tic šī laika patiesībai, ir jāmāca saviem bērniem mīlēt Dievu un paklausīt Viņa likumam. Tas ir vislielākais un vissvarīgākais darbs, ko vecāki var darīt. Tas ir Dieva nodoms, lai pat bērni un jaunieši saprastu, ko Dievs prasa, un lai viņi spētu saskatīt atšķirību starp taisnību un grēku, starp paklausību un nepaklausību.7
Lai paklausība kļūst prieks. Vecākiem vajadzētu mācīt saviem bērniem priekšrakstu pēc priekšraksta, rindiņu pēc rindiņas, šeit mazdrusciņ un tur mazdrusciņ, nepieļaujot nekādu necieņas parādīšanu pret Dieva svēto likumu. Viņiem vajadzētu paļauties uz dievišķo spēku, lūdzot Kungu palīdzēt noturēt bērnus pie Viņa, kas deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai vestu neuzticīgos un nepaklausīgos atpakaļ pie uzticības. Dievs ilgojas pār sievietēm un vīriešiem bagātīgi izliet savas mīlestības straumes. Kungs ilgojas redzēt, ka tie priecīgi dara Viņa prātu, izlieto visus tiem uzticētos spēkus kalpošanai Viņam un māca visiem, kas nonāk viņu ietekmes lokā, ka dzīvot Kristum nozīmē paklausīt likumam.8