[71] Ir nepieciešama pastāvīga izaugsme. Mātes darbs ir tāds, ka tas pieprasa pastāvīgu izaugsmi viņas pašas dzīvē, lai viņa savus bērnus varētu vadīt uz augstākiem un arvien augstākiem sasniegumiem. Bet sātans kaļ plānus, lai iegūtu gan vecāku, gan bērnu dvēseles. Mātes ir atrautas no saviem mājas pienākumiem un rūpīgas mazuļu audzināšanas, lai kalpotu sev un pasaulei.1
Ja nav cita iemesla, tad vismaz savu bērnu dēļ mātēm vajadzētu attīstīt savu intelektu, jo viņas savā darbā nes lielāku atbildību nekā karalis savā tronī. Tikai nedaudzas mātes izjūt viņām uzliktā pienākuma nastu un saprot, kādus rezultātus viņas var panākt savā īpašajā darbā, ja pacietīgi un pamatīgi pūlēsies pilnveidot sevi.
Vispirms mātei vajadzētu attīstīt un pakļaut stingrai disciplīnai visas prāta spējas un sirds jūtas, lai viņai nebūtu izkropļots un vienpusīgs raksturs un lai viņa neatstātu savu trūkumu un dīvainību pēdas bērnos. Daudzas mātes ir jāpamodina ieraudzīt noteikto vajadzību pēc izmaiņām viņu nodomos un raksturos, lai viņas varētu godprātīgi veikt pienākumus, kurus labprātīgi ir uzņēmušās, uzsākot laulības dzīvi. Ja sieviete piešķir pareizu uzmanību šiem jautājumiem, kas skar cilvēces likteni, tad viņas derīguma joma var paplašināties un viņas ietekme palielināties līdz gandrīz neierobežotai pakāpei.2
Lai jūsu gudrība un prasmes pastāvīgi pieaug. Ja mātes vēlas pieaugt gudrībā un spējās, tad viņām vairāk nekā citiem ir jāpieradina sevi [72] domāt un analizēt. Tās, kas būs neatlaidīgas šajā virzienā, drīz sapratīs, ka ir apguvušas spējas, kurās viņas sevi uzskatīja par nepilnīgām. Viņas mācās pareizi veidot savu bērnu raksturus. Šim darbam veltīto centienu un pārdomu rezultāts būs redzams bērnu paklausībā, vienkāršībā, atturībā un šķīstībā. Šis rezultāts bagātīgi atalgos visas pieliktās pūles.
Dievam patiktu, ja mātes pastāvīgi censtos pilnveidot gan prātu, gan sirdi. Viņām vajadzētu saprast, ka mātei ir darbs Dieva druvā, audzinot un pamācot savus bērnus. Un, jo pilnīgāk viņas var attīstīt savus spēkus, jo prasmīgākas tās kļūs savā vecāku pienākumā.3
Vecākiem ir jāpieaug intelektuāli un morāli. Mātes pienākums ir attīstīt prātu un uzturēt šķīstu sirdi. Viņai vajadzētu savai intelektuālajai un morālajai izaugsmei izmantot visus līdzekļus, kas tai pieejami, lai viņa varētu būt piemērota pilnveidot savu bērnu prātus.4
Vecākiem pastāvīgi jābūt mācekļiem Kristus skolā. Viņiem ir vajadzīga enerģija un spēks, lai Kristus vienkāršībā varētu mācīt Dieva ģimenes jaunākajiem locekļiem atzīt Viņa gribu.5
Kristīgās kultūras brīnišķais spēks. Vecāki vēl nav pamodušies, lai saprastu kristīgās kultūras brīnišķo spēku. Vēl ir patiesības raktuves, kurās ir jāstrādā un kuras dīvainā kārtā ir atstātas novārtā. Šī bezrūpīgā vienaldzība nesaņem Dieva atzinību. Vecāki, Dievs aicina jūs uz šo jautājumu raudzīties svaidītām acīm. Līdz šim jūs esat bijuši pavirši un virspusēji. [73] Uzsāciet savu ilgi novārtā atstāto darbu, un Dievs sadarbosies ar jums. Ielieciet savā darbā visu sirdi, un Dievs palīdzēs jums pilnveidoties. Sāciet ar evaņģēlija ienešanu mājas dzīvē.6
Mēs tagad esam Dieva darbnīcā. Daudzi no mums ir neaptēsti akmeņi no akmeņlauztuvēm. Bet, kad Dieva patiesība nāk mums palīgā, tiek atņemta katra nepilnība, un mēs esam sagatavoti, lai spīdētu kā dzīvi akmeņi Debesu templī, kur būsim ne tikai svēto eņģeļu, bet arī paša Debesu Ķēniņa sabiedrībā.7
Mērķis – pilnība. Mātes, vai jūs neiztiksiet bez nederīgā, mazsvarīgā darba, kas lemts iznīcībai? Vai jūs necentīsieties tuvoties Dievam, lai darbā, kas būs tikpat nezūdošs kā mūžība, jūs varētu vadīt Viņa gudrība, un Viņa žēlastība pavadīt? Lai jūsu mērķis būtu izaudzināt bērnus ar pilnīgu raksturu! Atcerieties, ka tikai tādi redzēs Dievu. (..)
Daudzi vecāki atstāj novārtā Dieva doto darbu. Tie paši ir tālu no šķīstuma un svētuma un neredz savu bērnu trūkumus tā, kā redzētu, ja viņu acis būtu uzlūkojušas un apbrīnojušas Kristus rakstura pilnību.8
Kā kļūt ideālai mātei. Mātei un sievai nav jāieslīgst garlaicīgajā mājsaimniecības darbā, bet jāatrod laiks, lai lasītu, vispusīgi izglītotos, lai būtu sava vīra sabiedrotā un lai uzturētu saikni ar attīstībā esošajiem bērnu prātiem. Lai viņa gudri izmanto savas tagadējās iespējas ietekmēt savus dārgos izvēlēties augstāku dzīvi. Lai māte atrod laiku, lai padarītu dārgo Glābēju par savu ikdienas pavadoni un tuvu draugu. Lai viņa atvēl laiku Dieva Vārda studijām un arī kādu brīdi, [74] lai izietu ar bērniem laukā un mācītos par Dievu no Viņa darbu skaistuma.
Lai viņa uztur sevī priecīgu garastāvokli un dzīvesprieku. Neveltiet visu laiku bezgalīgai šūšanai, bet padariet vakarus par jaukiem sadraudzības brīžiem, par ģimenes atkalapvienošanos pēc dienas pienākumiem. Daudzi vīri tādā veidā tiktu pamudināti priekšroku dot mājas, nevis klubu vai bāru sabiedrībai. Daudzus zēnus tas atturētu no ielas un veikalu stūriem. Daudzas meitenes būtu pasargātas no vieglprātīgiem, neceļos vedošiem draugiem. Mājas ietekme uz vecākiem un bērniem būtu tāda, kādu Dievs to ir paredzējis, – svētība mūža garumā.9
Padoms mātēm – gūstiet panākumus mājas dzīvē. Jums nevajadzētu sekot savām tieksmēm. Jums vajadzētu būt ļoti uzmanīgām, lai visās lietās rādītu pareizu paraugu. Neesiet kūtras. Pamodiniet savus dusošos spēkus. Ar savu gādību un izpalīdzību kļūstiet nepieciešamas saviem vīriem. Esiet viņiem par svētību visās lietās. Uzņemieties pienākumus, kurus ir būtiski veikt. Izpētiet, kā ar degsmi paveikt parastos, neinteresantos, vienkāršos, bet visnepieciešamākos pienākumus, kas attiecas uz mājas dzīvi. (..)
Centieties padarīt mājas dzīvi laimīgu. Sievas un mātes postenis nozīmē vairāk nekā jūs domājat. (..) Jums ir jāpārzina ģimenes dzīves kultūra un jāiegūst pieredze mājas dzīvē. Jums ir vajadzīga daudzveidība, rosība, visnopietnākās pūles, gribasspēka attīstība, ko šī dzīve pieprasa.10
Vecāki, kas ir pārāk aizņemti. Daudzi vecāki sūdzas, ka viņiem ir ļoti daudz ko darīt un ka neatliek laika, lai pilnveidotu sevi, audzinātu bērnus [75] praktiskai dzīvei vai mācītu tiem, kā kļūt Kristus ganāmpulka jēriem.11
Vecākiem savs prāts ir jāapbruņo pret grēku, lai izsargātos no tā, kas ne tikai sagraus viņus pašus, bet arī pārnesīs sāpes un visa veida bēdas un ļaunumu uz viņu pēcnācējiem. Pareizi audzinot sevi, vecākiem jāmāca bērniem Debesu pamatlikumi.12
Vecākiem vajadzētu laipni uzklausīt padomu. Kamēr vecāki guļ bezdievīgā vienaldzībā, sātans bērnu sirdīs sēj sēklu, kas uzdīgs, lai nestu nāves ražu. Tomēr šādi vecāki bieži apvainojas par padomu, kas norāda uz viņu kļūdām. Tie rīkojas tā, it kā gribētu saviem padomdevējiem jautāt, kādas viņiem ir tiesības jaukties viņu bērnu darīšanās. Bet vai viņu bērni nav arī Dieva bērni? Kā Viņš vērtē viņu pienākuma ļaunprātīgu nepildīšanu? Kādu attaisnojumu šie tēvi un mātes piedāvās, kad Viņš jautās tiem, kāpēc viņi ir laiduši pasaulē bērnus un tad ļāvuši tiem būt par izsmieklu sātana kārdināšanām?13
Esiet gatavi uzklausīt citu padomus. Nedomājiet, ka tā nav jūsu brāļu un māsu darīšana, kā jūs izturaties pret saviem bērniem un kā jūsu bērni uzvedas.14
Ieguvums no padomdošanas sapulcēm. (Piezīme. Šeit ir norāde uz darbu grupās telts sanāksmēs.) Dievs mūsu rokām ir uzticējis vissvētāko darbu, un mums ir jāsanāk kopā, lai saņemtu norādījumus, kas mūs sagatavos veikt šo pienākumu. (..) Mums ir jāsatiekas un jāsaņem dievišķais pieskāriens, lai mēs varētu saprast, kāds ir mūsu darbs mājās. Vecākiem ir jāsaprot, [76] kā viņiem mājas svētnīcā ir jāaudzina un jāskolo savi dēli un meitas, lai, izejot no tās, tie būtu sagatavoti spīdēt kā gaisma pasaulē.15
Šādas telts nometnes mums var palīdzēt labāk izprast savus mājas pienākumus. Šeit vajadzētu apgūt mācības par darbu, kuru Kungs gribētu, lai mūsu māsas paveic savās mājās. Viņām ir jāmācās piekopt laipnu valodu, runājot ar vīru un bērniem. Viņām vajadzētu izpētīt, kā viņas var palīdzēt katram ģimenes loceklim pakļauties Dieva kārtībai. Lai tēvi un mātes saprot, ka viņu pienākums ir padarīt māju jauku un patīkamu un ka paklausību neiegūst ar bāršanos un draudiem. Daudziem vecākiem vēl ir jāmācās, ka ar dusmu uzplūdiem neko labu nevar paveikt. Daudzi neņem vērā vajadzību runāt ar bērniem laipni. Viņi neatceras, ka šie mazie ir dārgi atpirkti un iegūti Kunga Jēzus īpašumā.16