[63] Dīvaini nevērīgi izturas pret mātes sagatavošanos. Bērna pirmā skolotāja ir māte. Vislielākās uzņēmības un visātrākās attīstības posmā viņa audzināšana lielā mērā atrodas mātes rokās. Viņai pirmajai ir dota iespēja veidot labu vai ļaunu raksturu. Mātei vajadzētu saprast šīs iespējas vērtību un vairāk kā jebkuram citam skolotājam vajadzētu būt apmācītai izmantot to cik vien labi iespējams. Tomēr nav neviena cita, kura sagatavošanai pievērš tik maz uzmanības. Lai atbalstītu to, kura ietekme audzināšanā ir visspēcīgākā un sniedzas vistālāk, velta vismazāk sistemātisku centienu.
Nepieciešama rūpīga, pamatīga sagatavošanās. Tie, kam ir uzticētas rūpes par maziem bērniem, pārāk bieži nezina viņu fiziskās vajadzības; viņi maz zina par veselības likumiem un attīstības principiem. Arī rūpēties par bērnu mentālo un garīgo attīstību šie cilvēki nav labāk sagatavoti. Viņi var būt skoloti vadīt biznesu vai spīdēt sabiedrībā; viņi var sasniegt apbrīnas vērtus panākumus literatūrā vai zinātnē; bet par bērnu audzināšanu tiem ir maz zināšanu.1
Arī uz tēviem gulstas atbildība audzināt bērnus gan pirmajos dzīvības gados, gan arī vēlāk, un abiem vecākiem vissvarīgākais ir rūpīgi un pamatīgi sagatavoties. Pirms uzņemties iespēju būt par tēvu un māti, vīrietim un sievietei vajadzētu iepazīties ar fiziskās attīstības likumiem – ar fizioloģiju un higiēnu, ar grūtniecības laika īpatnībām, ar iedzimtības likumiem, [64] sanitāriju, pareizu apģērbu, kustībām, slimību ārstēšanu; vecākiem vajadzētu arī izprast prāta attīstības un morālās audzināšanas likumus. (..)
Audzināšana nekad nepaveiks to, ko tā varētu un ko tai vajadzētu paveikt, kamēr pilnībā netiks izprasts vecāku darba svarīgums un kamēr viņus neizglītos veikt savu svēto pienākumu.2
Vecākiem vajadzētu pētīt dabas likumus. Viņiem vajadzētu iepazīt cilvēka ķermeni. Viņiem ir jāsaprot dažādu orgānu funkcijas, to attiecības un savstarpējā atkarība. Viņiem vajadzētu pētīt, kāda saistība ir starp garīgajiem un fiziskajiem spēkiem un kādi ir nosacījumi katras spējas veselīgai darbībai. Uzņemties vecāku pienākumus bez šādas sagatavotības ir grēks.3
“Kurš ir piemērots?” Vecāki tiešām var jautāt: “Kurš ir piemērots šim uzdevumam?” Piemērots ir vienīgi Dievs, un, ja tie neņem Viņu vērā, nemeklē Viņa palīdzību un padomu, viņiem patiešām nav cerības izpildīt šo uzdevumu. Bet ar lūgšanām, Bībeles izpēti un nopietnu dedzību no savas puses vecāki var gūt sekmes šajā svarīgajā pienākumā, un par izlietoto laiku un pieliktajām pūlēm tiem simtkārtīgi atlīdzinās. (..) Gudrības avots, kur tēvs un māte var smelties visas nepieciešamās zināšanas šajā jomā, ir vienmēr pieejams.4
Brīžiem sirds var būt gatava krist mazdūšībā, bet dzīvajai apziņai par briesmām, kas apdraud mīļo mazuļu tagadnes un nākotnes laimi, vajadzētu pamudināt kristīgus vecākus vēl nopietnāk meklēt palīdzību no spēka un gudrības avota. Tai vajadzētu padarīt viņus piesardzīgākus, apņēmīgākus, mierīgākus, bet reizē arī stingrākus, rūpējoties par dvēselēm, par kurām būs jāatbild.5
[65] Audzinot bērnus, ir jāizprot Dieva griba. Vecākiem nav attaisnojuma, ja tie neiegūst skaidru izpratni par Dieva gribu, lai varētu paklausīt Viņa valstības likumiem. Tikai tā tie var tuvināt savus bērnus Debesīm. Mani brāļi un māsas, jūsu pienākums ir izprast Dieva prasības. Kā jūs varat mācīt saviem bērniem Dieva ceļus, ja paši nezināt, kas labs un kas ļauns, ja jūs nesaprotat, ka paklausība nozīmē mūžīgu dzīvību un nepaklausība – mūžīgu nāvi?
Izprast Dieva gribu – to mums vajadzētu padarīt par savas dzīves uzdevumu. Tikai tad, ja tā darām, mēs varam audzināt savus bērnus pareizi.6
Norādījumiem bagātā Dieva rokasgrāmata. Vecāki nevar pareizi izpildīt savus pienākumus, ja viņi Dieva Vārdu nepadara par savas dzīves vadoni, ja nesaprot, ka tiem katras dārgās dvēseles raksturs ir jāveido un jāaudzina tā, lai tā pēcgalā derētu mūžīgai dzīvei.7
Norādījumiem pārpilnajai Bībelei vajadzētu būt vecāku mācību grāmatai. Ja viņi audzina savus bērnus pēc šiem priekšrakstiem, tad tie ne tikai vada mazo kājas pa pareizo taku, bet arī izglīto sevi savam vissvētākajam pienākumam.8
Vecāku darbs ir svarīgs un nopietns; viņiem uzliktie pienākumi ir lieli. Bet, ja tēvs un māte rūpīgi pētīs Dieva Vārdu, tie atradīs tajā daudz norādījumu un dārgu apsolījumu, kas doti viņiem ar noteikumu, ka vecāki savu darbu veiks uzticīgi un labi.9
Noteikumi vecākiem un bērniem. Dievs ir devis noteikumus gan bērnu, gan vecāku vadīšanai. Šiem noteikumiem ir precīzi jāpaklausa. Bērniem nedrīkst [66] izdabāt un atļaut domāt, ka viņi drīkst sekot savām pašu vēlmēm, neprasot padomu vecākiem. (..)
No likumiem, kurus Dievs devis bērnu un vecāku vadīšanai, nedrīkst būt nevienas grēcīgas novirzes. Dievs sagaida, ka vecāki sniegs saviem bērniem tādu izglītību, kas ir saskaņā ar Viņa Vārda principiem. Ticība un darbi ir jāsavieno. Viss, ko dara mājas un skolas dzīvē, ir jādara pareizi un kārtīgi.10
Pie bauslības un liecības. Ja mājas audzināšanas darbā īsteno visu, ko Dievs ir paredzējis, tad tas pieprasa, lai vecāki būtu čakli Rakstu pētnieki. Viņiem ir jābūt lielā Skolotāja skolēniem. Dienu no dienas uz viņu lūpām ir jābūt mīlestības un laipnības likumam. Viņu dzīvēm ir jāatklāj žēlastība un patiesība, kas bija redzama viņu Parauga dzīvē. Tad svētota mīlestība savienos bērnu un vecāku sirdis, un jaunā paaudze izaugs nostiprināta ticībā un iesakņota un nopamatota Dieva mīlestībā.
Ja Dieva griba un ceļi kļūs par Septītās dienas adventistu vecāku gribu un ceļiem, tad viņu bērni izaugs, lai mīlētu un godātu Dievu un paklausītu Viņam. Sātans nespēs valdīt pār viņu prātiem, jo tie būs audzināti uzlūkot Kunga Vārdu kā visaugstāko un katru savu piedzīvojumu pārbaudīs pie bauslības un liecības.11
Ja esat bijuši nolaidīgi, izpērciet laiku. Vecākiem vajadzētu pētīt Dieva Vārdu sevis un savu ģimeņu dēļ. Diemžēl pārāk bieži tā nenotiek, un daudzi bērni izaug nemācīti, neprasmīgi un nesavaldīgi. Vecākiem tagad vajadzētu darīt visu, kas viņu spēkos, [67] lai izpirktu savu nolaidību un nodrošinātu saviem bērniem vislabāko ietekmi.12
Pētiet Rakstus, vecāki! Esiet ne tikai Vārda klausītāji, bet arī darītāji. Audziniet savus bērnus saskaņā ar Dieva standartu!13
Vadošais princips: kā saka Kungs? Visu vecāku pienākums ir audzināt savus bērnus tā Kunga ceļos. Tas nav darbs, ar kuru var niekoties vai nolikt malā, nepiedzīvojot Dieva nepatiku. Mēs neesam aicināti izšķirt, kā rīkoties citiem vai kā visvieglāk gūt sekmes, bet gan – kā saka Kungs? Neviens viltus ceļš nevar ne vecākiem, ne bērniem nodrošināt mieru, laimi un gara dusu. Bet, ja sirdī valda dievbijība, savienota ar mīlestību uz Jēzu, tad būs miers un prieks.
Vecāki, atveriet Dieva Vārdu Tā priekšā, kas lasa jūsu sirdis un katru noslēpumu, un jautājiet: “Ko saka Raksti?” Tam ir jābūt jūsu dzīves principam. Tie, kas mīl dvēseles, neklusēs, redzot, ka tās ir briesmās. Mēs esam pārliecināti, ka, apejoties ar cilvēku prātiem, gudrus uz izglābšanos vecākus var padarīt un uzturēt tikai un vienīgi Dieva patiesība.14
Individuāla sagatavošanās. Ja vispār ir kāds pārāks pienākumu postenis, kas pieprasa prāta attīstību un kur intelektuālajiem un fiziskajiem spēkiem ir vajadzīgs veselīgs tonis un enerģija, tad tā ir bērnu audzināšana.15
Ņemot vērā mātes individuālo atbildību, katrai sievietei vajadzētu attīstīt līdzsvarotu prātu un skaidru raksturu, kas atspoguļo tikai patieso, labo un skaisto. Sieva un māte var saistīt pie savas sirds vīru un bērnus ar neatslābstošu mīlestību, [68] kas atklājas lēnprātīgos vārdos un pieklājīgā izturēšanās veidā. Un parasti ir tā, ka bērni viņu atdarina.16
Mātes, tas ir jūsu svēts pienākums. Mana māsa, Kristus tev ir uzticējis svētu darbu – mācīt saviem bērniem Viņa baušļus. Lai tu būtu piemērota šim darbam, tev pašai jādzīvo paklausībā visiem Viņa priekšrakstiem. Ievēro modri katru vārdu un darbu. Visuzcītīgāk sargi savus vārdus. Uzvari sava rakstura straujumu; jo nepacietība, ja tā izpaudīsies, palīdzēs ienaidniekam padarīt mājas dzīvi bērniem nepatīkamu un nemīlīgu.17
Darbs, sadarbojoties ar dievišķo. Mātes, lai jūsu sirdis ir atvērtas saņemt Dieva norādījumus, vienmēr paturot prātā faktu, ka, saskaņojoties ar Dieva gribu, jums jāizdara sava daļa. Jums sevi jāieceļ gaismā un jāmeklē gudrība no Dieva, lai jūs varētu zināt, kā rīkoties, lai jūs varētu atzīt Dievu par savu darba vadītāju un lai jūs saprastu, ka esat strādnieki kopā ar Viņu. Lai jūsu sirdis pārdomā Debesu lietas! Attīstiet savus Dieva dotos talantus, veicot pienākumus, kurus Dievs jums kā mātēm ir uzlicis, un strādājiet, sadarbojoties ar dievišķajiem spēkiem. Strādājiet saprātīgi, un, “vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu”. 1.Kor. 10:3118
Mātei vajadzētu nodot sevi un savus bērnus līdzjūtīgā Pestītāja gādībai. Nopietni, pacietīgi, droši un bez bailēm viņai vajadzētu censties pilnveidot savas spējas, lai, audzinot savus bērnus, viņa varētu pareizi izmantot prāta augstākos spēkus. Mātes augstākajam mērķim vajadzētu būt - sniegt saviem bērniem tādu izglītību, ko atzīst Dievs. Ja viņa ķersies pie darba ar gudrību [69], tad saņems spēku izpildīt savu daļu.19
Mātei vajadzētu izjust savu vajadzību pēc Svētā Gara vadības, lai viņai būtu īsta pieredze, paklausot Kunga ceļiem un gribai. Tad caur Kristus žēlastību viņa var būt gudra, lēnprātīga un mīloša savu bērnu skolotāja.20
Ja esat sākuši nepareizi. Vecākiem, kuri sākuši audzināt nepareizi, es saku: nekrītiet izmisumā! Jums jābūt patiesi atgrieztiem pie Dieva. Jums ir vajadzīgs patiess, Dieva Vārdam paklausīgs gars. Jums savos ieradumos un praksē ir jāizdara noteikta reforma, saskaņojot savu dzīvi ar Dieva likuma glābjošajiem principiem. Ja jūs tā darīsiet, tad jums būs Kristus taisnība, kas caurstrāvo šo likumu, jo jūs mīlat Dievu un atzīstat Viņa likumu kā Viņa rakstura norakstu. Patiesa ticība Kristus nopelnam nav iedoma. Tam, ka jūs savā dzīvē un raksturā ieviešat Kristus īpašības un audzināt un pamācāt savus bērnus, neatlaidīgi cenšoties paklausīt Dieva likumiem, ir visaugstākā nozīme. Visos savos audzināšanas plānos jums vajadzētu vadīties pēc “tā saka tas Kungs”. (..)
Nāciet Dieva priekšā dziļā un patiesā nožēlā. Iesāciet gadu, (..) nopietni meklējot Dievu, lai iegūtu žēlastību, garīgu izšķiršanas spēju ieraudzīt trūkumus pagātnes rīcībā. Nožēlojiet Dieva priekšā, ka esat atstājuši novārtā mājas misionāra darbu.21
Šī ir jūsu uzticības diena, jūsu atbildības un iespējas diena. Drīz pienāks jūsu norēķina diena. Veiciet savu darbu ar nopietnām lūgšanām un uzticīgām pūlēm. Māciet saviem bērniem, ka viņu priekštiesība ir katru dienu saņemt Svētā Gara kristību. Lai Kristus izlieto jūs kā savu izpalīdzīgo roku Viņa nodomu īstenošanā. [70] Ar lūgšanu palīdzību jūs varat iegūt pieredzi, kas jūsu kalpošanai bērnu labā piešķirs ideālus panākumus.22