Pavadiet laiku kopā ar bērniem. — Tēvi caurmērā atstāj neizmantotas daudzas zelta izdevības pievilkt un piesaistīt sev savus bērnus. Atgriežoties no darba mājās, viņiem vajadzētu priecāties, ka pārmaiņas pēc tagad var kādu brīdi būt kopā ar bērniem. (1)
Tēviem vajadzētu atbrīvoties no savas nepareizās cieņas izpratnes, reizēm atteikties no kāda pašapmierinājuma vai vaļas brīža, lai pievienotos bērniem, justu līdzi viņu mazajām grūtībām un ar stipras mīlestības saitēm piesaistītu tos savai sirdij, kā arī atstātu tādu iespaidu uz viņu domu pasaules attīstību, ka to padoms tiktu uzskatīts kā svēts. (2)
Īpaši interesējieties par zēniem. — Zēnu tēvam vajadzētu nonākt ciešā kontaktā ar saviem dēliem, nododot tiem savas lielās pieredzes ieguvumus un ar sirsnīgām, iejūtīgām sarunām saistot tos pie savas sirds. Viņam jāļauj tiem redzēt, ka viņš visu laiku domā par to, kas bērniem visvairāk nāktu par labu un kas viņus darītu vislaimīgākos. (3)
Kam ģimenē ir zēni, tam jāsaprot, ka, lai arī kāds būtu viņa aicinājums, tēvs nekad nedrīkst pamest novārtā dvēseles , kas noliktas viņa apgādībā. Viņš šos bērnus ir laidis pasaulē un pats uzņēmies atbildību Dieva priekšā darīt visu iespējamo, lai pasargātu tos no nesvētas sabiedrības un no ļauniem biedriem. Savus nemierīgos zēnus viņam nevajadzētu atstāt tikai mātes apgādībā. Viņai tā būs pārāk smaga nasta. Tēvam jāiekārtojas tā, kā tas visvairāk nāktu par labu mātei un bērniem. Mātei var būt ļoti grūti [221] sevi savaldīt un gudri vadīt bērnu audzināšanu. Ja tā, tad lielāko daļu rūpju tēvam vajadzētu uzņemties uz sevis. Viņam vajadzētu apņemties darīt visu iespējamo, lai tikai glābtu savus bērnus. (4)
Radiniet bērnus dzīvē būt lietderīgiem. — Tēvam kā savas ģimenes galvai vajadzētu saprast, kā bērnus pieradināt lietderīgai dzīvei un pienākumu pildīšanai. Tas ir viņa īpašais darbs, kas stāv augstāk par visu citu. Pašos pirmajos bērna dzīvības gados tieksmju un rakstura veidošanas darbs galvenokārt uzticēts mātei; tomēr viņai pastāvīgi vajadzētu just, ka savā darbā tā var paļauties uz tēva palīdzību. Ja viņš iesaistījies darbā, kas gandrīz pilnīgi izslēdz iespēju kaut ko padarīt savā ģimenē, tad tam vajadzētu meklēt citu nodarbošanos, kas viņam netraucētu kādu laiku veltīt saviem bērniem. Ja viņš tos atstāj novārtā, tad tas ir neuzticīgs tam no Dieva uzliktajos pienākumos.
Tēvam uz saviem bērniem vajadzētu atstāt labu iespaidu, kas būtu spēcīgāks par pasaules vilinājumiem. Viņam vajadzētu iepazīties ar savas ģimenes locekļu tieksmēm un raksturiem, lai izprastu viņu vajadzības un tiem draudošās briesmas un būtu gatavs apspiest ļauno un attīstīt labo. (5)
Lai arī kāds būtu viņa darba raksturs, tas tomēr nekad nav tik svarīgs, lai ar to aizbildinātos, ka neatliek laika audzināt un radināt savus bērnus sargāt Kunga ceļus. (6)
Iepazīstieties ar dažādajiem raksturiem. — Tēvam nevajadzētu tā iegrimt savā laicīgajā darbā vai grāmatu studijās, ka viņam neatliktu laika iepazīties ar bērnu dabu un vajadzībām. Viņam vajadzētu palīdzētu palīdzēt atrast tiem iespēju strādāt lietderīgu darbu, kas būtu patīkams viņu dažādajiem raksturiem. (7) [222]
Tēvi, kopā ar saviem bērniem pavadiet tik daudz laika, cik vien jums ir iespējams. Centieties iepazīt viņu dažādās tieksmes, lai zinātu kā tos audzināt saskaņā ar Dieva Vārdu. Nekad neļaujiet pār savām lūpām nākt kādam drosmi atņemošam vārdam. Neienesiet mājās tumsu. Pret saviem bērniem esiet patīkami, laipni un mīļi, tomēr negudri tos nelutiniet. Lai viņi mācās panest savas mazās neveiksmes, kā tas katram ir jādara. Nepamudiniet tos nākt pie jums ar savām mazajām sūdzībām vienam pret otru. Māciet tos būt savstarpēji iecietīgiem un censties uzturēt vienam otra cieņu. (8)
Piebiedrojieties tiem darbā un rotaļās. — Tēvi,... autoritāti savienojiet ar mīlestību, stingrus ierobežojumus ar laipnību un līdzjūtību. Daļu no brīvā laika atdodiet saviem bērniem; iepazīstieties ar tiem; piebiedrojieties tiem viņu darbā un rotaļās un iemantojiet viņu uzticību. Draudzējieties ar viņiem, sevišķi ar dēliem. Tā jūs atstāsiet spēcīgu iespaidu uz labu. (9)
Pasniedziet viņiem mācības no dabas. — Lai tēvs pacenšas atvieglot mātes darbu... Lai viņš bērniem rāda skaistos ziedus un varenos kokus, kuru mazajās lapās var saskatīt Dieva roku darbu un Viņa mīlestību. Viņam vajadzētu tiem mācīt, ka Dievs, kas visas šīs lietas radījis, mīl skaisto un labo. Kristus saviem mācekļiem rādīja lilijas laukā un putnus gaisā, paskaidrojot, ka par tiem gādā Dievs, lai mācekļiem pierādītu, ka Kungs noteikti gādās par cilvēku, kas ir daudz vērtīgāks par putniem un ziediem. Stāstiet viņiem, ka ja arī nezin cik laika izšķiestu ārienes izrotāšanai, tomēr mēs ar savu izskatu jaukumā un maigumā nekad nevarētu pielīdzināties pat visvienkāršākajam lauku ziedam. [223] Tā viņu domas no mākslotā tiks vadītas pie dabīgā. Viņi sapratīs, ka visas šīs skaistās lietas Dievs radījis Savu bērnu iepriecināšanai un ka Viņš vēlas, lai tie Tam atdotu sirds vislabākās un vissvētākās jūtas. (10)
Viņš var tos izvest dārzā un rādīt tiem plaukstošos pumpurus un ziedu krāsu dažādību. Ar šo līdzekļu starpniecību viņš tiem var pasniegt vissvarīgāko mācību par Radītāju, atverot viņu priekšā lielo dabas grāmatu, kur katrā kokā, ziedā un zāles stiebrā redzama Dieva mīlestība. Viņš bērnu prātā var iespiest atziņas, ka, ja Dievs tā rūpējas par kokiem un puķēm, tad vēl daudz vairāk Viņš rūpēsies par radījumu, kas veidots pēc Viņa līdzības. Viņš agri tiem var likt saprast, ka Dievs vēlas, lai bērni būtu mīļi un jauki ne ar mākslīgiem izrotājumiem, bet ar rakstura skaistumu, izgreznotu ar laipnības un mīlestības burvīgumu, kas viņu pašu sirdis darīs līksmas un laimīgas. (11)
1. — Laika zīmes, 1877. g. 6. decembris.
2. — Laika zīmes, 1877. g. 6. decembris.
3. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem - 128. lpp.
4. — Manuskripts 79. lpp., 1901. g.
5. — Review and Herald, 1881. g. 30. augusts.
6. — Laika zīmes, 1894. g. 10. septembris.
7. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem - 127. 128. lpp.
8. — Manuskripts 60. lpp., 1909. g.
9. — Lielā Ārsta pēdās - 391. 392. lpp.
10. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna - 70. lpp.
11. — Laika zīmes, 1877. g. 6. decembris.
[224]