Tēva pienākumi nav nododami citiem. — Tēva pienākumi pret saviem bērniem nav nododami mātei. Ja viņa izpilda pati savus pienākumus, tad tai jau ir pietiekoši daudz nastu, ko nest. Tikai strādājot pilnīgā saskaņā, tēvs un māte var paveikt darbu, kuru Dievs uzticējis viņu rokām. (1)
Tēvam nevajadzētu aizbildināties un atsacīties darīt savu daļu bērnu audzināšanas darbā, sagatavojot tos dzīvei un nemirstībai. Viņam ir jāuzņemas sava atbildības daļa. Savi pienākumi ir tēvam un savi mātei. Vecākiem vienam pret otru jāparāda mīlestība un cieņa, ja tie vēlas, lai šīs labās īpašības attīstītos arī viņu bērnos.
Ar laipniem vārdiem un priecīgu izskatu tēvam jāiedrošina un jāatbalsta māte viņas rūpju pilnajā darbā. (3)
Centies palīdzēt sievai viņas priekšā stāvošajā cīņā. Esi uzmanīgs vārdos, izkop smalkjūtīgu izturēšanos, esi pieklājīgs vārdos, izkop smalkjūtīgu izturēšanos, esi pieklājīgs un laipns; un par šādu rīcību tu saņemsi atalgojumu. (4)
Iejūtīga darbu sadale atvieglos mātes nastas. — Lai arī kāds būtu viņa aicinājums un ar to saistītās grūtības, tēvam tomēr jānāk mājās ar to pašu smaidošo seju un patīkamo balsi, kādā viņš visu dienu sveica apmeklētājus un svešiniekus. Lai sieva jūt, ka viņa var atbalstīties uz sava vīra lielo labvēlību - ka tā rokas pacels un stiprinās viņu visās pūlēs un rūpēs, ka tā iespaids darbosies par labu viņas iespaidam - tad visas nastas kļūs uz pusi vieglākas. Vai bērni tikpat daudz nav viņa kā viņas? (5) [217]
Sieva var sameklēt sev nastas, kas viņai liksies svarīgākas kā palīdzēt vīram nest tam piekrītošo atbildību daļu; un tā tas var būt arī ar vīru. Ļoti vērtīga ir iejūtīga darbu sadale. Viņam ir tieksmes brīvi nākt savā mājā un atkal iet prom vairāk kā pensionāram un nevis kā ģimenes loka vienotājam. (6)
Mājas pienākumi ir svēti un svarīgi; tomēr bieži vien tiem līdzi iet nogurdinoša vienmuļība, Neskaitāmās rūpes un grūtības kļūst uzbudinošas, ja nav dažādu pārmaiņu un priecīgu atpūtas brīžu, kurus vīram un tēvam bieži vien... ir iespējams dāvāt viņai, ja vien viņš to vēlas - vai, pareizāk, ja viņš domā, ka tāda rīcība ir nepieciešama vai vēlama. Mātes dzīve grūtākos apstākļos ir nepārtraukta sevis uzupurēšana, un tā kļūst vēl smagāka, ja vīrs neredz viņas grūtības un nesniedz tai savu atbalstu. (7)
Parādiet uzmanību veselībā vājajai sievai. — Vīram vajadzētu parādīt lielu interesi par savu ģimeni. Viņam vajadzētu būt sevišķi saudzīgam pret veselībā vājākas sievas izjūtām. Viņš var aizvērt durvis daudzām slimībām. Laipni, priecīgi un iedrošinoši vārdi atstās lielāku iespaidu nekā visdziedinošākās zāles. Tie iedrošinās izmisušu un mazdūšīgu sirdi, un laime un saules gaisma, ko ģimenē ienes laipnības darbi un iedrošinoši vārdi, desmitkārtīgi atalgos visas pūles. Vīram vajadzētu atcerēties, ka daudzas no bērnu audzināšanas nastām gulstas uz mātes un ka bērnu domu pasaules veidošana no viņas prasa daudz pūļu. Tam vajadzētu vīrā pamodināt vismaigākās jūtas, un viņam būtu jādara viss iespējamais, lai atvieglotu sievas nastas. Vīram to vajadzētu iedrošināt paļauties uz viņa lielo labvēlību un vērst tās domas uz Debesīm, kur atrodams spēks un miers un beidzot dusa visiem nogurušajiem. Viņam nevajadzētu nākt mājās ar [218] apmākušos seju, bet ar savu klātbūtni ienest ģimenē saules gaismu un iedrošināt sievu lūkoties uz augšu un ticēt Dievam. Viņi vienprātīgi var pieķerties Kunga apsolījumiem un ienest ģimenē Viņa bagātās svētības. (8)
“Iešu ceļā lēniņām.” — Daudzi vīri un tēvi varētu daudz mācīties no uzticīga gana rūpēm. Kad Jēkabu spieda uzņemties strauju un grūtu pārgājienu, viņš atbildēja: “Man sīki bērni un avis, un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.” “Es iešu ceļu lēniņām, tā kā viņi spēj, kas manā priekšā. Un tā kā bērni spēj.”
Lai vīrs un tēvs rūpju pilnajā dzīves ceļā iet lēnām, ka viņa ceļa biedrs spēj izturēt. Redzot visapkārt pasaules uztraukto dzīšanos pēc bagātības un varas, lai viņš klusina savus soļus, ka var iepriecināt un atbalstīt to, kas aicināta iet viņam līdzās...
Lai vīrs cenšas parādīt savai sievai līdzjūtību un nepārtrauktu mīlestību. Ja viņš vēlas to redzēt spirgtu un priecīgu, ka tā būtu kā saules stars mājās, tad lai viņš palīdz nest tās nastas. Viņa laipnība un mīlošā uzmanība tai būs jauks iedrošinājums, un priecīgais noskaņojums, ko viņš dāvās ģimenei, viņa paša sirdi darīs laimīgu un mierīgu...
Ja mātei ir atņemtas tai pienākošās ērtības un uzmanība, ja viņai ļauj izsmelt visus savus spēkus pārstrādājoties vai arī rūpēs un nomaktībā, tad viņas bērniem tiks nolaupīts dzīvības spēks, intelektuālais spraigums un uzņēmības drosme, ko tiem vajadzētu saņemt iedzimtības ceļā. Daudz labāk būtu, ja mātes dzīvi padarītu gaišu un priecīgu, ja to pasargātu no trūkuma, nogurdinoša darba un nomācošām rūpēm, lai bērni iedzimtības ceļā mantotu labas dabiskas spējas un saviem spēkiem gūtu uzvaru dzīves cīņā. (9)
1. — Kristīgās audzināšanas pamati - 69. lpp.
2. — Laika zīmes, 1889. g. 22. jūl.
3. — Laika zīmes, 1877. g. 13. sept.
4. — Liecības draudzei II - 84. lpp.
5. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna - 70. lpp.
6. — Manuskripts 80. lpp., 1898. g.
7. — Laika zīmes, 1877. g. 6. dec.
8. — Liecības draudzei I - 306. 307. lpp.
9. — Lielā Ārsta pēdās - 374. lpp.
[220]