Vīrs, kas gaida, lai sieva nestu dubultas nastas. — Pa lielākai daļai ģimenēs ir dažāda vecuma bērni, kur atsevišķiem no viņiem vajadzīga ne tikai mātes uzmanība un gudra disciplīna, bet arī tēva stingrais un tomēr mīlošais iespaids. Tikai nedaudzi tēvi izprot, cik patiesībā svarīgs ir šis jautājums. Viņi atsakās darīt savu pienākumu un ar to uzkrauj mātei briesmīgas nastas, tajā pat laikā brīvi atļaudamies kritizēt un nosodīt viņas rīcību, ja tā nesaskan ar viņa spriedumu. Zem šīs smagās atbildības un nopēluma nastas nožēlojamā sieva un māte bieži vien jūtas vainīga un nomākta par to, ko ir darījusi pēc vislabākās sirdsapziņas vai arī neziņas mocīta, kaut arī tas pa lielākai daļai ir bijis pats labākais, ko dotajos apstākļos varēja veikt. Kur viņas nogurdinošās pūles vajadzēja atzīt un vērtēt, tā ir spiesta staigāt, bēdu un pārmetumu nomākta, jo viņas vīrs, nepildot pats savus pienākumus, gaida, lai tā viņam par apmierinājumu pildītu kā savus, tā viņa pienākumus, neskatoties uz traucējošiem apstākļiem. (1)
Daudzi vīri pietiekoši nenovērtē rūpes un grūtības, kas nospiež viņu sievas, kuras pa lielākai daļai visu dienu ir piesaistītas nebeidzamajiem mājas darbiem. Viņiem bieži vien mājās atnāk ar sarauktu pieri, neienesdami ģimenē ne mazāko saules staru. Ja ēdiens laikā nav gatavs, nogurusī sieva, kas ļoti bieži vienā personā ir namamāte, aukle, pavāre un kalpone, tiek apsveikta ar dažādiem pārmetumiem. Prasošais vīrs varbūt nokāpj no saviem augstumiem un [ 225] paņem no pārgurušās mātes rokām nemierīgo bērnu, lai ģimenei ātrāk tiktu sagatavots ēdiens, bet, ja bērns tēvs rokās nenomierinās un kļūst niķīgs, tad reti viņš sapratīs, ka to paauklēt un nomierināt ir tieši viņa pienākums. Viņš nemaz nepadomā, cik daudz stundu māte jau ir panesusi mazā niķošanos, bet nepacietīgi uzsauc: “Māt, ņem pati savu bērnu!” Bet vai tas tikpat daudz nav arī viņa bērns? Vai viņam dabīgi nepienākas nest savu daļu no paša bērna audzināšanas nastām? (2)
Valdonīgs un pavēlniecisks vīrs; padoma vārdi. — Tava dzīve būtu daudz laimīgāka, ja tu nedomātu, ka tev pieder absolūta autoritāte tikai tādēļ vien, ka esi vīrs un tēvs. Tava dzīve rāda, ka tu neizproti savus uzdevumus būt par ģimenes vienotāju. Tu esi nervozs un pavēlniecisks un bieži savos spriedumos uzrādi lielus trūkumus; tādās reizēs, lai arī kā tu skaties pats uz savu rīcību, to tomēr nevari panākt, lai tavai sievai un bērniem tas liktos pareizi. Ja tu reiz esi ieņēmis tādu nostāju, tad reti esi labprātīgs no tās atteikties. Tu stingri apņemies izvest savus plānus, kaut daudzkārt nemaz nerīkojies pareizi un tev to vajadzētu redzēt. Kas tev nepieciešams tā ir mīlestība, daudz, daudz vairāk mīlestības un iecietības un mazāk stingras apņemšanās iet savu ceļu kā vārdos, tā darbos. Ar savu patreizējo rīcību tu neesi vis ģimenes vienotājs, bet gan citu apspiedējs un apbēdinātājs...
Cenšoties piespiest citus visos sīkumos dzīvot pēc taviem ieskatiem, tu bieži izdari vairāk ļauna nekā, ja tu pilnīgi no tiem atteiktos. Tā tas ir pat tad, ja tavi uzskati paši par sevi ir pareizi, tomēr daudzkārt tie tādi nav; tie ir pārspīlēti sakarā ar tavu īpatnējo audzināšanu; un tā tu stingrā un neprātīgā veidā centies izvest [226] dzīvē nepareizus uzskatus. (3)
Tev ir īpatnēji uzskati par ģimenes vadīšanu. Tu rīkojies neatkarīgi no citiem un despotiski, neatstājot nekādu gribas brīvību tiem, kas ir ap tevi. Tu domā, ka esi pietiekoši labs ģimenes galva, un tev liekas, ka tava galva ir pietiekoši gudra visu citu ģimenes locekļu izrīkošanai, tāpat kā strādnieka roka rīkojas ar mašīnas kloķiem. Tu pavēli un piesavinies autoritāti, kas nepatīk Debesīm un apbēdina līdzjūtīgos eņģeļus. Savā ģimenē tu esi izturējies tā, it kā vienīgi tu pats spēji vadīt sevi. Tu esi juties apvainots, ja tava sieva ir uzdrošinājusies nostāties pret taviem uzskatiem vai apšaubīt tavus lēmumus. (4)
Satraukti un neapmierināti vīri. — Vīri, dodiet savām sievām iespēju dzīvot garīgu dzīvi... Daudzi tik ilgi ir kopuši satrauktu un neapmierinātu garu, līdz paši kļuvuši par lieliem bērniem. Viņi neatsakās no šīs savas bērnu dienu daļas. Viņi kopj šādas jūtas un līdz ar savām neapmierinātības sūdzībām aptumšo un sakropļo savu dzīvi. Viņi nes sev līdzi Izmaēla garu, kura roka bija pret visiem, un visu rokas pret viņu. (5)
Savtīgs un īgns vīrs. — Brālim B nav tāds raksturs, kas ienestu pasaules gaismu viņa ģimenē. Tieši šeit ir piemērota vieta, kur sākt strādāt. Viņš vairāk līdzinās mākonim nekā gaismas staram. Viņš ir par savtīgu, lai izteiktu atzinību savas ģimenes locekļiem, sevišķi vienam, kam vairāk par visiem būtu jāsaņem viņa mīlestība un iejūtīga cieņa. Viņš ir saīdzis, uzpūtīgs un pavēlošs; viņa vārdi bieži vien ir griezīgi un atstāj rētas, kuras tas nemēģina dziedināt ar sava gara klusināšanu, [227] savu vainu atzīšanu un savas nepareizās rīcības izsūdzēšanu... Brālim B jākļūst iejūtīgākam; viņam jāradinās būt smalkjūtīgākam un pieklājīgākam. Viņam vajadzētu būt ļoti maigam un laipnam pret savu sievu, kas visādi ir viņam līdzīga; viņam nevajadzētu izteikt nevienu vārdu, kas mestu ēnu tās sirdī. Reformas darbs viņam jāiesāk mājās; Jāizkopj labvēlības jūtas un jāpārvar rupjība, skarbums, nejūtīgums, un citas nevēlamas rakstura īpašības. (6)
Īgns, savtīgs, uzpūtīgs vīrs un tēvs ne tikai pats ir nelaimīgs, bet padara drūmus visus savas mājas cilvēkus. Viņš pļaus sekas, redzot savu sievu nomāktu un slimīgu un bērnus aptraipītus ar viņa paša nepatīkamo raksturu. (7)
Egoistisks un neiecietīgs vīrs. — Tu no sievas un bērniem sagaidi pārāk daudz. Tu pārāk daudz izsaki pārmetumus. Ja tu pats censtos būt priecīgs un laimīgs un ar viņiem runātu laipni un maigi, tad tu mākoņu, bēdu un nelaimju vietā savā dzīvoklī ienestu saules gaismu. Tu pārāk augstu vērtē savas domas; tu esi ieņēmis galēju nostāju un nevēlies, ka tavas sievas spriedums ģimenē būtu tam piekrītošais spēks. Tu neesi centies cienīt savu sievu un neesi radinājis arī bērnus cienīt viņas spriedumu. Tu viņu neesi darījis sev līdzīgu, bet valdības un uzraudzības grožus esi saņēmis savās rokās un tos arī cieši turi. Tev trūkst mīlestības un līdzjūtības. Šīs rakstura īpašības tev jāiekopj, ja vēlies būt uzvarētājs un ja vēlies savā ģimenē redzēt Dieva svētības. (8) [228]
Tam, kas neņem vērā kristīgas pieklājības normas. — Būt laipnam, maigam un līdzjūtīgam tu esi uzskatījis par vājību; tu esi domājis, ka runāt ar sievu laipni, maigi un mīļi ir zem tavas cieņas. Te tu pārproti patiesas vīrišķības un cieņas būtību. Tieksme atstāt nepadarītus laipnības darbus ir vājības izpausme un trūkums tavā raksturā. Ko tu gribi uzskatīt par vājību, to Dievs uzskata par patiesu kristīgu pieklājību, kurā jāvingrinās katram kristietim; jo tieši tādu garu atklāja Kristus. (9)
Vajadzētu būt kādiem nopelniem, lai vīriem pieķertos un tos mīlētu. — Ja vīrs ir tirānisks, prasošs un savas sievas rīcības kritizētājs, tad sieva viņu ilgi nespēs cienīt un mīlēt un viņai kļūs pretīgas laulības attiecības. Viņa nemīlēs savu vīru, jo tas necenšas būt mīlams. Vīriem vajadzētu būt godīgiem, uzmanīgiem, paļāvības cienīgiem, uzticīgiem un līdzjūtīgiem... Ja vīram ir cēls raksturs, šķīsta sirds un izkopts prāts, kas jāredz katrā patiesā kristietī, tad šīs īpašības atklāsies arī laulības attiecībās... Viņā rūpēsies, lai sieva būtu vesela un dzīvespriecīga. Viņš centīsies teikt iepriecinošus vārdus, lai mājas lokā valdītu miera atmosfēra. (10)
1. — Laika zīmes, 1877. g. 6. decembris.
2. — Laika zīmes, 1877. g. 6. decembris.
3. — Vēstule 19-a, 1891. g.
4. — Liecības draudzei II - 253. lpp.
5. — Vēstule 107. lpp., 1898. g.
6. — Liecības draudzei IV - 36. 37. lpp.
7. — Lielā Ārsta pēdās - 374. 375. lpp.
8. — Liecības draudzei IV - 255. lpp.
9. — Liecības draudzei IV - 256. lpp.
10. — Manuskripts 17. lpp., 1891. g.
[229]