Mīlošas kalpošanas spēks. — Mīlestības darbam ir brīnišķa vara, jo tas ir dievišķs, Lēna atbilde “klusina dusmas”, “mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna,” “mīlestība apsedz grēku pulku”— ja mēs apgūtu šo mācību, ar kādu dziedinošu spēku tad būtu apveltīta visa mūsu dzīve! Kā pārvērstos ikdiena un zeme tiešām pielīdzinātos Debesīm, sniegtu Debesu priekšnojautu!
Šīs dārgās mācības var pasniegt tik vienkārši, ka tās saprastu pat mazi bērni. Bērnu sirdis ir maigas un viegli ietekmējamas; un, ka mēs, kas esam vecāki, paliekam kā “bērni”, kad mēs iepazīstamies ar mūsu Pestītāja skaidro, laipno un maigo mīlestību, tad mums nebūs grūti skart arī mazās sirdis un mācīt viņām mīlestības dziedinošo kalpošanu. (1)
No pasaulīgā redzes viedokļa nauda ir spēks; bet kristiešu izpratnē spēks ir mīlestība. Šajā pamatlikumā ietverts intelektuālais un arī garīgais spēks. Skaidrai mīlestībai ir īpašs spēks darīt labu. Tā novērš nesaskaņas un bēdas un sniedz vispatiesāko laimi. Bagātība bieži atstāj samaitājošu un postošu iespaidu; fiziska vara ir spēcīga ievainot, bet skaidras mīlestības galvenās īpašības ir šķīstums un labvēlība. (2)
Mīlestība ir stāds, kas prasa kopšanu. — Ģimenei jābūt par visskaidrākās un viscēlākās mīlestības mājvietu. Katru dienu nemitīgi jākopj miers, saskaņa, savstarpēja pieķeršanās un prieks, līdz visi šie dārgumi pastāvīgi mājo visu ģimenes locekļu sirdīs. Mīlestības stāds rūpīgi jākopj, citādi tas [196] mirs. Ir jākopj katrs labs pamatlikums, ja vēlamies, lai tas plauktu un zeltu dvēselē. Un, ko sātans stāda sirdī — skaudību, greizsirdību, ļaunas aizdomas, tenkošanu, nepacietību, aizspriedumus, savtību, mantkārību un uzpūtību — tas viss ir jāizrauj ar saknēm. Ja šīm ļaunajām lietām atļauj augt dvēselē, tad tās nesīs augļus, kas daudzus aptraipīs. Ak, cik liels vairums tomēr kopj šos indīgos stādus, kas iznīcina dārgos mīlestības augļus un aptraipa dvēseli! (3)
Atcerieties paši savu bērnību. — Neparādiet saviem bērniem tikai stingrību vien, aizmirsdami paši savu bērnību, kā arī to, ka viņi ir tikai bērni. Negaidiet no viņiem pilnību, kā arī nemēģiniet panākt, lai tie uzreiz rīkotos kā pieauguši cilvēki. Tādā veidā jūs iznīcināsiet iespēju tiem tuvoties, kas citādi būtu iespējams, un spiedīsiet viņus atvērt durvis kaitīgiem iespaidiem, lai citi samaitā viņu jaunos prātus, pirms jūs sākat apzināties tiem draudošās briesmas...
Vecākiem nevajadzētu aizmirst savus bērnības gadus, cik ļoti viņi paši ir ilgojušies pēc līdzjūtības un mīlestības un cik nelaimīgi tie jutās, kad tos nopēla vai dusmojoties kaunināja. Tēviem un mātēm savās izjūtās atkal vajadzētu kļūt jauniem un savā domu gājumā pielīdzināties bērniem, lai izprastu viņu vajadzības. (4)
Tiem vajadzīgi laipni, iedrošinoši vārdi. Cik viegli mātēm pateikt laipnus un mīļus vārdus, kas mazo sirdīs ienestu saules starus, liekot viņiem aizmirst savas grūtības! (5)
Vecāki, sniedziet saviem bērniem mīlestību, mīlestību zīdaiņa vecumā, mīlestību bērnībā, mīlestību jaunībā. Nerādiet viņiem grumbās savilktu pieri, bet lai jūsu sejas izteiksme vienmēr ir saulaina. (6) [197]
Lai bērni dzīvo saulainā atmosfērā. — Grūtību gadījumos mazie bērni ir saudzīgi jānomierina. Bērniem pēc zīdaiņu vecuma līdz pilngadībai parasti neveltī tādu uzmanību, kādu tiem vajadzētu saņemt. Vajadzīgas mātes, kas tā vadītu savus bērnus, lai tie sevi uzskatītu par daļu no ģimenes. Lai māte aprunājas ar bērniem par viņu cerībām un grūtībām. Lai vecāki atceras, ka par bērniem jārūpējas vairāk kā par svešiniekiem. Tie mātes vadībā jāuztur saulainā atmosfērā. (7)
Palīdziet saviem bērniem gūt uzvaras... Apņemiet viņus ar mīlestības atmosfēru. Tā jūs varēsiet remdēt viņu stūrgalvīgo noskaņojumu. (8)
Kad bērniem mīlestība vēlamāka par barību. — Daudzas mātes apkaunojošā kārtā atstāj novārtā savus bērnus, lai būtu laiks aptamborēt drēbes un piešūt nevajadzīgus izrotājumus savu bērnu apģērbam. Kad mazie ir noguruši un kad tiem tiešām vajadzīga mātes gādība, tie tomēr tiek atstumti vai arī ar kaut ko pabaroti. Tomēr barību viņiem ne tikai nevajadzēja, bet tā bija pat kaitīga. Viņiem bija vajadzīgi mātes nomierinošie glāsti. Katrai mātei jābūt laikam, lai bērniem pasniegtu šos mazos mīlestības pierādījumus, kuriem tik liela nozīme visas bērnības laikā. Tādā veidā māte bērnu sirdis savienotu ar savējo un viņu laimi ar savu laimi. Viņa tiem būtu, kā Dievs ir mums. (9)
Saprātīgas vēlēšanās vajadzētu apmierināt. — Tev jādzīvo tā lai bērni vienmēr būtu pārliecināti, ka tu viņus mīli, ka tu strādā viņu labā, ka tev ir dārga viņu laime un ka tu vēlies darīt tikai to kas viņiem nāktu par labu. Tev [198] vajadzētu apmierināt viņu mazās vajadzības, kad vien veselais saprāts to atļauj. (10)
Bērnus uzraugot, nekad nerīkojieties impulsīvi. Lai autoritāti sedz mīlestība. Kop un attīsti visu, kas ir labs un jauks, un, atklājot Kristu, modini viņos vēlēšanos pēc augstākām vērtībām. Liedzot lietas, kas tiem kaitētu, liec saprast, ka tu viņus mīli un vēlies darīt laimīgus. Jo tie ir nelaimīgāki, jo lielākas pūles tev vajadzētu pielikt, lai atklātu savu mīlestību uz viņiem. Mīlestība nenojauks visus šķēršļus, kad bērns būs pārliecināts, ka tu vēlies viņu darīt laimīgu. Pēc šī pamatlikuma vadījās Pestītājs Savā rīcība ar cilvēkiem; šis ir tas pamatlikums, kas jāievieš mūsu draudzē. (11)
Mīlestība ir jāizsaka. — Daudzās ģimenēs mīlestība vienam uz otru pa lielākai daļai netiek izteikta. Tas ir liels trūkums. Kaut arī nemaz nav vajadzīga sentimentalitāte, tomēr mīlestību vajag izteikt, bet tas jādara šķīstā un mierīgā veidā. Daudzi kopj pilnīgu sirds nocietināšanos un savos darbos un vārdos atklāj rakstura sātanisko pusi. Starp vīru un sievu, vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām vienmēr būtu jākopj sirsnīgas mīlestības jūtas. Ir jānoslāpē katrs pārsteidzošs vārds, un pat no ārējā izskata nevajadzētu likties, ka nav savstarpējas mīlestības. Ikvienam ģimenes loceklim ir uzlikts pienākums runāt laipni un būt patīkamam. (12)
Kopjiet saudzīgu maigumu, sliktas jūtas un mīlestību, kas atklājas pārdomātā uzmanībā, izrunā un mazos laipnības pakalpojumos. (13)
Bērnos cieņu pret tēvu un māti vislabāk var ieaudzināt, sagādājot tiem iespēju redzēt tēva uzmanības un laipnības atklāsmi pret māti un mātes goddevīgo cieņu pret tēvu. [199] Tieši vērojot mīlestību savos vecākos, bērni tiek vadīti paklausīt piektajam bauslim: “Bērni, paklausiet saviem vecākiem iekš Kunga, jo tas pienākas.” (14)
Jēzus mīlestībai jāatspoguļojas vecākos. — Kad māte ir iemantojusi savu bērnu uzticību un iemācījusi tos mīlēt un paklausīt, tad viņa tiem ir pasniegusi kristīgas dzīves pirmo mācību stundu. Viņiem tāpat jāmīl, jāuzticas un jāpaklausa savam Pestītājam, kā tie mīl, uzticas un paklausa saviem vecākiem. Mīlestība, kuru vecāki uzticīgās rūpēs un pareizā audzināšanā parāda bērnam, mazliet atstaro Jēzus mīlestību uz saviem uzticīgajiem ļaudīm. (15)
1. — Audzināšana - 114. lpp.
2. — Liecības draudzei IV - 138. lpp.
3. — Laika zīmes, 1911. g. 20. jūn.
4. — Liecības draudzei I - 387. 388. lpp.
5. — Review and Herald, 1901. g. 9. jūl.
6. — Manuskripts 129., 1898. g.
7. — Manuskripts 127., 1898. g.
8. — Manuskripts 114., 1903. g.
9. — Manuskripts 43., 1900. g.
10. — Liecības draudzei IV - 140. lpp.
11. — Manuskripts 4., 1893. g.
12. — Laika zīmes, 1892. g. 14. nov.
13. — Jaunatnes instruktors, 1886. g. 21. apr.
14. — Review and Herald, 1982. g. 15. nov.
15. — Laika zīmes, 1911. g. 4. apr.
[200]