Vecāki kā dārznieki. — Kungs vecākiem uzticējis svinīgu un svētu darbu. Viņiem rūpīgi jākopj siržu zeme. Tā viņi var kļūt par Dieva līdzstrādniekiem. Kungs sagaida, ka viņi rūpīgi kops un sargās savu bērnu siržu zemi. Viņiem jāsēj labā sēkla un jāizravē ikkatra nepatīkamā nezāle. Jāizgriež ikkatrs rakstura trūkums un katrā kļūdainā tieksme; jo, ja tām atļaus palikt, tad tās sabojās rakstura skaistumu. (1)
Vecāki, jūsu pašu māja ir pirmais darba lauks. kur jūs esat aicināti strādāt. Dārgie mājas dārza stādi prasa, lai jūs par tiem rūpētos vispirms. Jums uzdots būt nomodā par dvēselēm kā tādiem, kam par tām būs jāatbild. Rūpīgi pārbaudiet savu darbu, tā dabu, ietekmi un rezultātus. (2)
Jūsu pašu durvju priekšā ir mazs zemes gabaliņš, kas jums jākopj, un Dievs no jums prasīs atbildību par šo darbu, kuru Viņš atstājis jūsu rokām. (3)
Dārza kopšana. — Vadošais iespaids pasaulē jauniešiem atļauj sekot sava prāta dabiskai nosliecei. Ja jaunībā tie ir ļoti nevaldāmi, tad vecāki izsakās, ka gan jau pēc kāda laika bērni sāks dzīvot pareizi un sešpadsmit vai astoņpadsmit gadu vecumā paši visu sapratīs un atstās nepareizos ieradumus, beidzot kļūstot par derīgiem vīriem un sievām. Kāda kļūda! Gadiem ilgi tie atļauj ienaidniekam apsēt sirds dārzu; tie ļauj nostiprināties nepareiziem pamatlikumiem, un daudzos gadījumos viss vēlākais darbs, kas arī tiek veltīts šai zemei, vairs neko nedod... [201]
Daži vecāki saviem bērniem atļāvuši izveidot nepareizus ieradumus, kuru iezīmes redzamas cauri visai dzīvei. Šis grēks gulstas uz vecākiem. Minētie bērni sevi var apliecināt par kristiešiem, tomēr bez sevišķa žēlastības darba pie viņu sirdīm un bez dziļas reformas dzīvē to pagātnes ieradumi būs redzami visā viņu (dzīvē) rīcībā, un tie uzrādīs tieši tādu raksturu, kādu vecāki tiem atļāvuši izveidot. (4)
Jauniešiem nevajadzētu atļaut bez izšķirības iepazīties ar labo un ļauno, domājot, ka kādreiz nākotnē labais ņems virsroku un ļaunais pazaudēs savu iespaidu. Ļaunais augs ātrāk kā labais. Var jau būt, ka pēc daudziem gadiem iepazītais ļaunums tiks izravēts, bet kas iedrošināsies tā riskēt? Laika nav daudz. Vieglāk un daudz drošāk sēt bērnu sirdīs tīru un labu sēklu, nekā vēlāk ravēt nezāles. Grūti būs izdzēst jauniešu prātā iegūlušos iespaidus. Cik tāpēc svarīgi, lai šie iespaidi būtu labi un jauniešu elastīgās spējas tiktu ievirzītas pareizā ceļā. (5)
Sēklas sēšana un ravēšana. — Jau bērna pirmajos dzīvības gados sirds zemi vajadzētu rūpīgi sagatavot Dieva žēlastības straumēm. Pēc tam apdomīgi jāiesēj patiesības sēkla un modri jākopj. Un Dievs, Kas atalgo katru Viņa vārdā izdarīto piepūli, ieliks iesētajā sēklā dzīvību; un drīz parādīsies asns, tad vārpa un pēc tam pilni graudi vārpā.
Pārāk bieži vecāku apkaunojošās nolaidības dēļ sātans bērnu sirdīs iesēj savu sēklu, kurai seko kauna un bēdu pilna raža. Mūsu laikos pasaulē nav patiesas dievbijības un skaidrības, jo vecāki mājās savus bērnus nav sapulcinājuši ap sevi. [202] Viņi tos nav sargājuši no saiešanās ar bezbēdīgiem un bezrūpīgiem biedriem. Tāpēc bērni pasaulē aizgājuši sēt nāves sēklu. (6)
Lielais pamācīšanas darbs, nevērtīgu un indīgu nezāļu izravēšanas darbs ir viens no vissvarīgākajiem pienākumiem. Jo atstātas šīs nezāles augs arvien lielākas, līdz nomāks dārgo patiesības un tikumības pamatlikumu (sēklu) stādus. (7)
Ja tīrums paliek neapstrādāts, tur noteikti parādīsies kaitīgu nezāļu raža, kuru izsakņot būs ļoti grūti. Tātad, lai varētu augt vērtīgi stādi, zeme vispirms jāapstrādā un nezāles jānomāc. Tad rūpīgi jāiesēj sēkla, un tikai pēc tam varēs augt šie dārgie stādi. Ja mātes būs nolaidīgas labās sēklas sēšanā un tomēr gaidīs vērtīgu graudu ražu, viņas pievilsies; būs jāpļauj ērkšķi un dadži. Sātans vienmēr ir nomodā un sagatavots sēt sēklu, kas uzdīgs un nesīs bagātu ražu, līdzīgu viņa paša sātaniskajam raksturam. (8)
Par bērniem jāparāda nepārtraukta modrība. Līdzko tie būs piedzimuši, tā sātans ar savu daudzveidīgo viltību sāks strādāt pie viņu gribas un rakstura. Viņu drošība ir atkarīga no vecāku gudrības un modrās gādības. Mīlot un bīstoties Dievu, tiem pirmajiem jācenšas aizņemt sirds zemi, pareizā garā sējot teicamu ieradumu, kā arī Dieva mīlestības un bijības labo sēklu. (9)
Dabīga skaistuma izkopšana. — Vecākiem un skolotājiem visnopietnākā veidā vajadzētu meklēt to gudrību, kuru Jēzus vienmēr ir gatavs sniegt; jo tiem jāaudzina cilvēku prāti to attīstības visinteresantākajā un visietekmējamākajā periodā. Jauniešu tieksmes viņiem vajadzētu censties attīstīt tā, lai katrā savas dzīves posmā tie pārstāvētu to dabīgo skaistumu, kas [203] piemērots dotajam laikam, pakāpeniski attīstoties tālāk, līdzīgi stādiem un ziediem dārzā. (10)
1. — Manuskripts 138., 1898. g.
2. — Laika zīmes, 1886. g. 1. jūl.
3. — Review and Herald, 1891. g. 15. sept.
4. — Liecības draudzei I - 403. lpp.
5. — Kristīga sātība un Bībeles higiēna - 138. 139. lpp.
6. — Manuskripts 49., 1901. g.
7. — Review and Herald, 1885. g. 14. apr.
8. — Manuskripts 43., 1900. g.
9. — Manuskripts 7., - 1899. g.
10. — Liecības draudzei VI - 204. 205. lpp.
[204]