Vecākiem jāiepazīstas ar bērniem. — Daži vecāki savus bērnus nesaprot un pat īsti nepazīst. Bieži vien vecākus no bērniem šķir liels attālums. Ja vecāki pilnīgi izprastu savu bērnu izjūtas un censtos uzzināt, kas ir viņu sirdīs, tad tas uz bērniem atstātu labvēlīgu iespaidu. (1)
Tēvam un mātei jādarbojas kopā, visciešākā sadraudzībā vienam ar otru. Viņiem jākļūst par savu bērnu biedriem. (2)
Vecākiem jāpārdomā, kā vislabāk un iespaidīgāk mantot savu bērnu mīlestību, lai tad vadītu viņus uz pareizā ceļa. Pār savu namu viņiem jāizplata mīlestības iepriecinošais gaišums. (3)
Uzslava un atbalsts. — Maziem bērniem patīk sabiedrība, un vieni paši tie reti var justies priecīgi. Viņi ilgojas pēc līdzjūtības un maiguma. Bērni domā, ka tas, kas viņus iepriecina, patiks arī mātei, un viņi dabīgi iet pie tās ar saviem mazajiem priekiem un bēdām. Mātei nevajadzētu ievainot viņu jūtīgas sirdis, izturoties vienaldzīgi pret lietām, kas viņai pašai var būt pilnīgi nenozīmīgas, bet bērniem liktos ļoti svarīgas. Tie augstu novērtētu viņas atzinības vārdus un draudzības apliecinājumus. Uzmundrinošs skats, iedrošinošs vārds vai uzslava viņu sirdīm būs kā saules gaisma, bieži vien sniedzot laimi visai dienai. (4)
Vecākiem jāiemanto bērnu uzticība. — Vecākiem vajadzētu pamudināt bērnus uzticēties viņiem, izteikt visu, kas nospiež viņu sirdis, [191] kā arī mazos ikdienas sarežģījumus un pārbaudījumus. (5)
Laipni tos pamāciet un saistiet pie savas sirds. Bērniem tas ir kritisks laiks. Ap tiem tiks izmesti iespaidi, lai viņus no jums atšķirtu, un jums jāstāv pretī šiem iespaidiem. Māciet viņus pilnīgi jums uzticēties. Atļaujiet viņiem atklāt jums savas grūtības un priekus. (6)
Bērni tiktu pasargāti no daudzām bēdām, ja tie vairāk sadraudzētos ar saviem vecākiem. Tēviem un mātēm vajadzētu atbalstīt savos bērnos vēlēšanās būt pret viņiem atklātiem, nākt pie viņiem ar savām grūtībām un, kad nevar izprast, kurš ceļš ir pareizais, izstāstīt visu lietu vecākiem tieši tā, kā viņi paši to redz, un lūgt padomu. Kas cits vēl spētu tikt labi ieraudzīt un parādīt bērniem draudošās briesmas kā dievbijīgi vecāki? Kas tik labi varētu izprast bērnu īpatnējos rakstura vilcienus kā viņu māte, kas no agras bērnības vērojusi bērnu domu gājumu un tādā veidā iepazinusies ar viņu iedzimtajām tieksmēm un ir vislabāk sagatavota dot padomu? Kas vēl labāk varētu pateikt, kuras rakstura īpašības jāierobežo un jāapspiež, kā māte, bērnu tēva atbalstīta. (7)
“Nav laika.” — “Nav laika,” saka tēvs; “man nav laika, ko veltīt bērnu audzināšanai, nav laika sabiedriskiem un mājas priekiem.” Tad jums nevajadzēja uzņemties uz sevis atbildību par ģimeni. Atraujot bērniem laiku, kas viņiem taisnīgi pienākas, jūs nolaupāt tiem audzināšanu, ko viņiem vajadzētu saņemt no jūsu rokām. Ja jums ir bērni, tad jums kopā ar māti kaut kas jādara viņu rakstura veidošanai. (8)
Daudzas mātes kliedz: “Man nav laika, ko varētu pavadīt kopā ar bērniem.” Tad, Kristus dēļ, mazāk laika izmantojiet savam tērpam. Ja vēlaties, atsakieties no sava [192] tērpa izrotāšanas. Atsakieties pieņemt viesus un iet viesos. Atsakieties gatavot bezgalīgi daudzus ēdienus. Bet nekad, nekad neatsakieties būt kopā ar saviem bērniem. Kāda daļa pelavām ar kviešiem? Lai nekas nenostājas starp jums un jūsu bērnu vislielākajām vajadzībām. (9)
Daudzu rūpju nomāktas, mātes reizēm domā, ka viņas nevar ņemt laiku, lai pacietīgi pamācītu savus mazos bērnus un parādītu tiem mīlestību un draudzību. Tomēr viņām jāatceras, ka, ja bērni savām ilgām pēc draudzības un sabiedrības neatradīs mājās pie vecākiem, tad viņi uzmeklēs citas vietas, kur var tikt apdraudēts kā viņu raksturs, tā arī domu pasaule. (10)
Kopā ar bērniem darbā un rotaļās. — Dažas savas brīvās stundas atdodiet bērniem; piebiedrojieties viņiem darbā un rotaļās un iemantojiet viņu uzticību. Meklējiet sadraudzību ar viņiem. (11)
Lai vecāki vakarus veltī savām ģimenēm. Līdz ar dienas darbu nolikšanu nolieciet arī rūpes par grūtībām. (12)
Padoms atturīgiem, pavēlnieciskiem vecākiem. — Draud briesmas, ka vecāki un arī skolotāji var par daudz komandēt un pavēlēt, pietiekoši nesadraudzējoties ar saviem bērniem vai skolniekiem. Viņi bieži ir pārāk atturīgi un savu autoritāti izmanto vēsā un nepatīkamā veidā, ar ko nevar mantot bērnu un skolēnu sirdis. Ja viņi sapulcinātu bērnus savā tuvumā un parādītu, ka tos mīl, ja viņi interesētos par visiem bērnu darbiem un pat par rotaļām, reizēm kļūstot līdzīgi bērniem, tad ar to bērnus ļoti aplaimotu un iemantotu viņu uzticību un mīlestību. Bērni tad labprātāk cienītu [193] un vērtētu savu vecāku un skolotāju autoritāti. (13)
Slikti biedri grib stāties mājas cilvēku vietā. — Sātans un viņa pulki pieliek vislielākās pūles, lai ietekmētu bērnu prātus, tāpēc pret tiem jāizturas sirsnīgi un atklāti, kristīgā iecietībā un mīlestībā. Tad jūs pār viņiem iegūsiet stipru iespaidu un tie jutīs, ka jums var dāvāt neierobežotu uzticību. Apņemiet savus bērnus ar mājas dzīves un jūsu draudzības pievilcīgo jaukumu. Ja jūs tā darīsiet, tad viņi tik ļoti neilgosies pēc citu jauniešu sabiedrības... Tagadējā pasaules ļaunuma dēļ un to ierobežojumu dēļ, kas jāuzliek bērniem, vecākiem vajadzētu dubultīgi rūpēties, lai saistītu tos pie savas sirds un liktu viņiem saprast, ka jūs vēlaties tos darīt laimīgus. (14)
Vecākiem jāiepazīstas ar saviem bērniem. — Nevajadzētu pieļaut, ka starp vecākiem un bērniem rastos kaut kādas vēsuma un atturības barjeras. Lai vecāki iepazīstas ar saviem bērniem, cenšoties izprast viņu gaumi un noskaņojumu, lai iedziļinās to izjūtās un uzzina, kas mājo viņu sirdīs.
Vecāki, ļaujiet saviem bērniem redzēt, ka jūs viņus mīlat un gribat darīt visu, kas jūsu spēkos, lai viņi būtu laimīgi. Ja jūs tā rīkosieties, tad nepieciešamos ierobežojumus viņu prāti novērtēs daudz labvēlīgāk. Valdiet pār saviem bērniem saudzīgi un līdzjūtīgi, atceroties, ka “viņu eņģeļi vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu”. Ja vēlaties, lai eņģeļi pie jūsu bērniem padara tiem no Dieva nozīmēto darbu, tad sadarbojaties ar viņiem, darot savu daļu.
Bērni, kas uzaudzināti īstas ģimenes gudrā un mīlošā vadībā, nemaz nekāro sev meklēt priekus un biedrus ārpus mājas. Grēks viņus nevaldzina. Viņu raksturus [194] noteiks mājās valdošais gars; viņi izveidos ieradumus un pamatlikumus, kas būs stiprs aizsargmūris pret kārdināšanām, kad tiem vajadzēs atstāt mājas pajumti un ieņemt savu vietu pasaulē. (15)
1. — Liecības draudzei I - 396. lpp.
2. — Manuskripts 45. lpp. 1912. g.
3. — Review and Herald 1881. g. 30. aug.
4. — Lielā Ārsta pēdās - 388. lpp.
5. — Liecības draudzei I 391. lpp.
6. — Liecības draudzei I 387. lpp.
7. — Liecības draudzei I 392. lpp.
8. — Kristīgās audzināšanas pamati - 65. 66. lpp.
9. — Laika zīmes 1901. g. 3. apr.
10. — Lielā Ārsta pēdās - 389. lpp.
11. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem - 124. lpp.
12. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna - 124. lpp.
13. — Liecības draudzei III - 134. 135. lpp.
14. — Liecības draudzei I - 387. 388. lpp.
15. — Lielā Ārsta pēdās - 394. lpp.
[195]