Vecāku atbildība, kuru nevar uzņemties neviens cits. — Vecāki, jūs nesat atbildību, kuru neviens cits nevar uzņemties nest jūsu vietā. Kamēr vien jūs dzīvojat, jūs Dievam esat atbildīgi par Viņa ceļu sargāšanu... Vecāki, kas par savu vadoni dara Dieva Vārdu un kas saprot, cik daudz bērni sava rakstura veidošanā ir atkarīgi no viņiem, dzīvos tik priekšzīmīgi, ka viņu bērni droši varēs sekot atstātam piemēram. (1)
Tēvi un mātes ir atbildīgi par savu bērnu veselību, viņu tieksmēm un rakstura attīstību. Šī darba pārraudzīšanu nevar uzticēt nevienam citam. Kļūstot par bērnu vecākiem, jūs uzņematies pienākumu sadarbībā ar Kungu audzināt viņus veselīgos pamatlikumos. (2)
Cik skumji, ka daudzi vecāki Dieva doto atbildību par bērniem no sevis nokrata un grib, lai to uzņemtos sveši cilvēki! Viņi vēlas lai bērnu labā strādātu citi un paši būtu brīvi no jebkādām nastām. (3)
Daudzi, kas tagad žēlojas par savu bērnu patvaļīgo dzīvi, var vainot tikai sevi. Lai viņi atver savas Bībeles un apdomā, ko Dievs viņiem ir pavēlējis kā vecākiem un audzinātājiem. Lai viņi sāk pildīt savus ilgi novārtā atstātos pienākumus. Viņiem jāpazemojas un Dieva priekšā jānožēlo sava nolaidība bērnus audzināt paklausībā Viņa norādījumiem. Viņiem pašiem jāizmaina sava dzīve, rūpīgi un stingri paklausot Bībelei kā savam vadonim un padomdevējam. (4) [188]
Draudze viena nevar uzņemties šīs atbildības. — Ak, kaut bērni un jaunieši atdotu savas sirdis Kristum! Kāda armija tad izaugtu, lai patiesībai mantotu vēl citus! Bet vecākiem šo darbu nevajadzētu atstāt draudzei. lai tā viena pati to darītu. (5)
Arī sludinātājs nevar. — Jūs milzīgu atbildību uzveļat sludinātājam un prasat, lai tas atbild par jūsu bērnu dvēselēm; bet neizprotat paši savu atbildību kā vecāki un pamācītāji... Jūsu dēlus un meitas ir samaitājusi jūsu pašu priekšzīme un vaļīgie priekšraksti; un tomēr, neskatoties uz šiem mājas audzināšanas trūkumiem, jūs sagaidāt, lai sludinātājs novērš jūsu diendienā veiktā darba rezultātus un gūst brīnišķīgus sasniegumus, pārveidojot par tikumīgām un dievbijīgām viņu sirdis un dzīves. Kad sludinātājs ar uzticīgiem, mīlestības pilniem biedinājumiem, pacietīgu audzināšanu un sirsnīgām lūgšanām, cenšoties atgūt un glābt dvēseles, draudzes labā ir darījis visu iespējamo un viņam tomēr nav panākumu, tad tēvi un mātes bieži vaino šo strādnieku, ka viņu bērni nav atgriezušies, kaut gan var būt, ka par iemeslu tam ir viņu pašu nolaidība. Atbildības nasta ir uzlikta vecākiem, bet vai tie uzņemsies darbu, ko Dievs tiem uzticējis, lai to pienācīgi izpildītu? Vai tie ies uz priekšu un uz augšu, pazemīgi, pacietīgi un neatlaidīgi cenšoties sasniegt augstāko mērķi, un vai viņi ņems sev līdzi savus bērnus? (6)
Vai daudzi tēvi un mātes savus atbildīgos pienākumus nenodod citam? Vai daudzi no viņiem nedomā, ka šī nasta jāuzņemas sludinātājam un ka tam jārūpējas, lai viņu bērni tiktu atgriezti un apzīmogoti ar Dieva zīmogu? (7)
Arī sabatskola nevar. — Tā ir viņu (vecāku) priekštiesība palīdzēt bērniem apgūt tās apziņas, kuras tie varēs paņemt sev līdzi nākošajā dzīvē. [189] Bet kaut kādu iemeslu dēļ daudziem vecākiem nepatīk sniegt saviem bērniem reliģiskas pamācības. Viņi ļauj, lai tie sabatskolā uzlasa šīs zināšanas, kuras viņiem kā Dieva priekšā atbildīgiem vajadzētu pasniegt pašiem. Tādiem vecākiem jāsaprot, ka Dievs vēlas, lai tie paši audzinātu, disciplinētu un veidotu savus bērnus, vienmēr atgādinot patiesību, ka raksturu viņi veido tagadējai un arī nākošai dzīvei. (8)
Nepaļaujieties uz sabatskolas skolotājiem, ka tie veiks jūsu darbu, sagatavojot jūsu bērnus ceļiem, pa kādiem tiem vajadzētu iet. Sabatskola dod lielas svētības, tā jums var palīdzēt jūsu darbā, bet nekad nevar ieņemt jūsu vietu. Dievs visiem tēviem un mātēm uzlicis pienākumu pievest savus bērnus Jēzum, pamācot tos, kā lūgt un saskaņoties ar Dieva Vārdu.
Audzinot savus bērnus, Bībeles lielās patiesības neatstājiet tikai citiem, pieņemot, ka jūsu nepaveikto darbu padarīs Sabatskola un sludinātājs. Bībele nav tikai svēta un augsta, ka to nedrīkstētu atvērt un katru dienu uzticīgi pētīt. Dieva Vārda patiesības jāpiemēro arī šķietami mazajām dzīves lietām. Pareizi novērtētas, tās padarīs gaišu ikdienas dzīvi, sniedzot pamatojumus paklausībai un pamatlikumus pareiza rakstura veidošanai. (9)
1. — Vēstule 356., 1907. g.
2. — Manuskripts 126. lpp. 1897. g.
3. — Review and Herald 1892. g. 25. okt.
4. — Manuskripts 57. lpp. 1897. g.
5. — Laika zīmes 1896. g. 13. aug.
6. — Liecības draudzei V - 494. 495. lpp.
7. — Review and Herald 1895. g. 21. maijs.
8. — Review and Herald 1899. g. 6. jūn.
9. — Manuskripts 5. lpp. 1896. g.
[190]