Ģimenes loka svētums. — Ikvienu ģimeni apņem svēts loks, kuru vajadzētu vienmēr saglabāt. Nevienam citam šajā svētajā lokā nav nekādu tiesību. Vīram un sievai vienam priekš otra jābūt visam. Sievai nevajadzētu būt nekādiem noslēpumiem, ko nedrīkstētu atklāt vīram, bet drīkstētu teikt citiem, un arī vīram nevajadzētu būt nekādiem noslēpumiem, ko nedrīkstētu atklāt sievai, bet varētu darīt zināmu citiem. Sievas sirdij vajadzētu būt vīra kļūdu kapam, un vīra sirdij vajadzētu būt sievas kļūdu kapam. Nevienam no viņiem nevajadzētu ielaisties kādā jokā, par ko būtu jāmaksā ar otra jūtām. Ne vīram, ne sievai nekad nevajadzētu jokoties vai citādi vienam par otru sūdzēties citiem, jo bieži vien nodošanās šādiem muļķīgiem un pēc izskata pilnīgi nevainīgiem jokiem beigās izraisa savstarpējas grūtības un varbūt pat atsvešināšanos. Man rādīja, ka apkārt ģimenei vajadzētu būt svētam aizsargmūrim. (1)
Ģimenes loku vajadzētu uzskatīt par svētu vietu. Debesu simbolu, spoguli, kurā jāatstarojas mums pašiem. Mums var būt draugi un paziņas, bet ģimenes dzīvē viņiem nav jājaucas. Jāvalda spēcīgai īpašuma tiesību izjūtai, līdz ar pilnīgu uzticību un mieru. (2)
Svētotām jābūt acīm, ausīm un mēlei. — Lai tie, kas sastāda ģimenes loku, lūdz Dievu svētot viņu acis, ausis, mēli un ikkatru miesas locekli. Nonākot saskarē ar ļaunumu, mums katrā ziņā nav jātiek no tā pārvarētiem. Kristus ir sagādājis iespēju, lai no rakstura izplūstu jauka smarža...
Cik daudz ir to, kas mājas lokā apkauno Kristu un nepareizi attēlo Viņa raksturu! Cik daudziem aptrūkst pacietības, piedošanas gara un īstas mīlestības! Daudziem pašiem kaut kas patīk un kaut kas nepatīk, un viņi brīvi atklāj savu slikto noskaņojumu, bet ne Kristus prātu, Viņa raksturu un Viņa darbus. Jēzus dzīvi pildīja laipnība un mīlestība. Vai mēs augam Viņa dievišķajā dabā? (3)
Vienprātība, mīlestība un miers. — Lai tēvi un mātes dod svinīgu solījumu Dievam, Kuru viņi sakās mīlam un Kuram klausa, ka, paliekot Viņa žēlastībā, tie savā starpā nestrīdēsies, bet atklās savā dzīvē un raksturā tādu garu, kādu viņi vēlētos redzēt izkoptu savos bērnos. (4)
Vecākiem vajadzētu rūpīgi censties mājās neielaist nesaskaņu garu; jo tas ir viens no sātana līdzekļiem rakstura ietekmēšanai pēc savas patikas. Ja vecāki, piesavinoties pamatlikumus, kas pārvaldīja Kristus dzīvi, dzīsies pēc vienprātības mājā, tad nesaskaņas no tās tiks izdzītas un tur valdīs mīlestība un vienprātība. Un vecāki un bērni saņems Svētā Gara dāvanu. (5)
Lai vīrs un sieva atceras, ka viņiem jau tā ir pietiekoši grūtību un nav nekādas vajadzības ļaut nesaskaņām ienākt mājā un izpostīt viņu dzīvi. Kas dod vietu mazām domstarpībām, tie savās mājās ielūdz sātanu. Bērniem pielīp šis strīdus gars, un viņi to jau pie niekiem atklāj tālāk. Ļaunie spēki dara savu daļu, lai vecāki un bērni paliktu neuzticīgi Dievam. (6)
Kaut arī laulības dzīvē var rasties grūtības, vīram un sievai tomēr vienmēr jāpaliek Dieva mīlestībā. Tēvam [179] uz savu bērnu māti vajadzētu raudzīties kā uz tādu, kas pelnījusi vislielāko laipnību, maigumu un līdzjūtību. (7)
Ģimenes vienotības noslēpums. — Šķiršanās no Kristus ir nesaskaņu un strīdu iemesls ģimenē un draudzē. Tuvoties Kristum nozīmē tuvoties vienam pie otra. Kā draudzē tā ģimenē patiesas vienprātības noslēpums nav meklējams diplomātijā, lietu kārtošanā, ne arī pārcilvēcīgās grūtību pārvarēšanas pūlēs — kaut arī tas daudzkārt būs jādara — bet gan vienotībā ar Kristu.
Stādieties priekšā lielu riņķa līniju, no kuras dažādiem punktiem daudzas taisnes virzās uz centru. Jo tuvāk šīs līnijas centram, jo tuvāk tās viena otrai.
Tā tas ir kristieša dzīvē. Jo tuvāk mēs nokļūsim Kristum, jo tuvāk būsim viens otram. Dievs ir pagodināts, ja Viņa ļaudis savienojas saskanīgā darbā. (8)
Savstarpēja izpalīdzība. — Organizēta ģimene ir svēta sabiedriska kopa, kurā katrs loceklis dara savu īpašu darbu un ikviens palīdz otram. Ģimenes darbam jānorit gludi, kā to varam novērot pareizi noregulētas mašīnas detaļās. (9)
Katram ģimenes loceklim vajadzētu saprast, ka personīgi uz viņa gulstas atbildība darīt savu daļu ģimenes ērtību, kārtības un regularitātes nostiprināšanai. Nevienam nevajadzētu strādāt otram pretī. Visiem kopīgi vajadzētu nodarboties citu iedrošināšanas un atbalstīšanas labajam darbam; viņiem vajadzētu būt laipniem, iejūtīgiem un pacietīgiem, runāt klusā, mierīgā balsī, izvairoties no satraukumiem; ikvienam būtu jādara viss iespējamais, lai atvieglotu mātes nastas... [180]
Katram ģimenes loceklim vajadzētu izprast tieši to darba daļu, ko no viņa sagaida, lai tas to veiktu kopā ar citiem. Visiem, sākot no sešus gadus veca bērna, vajadzētu saprast, ka no viņiem tiek prasīts nest savu dzīves nastu daļu. (10)
Laba apņemšanās. — Man jāpieaug žēlastībā mājās un kur vien es nonāktu, lai visam manam darbam būtu morāls spēks. Mājās man jāuzmana mans garastāvoklis, mana rīcība un mani vārdi. Man jāņem laiks personīgai attīstībai, sevis audzināšanai un radināšanai pareizos pamatlikumos. Man jābūt par priekšzīmi citiem. Man dienām un naktīm jāpārdomā Dieva Vārds un jāieauž tas manā praktiskajā dzīvē. Gara zobens, kas ir Dieva Vārds, ir vienīgais, kuru es droši varu lietot. (11)
1. — Manuskripts 1., 1855. g.
2. — Vēstule 17., 1895. g.
3. — Manuskripts 18., 1891. g.
4. — Manuskripts 38., 1895.
5. — Manuskripts 53., 1912. g.
6. — Vēstule 133., 1904. g.
7. — Vēstule 198., 1901. g.
8. — Vēstule 49., 1904. g.
9. — Manuskripts 129., 1903. g.
10. — Liecības draudzei II — 699. 700. lpp.
11. — Manuskripts 13., 1891. g.